Menu
 

"Partnerība laukiem un jūrai" aicina ēst Latvijas zivis (nobeigums) Apriņķis.lv

  • Autors:  Gints Šīmanis
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Rīgas līča Kurzemes pusē savas aktivitātes izvērš biedrība “Partnerība laukiem un jūrai”, kurā iekļāvušies Engures un Tukuma novada pagasti un Jūrkalnes pilsēta.

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

No aļģēm līdz zvejnieka guļamistabai

Finanšu avoti projektu realizēšanai Engures un Lapmežciema pagastā un Jūrkalnes pilsētā pamatā saistās ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem; šogad vietējā rīcības grupā tika iesniegti astoņu projektu pieteikumi par kopējo publiskā finansējuma summu 344 360,98 eiro. Starp tiem arī ieguldījums tūrisma mītnes “Zušu sēta” attīstībā, sporta inventāra ražošanas darbnīcas izveidē Klapkalnciemā, “Water 2 Snow” ūdenssporta centra aktivitātēs un citi investīciju objekti.

Kopā ar “Engures ezera dabas fondu” izpētīta Slocenes upe tās posmā pie Šlokenbekas muižas Milzkalnē un viens Engures upes posms. Rezultātā tapuši divi apsaimniekošanas un attīstības plāni, kuri ietver katras teritorijas izpēti no vēsturiskās, vides, dabas un antropogēnās ietekmes, kā arī ieteikumi turpmākai konkrētās teritorijas apsaimniekošanai.

Cits, jau starptautisks, projekts sācies 2018. gada vasarā – mehanizēta jūras aļģu savākšana. Labi zināms, ka vides problēmas, kas saistītas ar jūras aļģēm un to sadalīšanās procesā radīto nepatīkamo smaku, jūras krasta aizaugšana ar niedrēm un krasta erozija sagādā bažas vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldībām.

“Partnerība laukiem un jūrai” Bērzciemā iegādājusies tehniku aļģu savākšanai, lai savāktos “jūras mēslus” liktu kompostā. “Aļģes var būt noderīgas ne tikai dārzkopībā, bet arī kosmētikā,” atzīst biedrības “Baltijas krasti” projektu vadītāja Līga Brūniņa. Lapmežciema pludmalē izmēģinātā tehnika var būt noderīga arī citām piejūras pašvaldībām. Savukārt pagasta muzejā, kas nule kā piedzīvojis rekonstrukciju, uzskatāmi redzams, kā aizgājušos laikos dzīvojuši Lapmežciema zvejnieki – te lūkojama viņu virtuve un guļamistaba, kūrīši lucīšu zvejai, plūksnas kā tīklu atšķirības zīmes. Tas ir ļoti vērtīgs piekrastes kultūras mantojums.

“Ēdīsim Latvijas zivis!”

Iecere projektam ar šādu nosaukumu radās 2017. gada nogalē kārtējā zivsaimniecības nozares konferencē Engurē. Tur aktualizējās problēma – kā veidot mūsdienu jauniešiem priekšstatu par tēvzemes zvejniecību, kā iepazīstināt jaunos ar zivju pārstrādi, pārliecinot, ka zivju ēdieniem ir būtiska nozīme veselīgā uzturā? Te pavērās lieliska iespēja – vietējās rīcības grupas “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija”, Engures “Partnerība laukiem un jūrai” un salacgrīviešu “Jūrkante” vienojās par kopīgu programmu, kas paredzēja pasākumus lokāli un vasaras nometni visiem projektā iesaistītajiem skolēniem.

2018.gada pavasarī durvis degustācijai vēra AS “Brīvais vilnis”, pēc tās Kuivižu zvejnieks Andris Skuja rādīja zvejas māku, Liepupes pagasta mājražotāja Aiga Baumane cēla galdā zivju kulinārijas gardumus, bet uzņēmēja Lija Jokste atpūtas kompleksā “Birzgaļi” atvēlēja virtuvi, lai kopus spēkiem taptu delikateses no foreles. Vasaras nometnē Mazirbē goda vietā tika celtas butes – sākot ar nakts zveju, zivju tīrīšanu un auksto kūpināšanu. Lībiešu krasta pepinātās lestes garšoja lieliski!

Savukārt “Jūrkante” visus aicināja uz vasaras nometni “Zutiņš” viesu namā “Vecmuiža” Liepupes pagastā. Te prasmes zivsaimniecībā apguva skolēni no Smārdes, Lapmežciema, Engures, Tārgales, Liepupes un Salacgrīvas skolām. “Krimalniekos” Tūjas jūrmalā Ingus Konstants savā jaunajā zivju kūpinātavā (ES atbalsta projekts) rādīja, ko prot, pirms tam gan krietni skolojot jauniešus, kā tīrāmas zivis, jo daudzi ar to dzīvē saskārās pirmo reizi. Salacas nēģu zvejnieks Aleksandrs Rozenšteins demonstrēja murdu taci, kur zveja notiek ar puņģiem, un tāda tā ir tikai Salacā. Savukārt Svētupes nēģu tača īpašnieki Inese un Nikolajs Koluškini rādīja, kā nēģi cepami un kā no tiem var pagatavot arī pastēti.

Neapšaubāmi – šādas nodarbības jauniešiem ir ar pievienoto vērtību, un, kā atzīst “Jūrkantes” valdes priekšsēdētāja Dzintra Eizenberga, visatsaucīgākie šo gadu laikā bijuši Liepupes pamatskolas skolēni. Šo projektu finansē Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, un tā īstenošanai paredzēti 49 000 eiro, iekļaujot arī gaidāmo vasaras nometni Lapmežciemā.

Der atgādināt, ka piekrastē (atskaitot Rīgu) darbojas sešas zivsaimniecības vietējās rīcības grupas, kas ir nozīmīgs, bet dažkārt par maz novērtēts un zināms resurss piekrastes teritorijas attīstībai – gan vides, gan kultūrvēstures un ekonomikas jomās. 2015.–2020. gada plānošanas periodā tām pieejami 8,82 miljoni eiro, un par šo naudu tapis kaut vai tāds populārs tūrisma objekts kā Zušu ciema parks Engurē.

Biedrības “Partnerība laukiem un jūrai” valdes priekšsēdētāja Ilze Turka atzīst: “Mazākām piekrastes pašvaldībām sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju īstenošana ir visnozīmīgākā un praktiski arī vienīgā programma, kurā var saņemt atbalstu pludmaļu labiekārtošanai, stāvlaukumu izveidei, dabas teritoriju saglabāšanai un attīstībai, kā arī vides pieejamības nodrošināšanai. Šie projekti ļauj sakārtot piekrastes teritoriju, tā kļūst pievilcīgāka dzīvošanai, vērojama lielāka apmeklētāju plūsma, uzņēmēji redz lielāku potenciālu attīstīt savu uzņēmējdarbību, notiek savstarpēja mijiedarbība, jo katram projektam piemīt lielāks vai mazāks multiplikatīvais efekts, kas palīdz attīstīt citas nozares.”

Iespējams, ka ragaciemietis Imants Ziedonis šīs partnerības būtu nosaucis par garaiņiem, kas veicina vārīšanos – gan uz laukiem, gan piejūrā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.