Menu
 

Masieris Kārlis Zemītis Krimuldā: Mudinājums sākt ir tēva nopelns Apriņķis.lv

  • Autors:  Vera Grāvīte
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Kārlis Zemītis nāk no lielas ģimenes, kurā medicīnas joma nav sveša. Tēva iedvesmots, viņš ieguva izglītību Rīgas starptautiskajā masāžas skolā un kļuva par masieri. Šobrīd Kārli var sastapt rehabilitācijas centrā “Krimuldā”, kur viņš ne vien palīdz citiem, bet arī pats iedvesmo.

Kā jūs skaidrotu, kas ir masieris un ar ko viņš nodarbojas?

Arī masieris ir parasts cilvēks, viņš ir aktīvs, rāda piemēru citiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar muguru vai kādas citas kaites. Galvenais pienākums ir rūpes par pacienta veselību, relaksēt, radīt smaidu sejā un likt justies kā pilnvērtīgam sabiedrības loceklim.

Kāpēc masieris?

Mans tētis ir sporta ārsts, un jau no bērnības es un mani četri brāļi sekojam līdzi tēva gaitām. Sākumā es nezināju, vai vēlos kļūt par masieri, bet pakāpeniski man tas iepatikās, varbūt tas ir iedzimts, jo vēl divi brāļi arī masieri, varam viens otru masēt (smejas). Kaut ko iedeva tēvs, kaut ko skola, bet mudinājums sākt noteikti ir tēva nopelns.

Cik ilgi esat masieris?

Rēķinājis neesmu, bet piecu gadu pieredze varētu būt.

Kas ir izaicinošākais masiera darbā?

Strādājot šeit, rehabilitācijas centrā “Krimuldā”, man un arī kolēģiem nākas arī dažreiz kļūt par psihologu. Nāk gan jauni, gan veci, kas runā ne tikai par veselības problēmām, bet arī ikdienišķām ķibelēm. Un man ir jāuzklausa, tāpēc dažreiz darbs “paņemas līdzi uz mājām”, un nākas pārdzīvot vēl kāda cita bēdu pēc darba laika. Bet, protams, sanāk arī iedvesmoties, notiek enerģijas apmaiņa, un jūtu, ka varu kalnus gāzt. Gribētos jau domāt un cerēt, ka mēs paliekam veselīgāki un stiprāki...

Kas ir patīkamākais jūsu darbā?

Tā ir iespēja plānot brīvo un darba laiku, zinot, cik būs klientu un cik ilga ir masāža. Tas noteikti ir arī fizisks darbs, kas man neliek vairs iet uz sporta zāli, jo dienas beigās krekliņš tāpat ir slapjš (smejas), un, protams, enerģijas apmaiņa ar citiem cilvēkiem.

Kādi būtu jūsu ieteikumi ikvienam, lai masieris nebūtu jāapmeklē regulāri?

Pirmkārt, es ieteiktu atrast hobiju, kas fiziski nodarbina, piemēram, meitenēm tā var būt joga vai vingrošana, puišiem – svaru zāle. Pēc dabas esam slinki, tāpēc, lai “rītdiena” neatliktos uz visiem laikiem, iesaku atrast kompanjonu, kas motivē. Jāatceras gan, ka katrs var izdarīt savu normu un nav jāsacenšas vienam ar otru, bet jebkāda aktivitāte, piemēram, pastaigas, peldēšana, vingrošana uz paklājiņa u.c. palīdzēs sprandai, stiprinās muguru un vienkārši liks justies labāk.

Kāda pašam ir bijusi pieredze pie citiem masieriem?

Ir reizes, kad esmu braucis pie masiera un tēlojis, ka no šī darba neko nesaprotu (smejas), un ir ļoti interesanti. Katram ir savs stils un pieeja, dažreiz var pamācīties, bet dažreiz šķiet, ka nekas netiek darīts un domāju – nebūtu labāk braucis. Sliktākais ir tas, ka šādi masieri bojā reputāciju visiem, pēc sliktas pieredzes cilvēkam vairs nešķitīs, ka ir vērts vēl kādreiz iet pie masiera. Un nebūs svarīgi, vai es ieguldu laiku un dvēseli tajā, vai nē.

Ir nācies sastapt dažādus masierus. Pļāpīgus un ļoti klusus. Kur ir balanss un kā to atrast?

Tas ir ļoti interesants jautājums. Es domāju, ka to var just, ieraugot cilvēku. Pēc tā, kā viņš izturas, aptuveni kļūst skaidrs, vai ir nepieciešams runāt, vai var vienkārši masēt un relaksēt. Pēc būtības cilvēks atnāk relaksēties, tā stāsta un māca skolā, bet dzīvē var sanākt arī tā, ka atnāk tikai aprunāties un izkratīt sirdi. Ir jājūt!

Kādas ir priekšrocības un izaicinājumi strādājot rehabilitācijas centrā “Krimulda”?

Man liels prieks, ka šeit es varu sniegt savu redzējumu, dalīties pieredzē, kas ļauj izcelt gan rehabilitācijas centru, gan pašam sevi kā profesionāli. Liela priekšrocība ir atsaucīgs un jauks kolektīvs, kas tendēts uz rezultātu, un muižas apkārtne. Lielāko prieku rada “paldies” vārdi un klientu atgriešanās, jo viņus apmierināja mans sniegums.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.