Atkritumu apsaimniekošana – ceļu daudz, bet mērķis viens (2.daļa) Apriņķis.lv
- Autors: Arnis Švānfelds
Automātiskā sistēma Getliņu sadzīves atkritumu poligonā reģistrē katras mašīnas svaru, kas ved noglabāšanai atkritumus. Foto – Arnis Švānfelds
Ideāls variants sarežģītu sistēmu pārvaldībai diemžēl vēl nav izdomāts. Ārzemju praksē ir gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi piemēri PPP (publiskā un privātā partnerība) izmantošanai – PPP forma pati par sevi vēl neko negarantē. Faktiski esošais un nākotnes kritērijs atkritumu apsaimniekošanas efektivitātei ir sasniedzamie mērķi, piemēram, samazinātais poligonā noglabājamo atkritumu apjoms un citi – kā tarifs, ko maksā pašvaldības iedzīvotājs.
Raksta pirmo daļu lasiet šeit.
Patlaban Rīgā mājsaimniecības atkritumus “Getliņi EKO” pieņem par 58 eiro tonnā (bez PVN), līdzīgā uzņēmumā Igaunijā tie ir 68, bet Lietuvā 76 eiro. Kā stāsta SIA “Getliņi Eko” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns, Eiropas Savienības tipiska mājsaimniecība četru cilvēku sastāvā gadā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu samaksā aptuveni 450 eiro. Mums šīs summas ir un būs ievērojami mazākas. Ir zināmas dažādas pieejas, kādā veidā aprēķināt maksājamo summu, – piemēram, var rēķināt pēc cilvēku daudzuma mājsaimniecībā, bet vēl ir prakse aprēķināt pēc apdzīvojamajiem kvadrātmetriem, un katram veidam ir savi plusi un mīnusi.
Vērtējot iesniegtos piedāvājumus PPP konkursā, uzņēmumam bija jāsecina, ka piedāvātie tarifi Rīgas iedzīvotājiem ir vilinoši – ilgtermiņā stabili un konkurētspējīgi. Piemēram, visiem pilsētas iedzīvotājiem 20 gadu periodā tiks nodrošināts vienots pakalpojums ar vienotu tarifu neatkarīgi no pilsētas rajona, attāluma līdz poligonam u.c. faktoriem, un pakalpojuma vidējais tarifs 20 gadu griezumā būs aptuveni 20 eiro (bez PVN) par 1 m3 sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Tā ilgtermiņā nodrošina izdevīgu un prognozējamu cenu Rīgas iedzīvotājiem, kas jau šobrīd ir zemāka nekā virknē Latvijas novadu un pilsētu. Turklāt iedzīvotājiem tiks nodrošinātas ērtas sadzīves atkritumu šķirošanas iespējas, kas ļaus līdz pat 20% un vairāk samazināt nododamo nešķiroto atkritumu apjomu.
Jāpiebilst, ka pakalpojuma cena šī konkursa un modeļa ietvaros jeb šo 20 gadu laikā var mainīties tikai dažos, stingri reglamentētos gadījumos, piemēram, ja mainās nodokļu likmes valstī, t.sk. dabas resursu nodokļa likme, pievienotās vērtības nodokļa likme, atkritumu noglabāšanas tarifs poligonos, ja mainās degvielas cenas, atbilstoši valsts inflācijas koeficientam, kā arī, ja notiek būtiskas izmaiņas normatīvajos aktos, kas maina pakalpojuma sniedzēja pienākumus.
Getliņu sadzīves atkritumu poligona gadījumā ir svarīgi izmantot to potenciālu, ko sniedz apjoms, un strādāt pie jaunām idejām, kas palīdzētu uzturēt tīrāku vidi un zemu tarifu iedzīvotājiem. Atkritumu gāzes savākšana un izmantošana elektroenerģijas ražošanai un siltumam, dārzeņu un ziedu audzēšana ir jau paveikti darbi, bet aizvien ir jaunas idejas, ko vērts apdomāt. Kā saka Imants Stirāns, kāpēc gan neizmantot, piemēram, no pūstošajiem atkritumiem iegūto un attīrīto gāzi kā auto degvielu? Vismaz ir vērts izpētīt šādu iespēju.
Konkurences padomei – pēdējais vārds
Imants Stirāns uzsver, ka nākotnes darījums par PPP Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā būs jāapstiprina Konkurences padomei, kurai pieder gala vārds. Publiskajā telpā ir izskanējušas bažas par ilgo līguma laiku – 20 gadiem, kad atkritumu apsaimniekošanā Rīgā strādā viens privātais uzņēmums. Lai arī kā būtu, visiem iespējamajiem variantiem ir savi mīnusi. Tirgus un konkurences aizstāvjiem parasti nepatīk arī tas, ja pašvaldības uzņēmums pats, lai arī sekmīgi, saimnieko savā jomā.
Otrs variants ir slēgt līgumu ar privāto partneri iepirkuma vai PPP ietvaros uz īsāku laiku. Šādā gadījumā situācijā, ja nepieciešami lieli ieguldījumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai, ir ļoti īss laiks, lai privātā puse atgūtu savus ieguldījumus, un tas neveicinās vēlmi ieguldīt vai arī vedīs pie augsta tarifa iedzīvotājiem, lai īsā laikā atgūtu ieguldīto. Garš termiņš savukārt tirgū nozīmē ilgu monopolstāvokli (kurš gan veidojas jebkurā gadījumā, arī pie iepirkuma procedūras un īsāka termiņa).
Jautāts, vai ir pamats bažīties par privātajā sektorā strādājošo uzņēmumu stabilitāti, Imants Stirāns teic, ka savu 16 darba gadu laikā nozarē bijis liecinieks stabilai nozarē strādājošo privāto uzņēmumu darbībai un šo nesaredz kā lielu risku. Lai arī kāda būtu tālākā atkritumu apsaimniekošanas sistēma Rīgā, uzņēmumam jābūt gatavam jebkuram scenārijam, jo mērķi ir jāsasniedz neatkarīgi no izvēlētā ceļa.
Kad materiāls jau bija sagatavots publikācijai, saņēmām ziņu, ka atkritumu poligona “Getliņi” apsaimniekotājs SIA “Getliņi EKO” ir noslēdzis Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās–privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis “CREB Rīga”, kurā apvienojušies divi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji – SIA “Clean R” un SIA “Eco Baltia vide”.
Otrs pretendents – apvienība “Pilsētvides serviss” un “Lautus” – pārsūdzēšot Rīgas atkritumu apsaimniekošanas konkursa rezultātus, ja atradīs pozīcijas, kuras var apstrīdēt. Tā pavēstījuši apvienības pārstāvji.
Jau vēstīts, ka 2018. gada jūlija beigās “Getliņi EKO” izsludināja konkursu, lai atrastu privāto partneri Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai publiskai–privātai partnerībai. Projekta izpildes laikā, kas ir 20 gadi no līguma spēkā stāšanās dienas, plānotais finansējums investīcijās ir 686,3 miljoni eiro.
Materiāls tapis sadarbībā ar SIA “Getliņi EKO”.