Menu
 

Kad rudzi gubās, tad nēģi murdos (nobeigums) Apriņķis.lv

  • Autors:  Gints Šīmanis, publicists
SIA “Krupis” īpašnieku Zigrīdas un Eduarda Skavenecu rūpals droši nodots mazmeitas vīra Aināra rokās. Foto – Eduards Skavenecs SIA “Krupis” īpašnieku Zigrīdas un Eduarda Skavenecu rūpals droši nodots mazmeitas vīra Aināra rokās. Foto – Eduards Skavenecs

Publicitātes materiālā “Latvijas delikatese – Carnikavas nēģi” patriotiski apgalvots, ka vārdi “nēģis” un “Carnikava” kļuvuši gluži vai par sinonīmiem: “Carnikavieši senāk teica “zutiņš”, jo vārds “nēģis” skaitījās vairāk vāciskas izcelsmes. Smalkāki ļaudis to nereti sauca par “neinaugu” (‘deviņacis’ no vācu neinaug).”

Turpat apgalvots, ka nēģis ir lielisks cilvēka organismam nepieciešamo dabīgo taukskābju avots. Pietiekot ar kumosu nēģa, lai dienas deva būtu nodrošināta. Tiklīdz carnikaviešu druvās labība bija novākta, nēģi uzsāka savu kāzu ceļojumu no jūras pa Gauju uz augšu, nonākot zvejnieku tačos un murdos. Ne velti carnikaviešiem jau izsenis bijis teiciens – kad rudzi gubās, tad nēģi murdos.

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Kur dabūt nēģus, lai piepildītu zīmolu?

Vislabāk carnikaviešu nēģu tradīcijas – gan to zveju, gan cepšanu – var izzināt pie zvejniekiem un nēģu apstrādātājiem klātienē, tomēr lielisks izziņas avots ir arī 2012. gadā atklātais Carnikavas Novadpētniecības centrs Jomas ielā 7.

Te atkal vietā citēt M. Samu: “Rudens un ziemas sākumā Gaujā no jūras nāk nēģi. Zēni tos ķer ar slotiņām, kuras, ar velēnu vidū, nogremdē upes dziļākās vietās un pēc 3–4 dienām pārlūko. Kad šīs slotiņas stipri nogļotējušas, tais salien viens otrs kāls nēģu (kālā 30 gabali).”

Mūsdienās ar nēģu zveju nodarbojas lielākoties divas carnikaviešu brigādes – SIA “Grif 93” un SIA “Leste”. Ar nēģu cepšanu interesentus gatavi iepazīstināt uzņēmumā “Gundegas”, SIA “Zibs”, SIA “Krupis”, SIA “Gaujas nēģi” un nēģu cepēja Gaļina Ļevočkina. Tomēr visatraktīvāk visu par nēģiem Carnikavā var uzzināt tradicionālajos Nēģu svētkos, kas šogad paredzēti 22. augustā (Salacgrīvā – 10. oktobrī, Pāvilostā – 24. oktobrī).

Ik gadu augusta nogalē Gaujas krastos notiek amatnieku tirdziņš, svētku gājiens, kur goda vietā ir visgarākais nēģis, laivu parāde un nēģu ātrēšanas sacensības. Viens no svētku kulminācijas momentiem ir Carnikavas nēģu zupas vārīšana 400 litru lielā kubulā, kur 60 kilogramu nēģu ar piedevām ik gadu maisa pašvaldības vadītāja Daiga Mieriņa, vācot ziedojumus novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai.

Nēģu svētku ideja nākusi no Spānijas pilsētiņas Arbo, un turienes zvejnieki bijuši viesos arī pie SIA “Krupis” īpašniekiem Zigrīdas un Eduarda Skaveneciem. Viņi gan jau kuro gadu atsevišķu programmu organizē savā sētā, kur rūpals droši nodots mazmeitas vīra Aināra rokās. Eduards atzīst, ka, lai “Krupis” turētos virs ūdens, dienā jāapstrādā 80–100 kilogramu nēģu, un 100 kilogramu ir aptuveni 1500 nēģu. Viņš neslēpj, ka ražošanas nepārtrauktībai nākas iepirkt nēģus no dažādiem to piegādātājiem, un tā ir visu Carnikavas nēģu cepēju specifika: “Nepieciešamības gadījumā izejmateriāls jāiepērk arī no zvejniekiem Latvijas otrā pusē. Pāvilostas un Ventas nēģi ir jūras nēģi, lielāki nekā mums. Katrā upē nēģu garša atšķiras. Gaujas un Salacgrīvas nēģi ir vislabākie, Vecdaugavas jeb Doles nēģi – vissliktākie, jo garšo pēc dūņām. Tas pats ar Igaunijas nēģiem.”

Lai pieradinātu jauniešus, Ainārs izdomājis nēģu suši – apēd tos ātri, piedzerot kolu. Nēģu zupā viņš liek jau grilētus nēģus – tad tai parādoties tāda austrumnieciska piegarša.

Eduards tomēr secina, ka nēģu cepēji iet mazumā. Ja pavisam nesen Latvijā vēl bijuši deviņi uzņēmumi, tagad palikuši tikai pieci. Nēģu zvejas sezonā – no 1. augusta līdz 1. februārim – visiem nēģu cepējiem ar Latvijas apaļmutniekiem ir par maz, tādēļ nāk kravas no Nemunas deltas Lietuvā un Igaunijas ziemeļiem pie Somu jūras līča. Tas nebūt nenozīmē, ka nēģu cepēji pazemina produkcijas kvalitāti, un arī cenu atšķirības gatavajai precei nav mainītas. Nēģi nekad nav bijuši lēti, arī tad, kad tos iepirka par 4 latiem kilogramā.

Ja gatavās produkcijas cena šķiet pārāk augsta, nēģus var cept arī paši. Specifiskais aromāts gan vairāk derētu brīvdabai, kas no pagājušās vasaras jau aizņemta ar unikālu inovatīvu vides objektu “Nēģi nāk”. Tas ir virtuālās realitātes 3D objekts, kuru var aplūkot caur savām viedierīcēm, izmantojot aplikāciju “SAN”. Vides objekta mērķis ir novada nemateriālā kultūras mantojuma – zvejniecības – tradīciju popularizēšana un izzināšana, kā arī nēģu zvejnieku un cepēju uzņēmējdarbības veicināšana un jauniešu auditorijas piesaiste.

Vides objekts uzstādīts septiņās vietās: Carnikavā – pie gājēju un velosipēdistu tilta, Kuģu ielas galā pie tiltiņa pār Vecgauju, pie novadpētniecības centra; Garciemā – pie koka takas; Gaujā – Gaujas ietekas labā krasta autostāvvietā (Skautu ielas galā pie jūras); Lilastē – auto stāvlaukumā un aiz restorāna “Porto Resort” terases uz ezera pusi.

Carnikavas nēģiem piešķirta Eiropas kvalitātes zīme, un tas nozīmē, ka ar norādi “Carnikavas nēģi” marķē tikai Carnikavas novadā laikā no 1. augusta līdz 1. februārim ar murdiem Gaujas upes lejtecē pie ietekas jūrā zvejotos svaigos un pārstrādātos nēģus, ja tie ražoti Carnikavas novadā atbilstoši specifikācijai. Visi citi nēģi būs tikai cepti “nēģu karalistē”, bet to izcelsme paliks zināma tikai pašiem ražotājiem. Zīmols uzliek pienākumus un paceļ latiņu krietni augstāk, nekā reālā dzīve šo zīmolu ļauj piepildīt. Un tad nākas klausīties gluži vai Minhauzena cienīgus stāstus, ka Gaujas nēģu resursi ir neizsmeļami, jo jānodrošina zīmola “Carnikavas nēģi” dzīvotspēja.

Lepojamies, ka Eiropas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas nēģu ķeršanas un apstrādes tradīcijas Carnikavā. Un ēdīsim Carnikavas nēģus ar visām galvām, jo tajās ir smadzenes!

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.