Piekrastes mazie viļņi rada enerģiju jeb Viedie ciemi gūst piejūriešu atsaucību (nobeigums) Apriņķis.lv
- Autors: Gints Šīmanis
Laivošanas un burāšanas nodarbības Salacgrīvas jahtklubā rada cerības, ka kāds no jauniešiem vēlāk ies arī zvejā. Foto – Valdis Brauns
2.un 3.oktobrī projekta “Jūra visu gadu” ietvaros vietējās rīcības grupa “Jūras zeme” partnerības “Laukiem un jūrai” teritorijā atklāja trīs jaunus pārgājienu maršrutus – kājāmgājēju maršrutu “Apkārt Engurei”, “Gauso jūdzi – laupītāju ceļu” un fotomaršrutu “Dzīve pie jūras”. Projekta ietvaros ir atbalstīta Tukuma apkārtnes māju kafejnīcu rīkošana, ceļot kapacitāti saimniecībām, kas atvērs savas viesu mājas ciemiņu uzņemšanai.
Raksta pirmo daļu lasiet šeit.
“Digitālais spogulis” atgādinās par zvejniekiem
Mājas kafejnīcu dienas no Jaunķemeriem līdz pat Bērzciemam aicināja izgaršot rudeni Tukuma pusē, kad vienlaikus notika arī Ķemeru Nacionālā parka “Ceļotāju diena” un plaši putnu vērošanas pasākumi. Divdesmit trīs saimnieki laipni uzņēma kulinārā mantojuma cienītājus, kuri turp devās jau pa četriem iepriekš izsludinātiem maršrutiem, iepazīstot “Gauso jūdzi”, Raganu purvu un citas aizraujošas pastaigu vietas.
Jaunais, Latvijā unikālais tūrisma fotomaršruts “Dzīve pie jūras” ar četrpadsmit pieturvietām sākas Jaunķemeru restorānā “Neptūns” (būvēts Ķemeru tramvaja galapunktā 1968. gadā un uzskatāms par visilgāk strādājošo Jūrmalas krogu), tālāk aicinot iepazīt Zvejniecības muzeju Lapmežciemā, baudīt zivju maltītes un pieminēt tēlnieku Oļegu Skaraini (1923–2017) Ragaciema “Skarās”. Četrpadsmit lielformāta fotogrāfijas slēpj katra savu stāstu, ko vēlams izdzīvot dabā ar unikālu klātbūtnes efektu.
Savukārt septembra vidū Miķeļtornī tika aizvadīts dižjūras lībiešu viedo ciemu ideatons. Ziemeļkurzemes Biznesa asociācija apkopoja viedokļus, priekšplānā izvirzot trīs idejas – “Kultūras autoveikals”, “Digitālais spogulis: Vai es iederos dabā?”, “Zini un ievēro! Visi un ikviens!”.
“Kultūras autoveikals” piedāvā izveidot sociālajos tīklos kinožurnālu “Līvu krasts”. Biedrība “Košrags” ir iecerējusi iegādāties ekrānu kino demonstrēšanai brīvā dabā, projektoru un atskaņošanas iekārtu.
“Digitālais spogulis” būs interaktīvs displejs – tāds kā stends ar tīmekļa platformu, kur ar QR kodu varētu nolasītu informāciju, piemēram, par gaisa temperatūru, ūdens temperatūru, makšķerēšanas un zvejas atļauju vai liegumu, to, ka “šodien migrē putni” un tamlīdzīgi. Šis projekts ietver sevī biodiversitātes apdraudējuma risināšanu.
Trešā ierosme “Laipni lūgti līvu krastā!” paredz vienota informācijas koncepta izveidi – projektā izveidotu piktogrammu ar informāciju par kultūrvēstures mantojumu, vides reklāmu, norādēm, zīmēm, ar izstrādātiem ciemu iekšējās kārtības noteikumiem draudzīgā formulējumā. Lībiešu krasta entuziasti ir pārliecināti, ka viedo ciemu apkaimi ceļ aizrautīgi iedzīvotāji, un tādi tiešām mīt dižjūras lībiešu ciemos.
Raksta noslēgumā – informācija, kas varētu kutināt garšas kārpiņas. Biedrība “Talsu rajona partnerība” projektā “Jūra visu gadu” iesaistījusi arī Rojas Jūras zvejniecības muzeja speciālisti Gundegu Balodi. Kopā ar Roberto Meloni viņa televīzijas kulinārijas šovā “La dolce vita” turējusi godā senu kurzemnieku azaidu – pildītas reņģes ar rušrāceņiem jeb kartupeļiem. Tie gatavoti ar visu mizu, beku mērci un rojenieku gaumē. Zivtiņu pildījumam nolemts izmantot marinētu gurķi.
Projekta “Jūra visu gadu” ietvaros novembrī Kaltenes klubā paredzētas slavenās Rojas pagasta saimnieces Dinas Čubas reņģu gatavošanas meistarklases, bet Gundega Balode gatavojas vadīt pārgājienus, kuru laikā dalībnieki paši savām acīm varēs pārliecināties, ka pie jūras sezona nekad nebeidzas.
Laikā, kad piekrastes zvejnieki, pašiem negribot, kļūst par etnogrāfisku materiālu, ļaudis, kas paši jūrā neiet, dara visu, lai atgādinātu: mums vēl ir arī zvejnieki! Vieni veido viedos ciemus, citi – interaktīvās platformas, gremdējot jūrā “viedās bojas” vai karot kāpās “Digitālos spoguļus”, jo Eiropas Savienības struktūrfondu naudu vēlams apgūt. Cik daudz tas patiesi palīdzēs piekrastes zvejniekiem – tas arvien vairāk un jo biežāk kļūst par retorisku jautājumu.
