LKSF prezidents Klāvs Vasks: Sākam šo sezonu ar optimismu

Pasaules kausa izcīņas pirmie divi posmi norisināsies 8.-9.decembrī Leikplesidas trasē un 15.-16.decembrī Vistleras trasē Ziemeļamerikā, bet tad turpināsies Eiropā. Galvenās sacensības būs Eiropas čempionāts Insbrukā (Austrija) un pasaules čempionāts Altenbergā (Vācijā), divi noslēdzošie Pasaules kausa posmi februāra beigās un marta sākumā norisināsies Siguldā, informēja LKSF.

Latvijas izlases galvenais treneris Zintis Šaicāns, atbildot uz jautājumu, kā aizritējis sagatavošanās posms vasarā un rudenī, pastāstīja: ”Vasaras sagatavošanās procesā esam ieguldījuši lielu darbu, ceru, ka arī iznākums būs ļoti labs, jo sportisti rāda unikālus rezultātus gan treniņos trasē, gan fiziskajos normatīvos. Esmu gandarīts par šo iespēju – nest atbildību par Latvijas kamaniņu sporta izlasi, centīšos strādāt ar lielu godu un lepnumu. Kopumā vērtējot izmaiņas, kas ir notikušas līdz šim brīdim, tās nav lielas. Es esmu centies likt uzsvaru uz to, ka sportisti ir gatavi un ka viņiem šajā sezonā viss izdosies, lai mēs varētu noturēt uzlikto latiņu pret lielajām nācijām.”

Runājot par sieviešu divvietīgo ekipāžu pievienošanos komandu stafetes sacensībās, Z.Šaicāns izteicās: “Viennozīmīgi komandu stafete kļūs par vēl lielāku intrigu. Skatītājiem šis būs ļoti interesanti. Šobrīd ir zināma sistēma, kā komandu stafete tiks aizvadīta – vispirms startēs sieviete, tad vīriešu divvietīgā ekipāža, tad vīrietis, bet komandu stafeti noslēgs sieviešu divvietīgā ekipāža. Manuprāt, šis būs tāds ķirsītis uz kūkas, kas kamaniņu sportu padarīs vēl interesantāku skatītājiem, jo domāju, ka rezultāti būs diezgan neprognozējami. Manā skatījumā tas noteikti ir liels pluss.”

“Kamaniņu sporta federācija parāda izcilu paraugdemonstrējumu tam, kā strādāt federācijai, redzot to, ka organizācijai ir izdevies izveidot sporta piramīdu ar pēctecību, piesaistot bērnus un jauniešus šajā sporta veidā, tajā pat laikā parādot augstus rezultātus augstās klases sportā. Šis ir tiešām labs paraugs, kā daudziem būtu jāstrādā,” izteicās Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.

“Ir diezgan būtiski, ka saglabāsies un pieaugs finansējums augstās klases programmā, kas ļaus Kamaniņu sporta federācijai saņemt finansējumu tieši augstās klases sportam. Ja pagājušajā gadā tie bija 480 000 eiro, tad šajā – 600 000 (līdzfinansējums LOV sportistu treniņu un sacensību izmaksu segšanai). Vēlreiz jāuzslavē tas darbs, kas tiek veikts Murjāņu Sporta ģimnāzijā un kopumā ar jauniešiem.”

Komentējot potenciālās 2030. gada ziemas olimpiskajām spēles Siguldā, K. Vasks teica: “Šādas sacensības būtu unikāla iespēja Latvijas sportistiem, kas ir gadu desmitiem trenējušies un strādājuši savā mājas trasē, parādīt labākos rezultātus. Es domāju, ka Latvijas vārds blakus Zviedrijai pasaulē ir neizmērāms naudā, tas ir ieguvums mums kā valstij, kurai tāpat ir jākonkurē tūrismā. Šobrīd daudzi runā par 1980. gada olimpiādi, kad Latvija neizveidoja burāšanas centru, to izdarīja Igaunija. Tas veicināja Igaunijas infrastruktūru, kas ir nesalīdzināmi labāka ar to, kāda šobrīd ir Latvijā. Es domāju, ka mēs šobrīd nerunājam par investīcijām tikai infrastruktūrā, šī ir ilgtermiņa attīstība sportā. Protams, aprēķini parādīs to, vai valdībai ir jāatbalsta šis notikums. Latviešiem lielākoties ir tendences pretoties, bet es domāju, ka šī ir tā reize, kad mums vajadzētu apvienoties, lai varētu pilntiesīgi uzņemt olimpiskās spēles.”