Mārcis Bendiks. Turpinājums sāgai par "tiem citiem", kuri maksās Apriņķis.lv
- Autors: Mārcis Bendiks, publicists
Foto - arhīvs
Šis feļetons ir turpinājums pagājušajā nedēļā publicētajam prātojumam par naivajām, pat kaitīgajām ilūzijām, ka kādi “labie onkas” – garantiju fondi, bezbudžeta ārpusbudžeti un simpātiski citplanētieši – mūsu vietā maksās zaudējumus un kompensācijas katru reizi, kad kāda banka noies pa burbuli vai arī kāda liela mēroga juridiska kolīzija gadīsies. Un viena tāda ir klāt skaļajā jampadracī ap Rīgas atkritumu lietām.
Šoreiz noturēties tikai pie vēsas analīzes nav iespējams – gan valdība, gan Saeimas deputāti producē reti kolorītu blēņu straumi, kas prasās būt apsmaidāma.
Konkurences padomes izcilais sniegums brīvas konkurences nodrošināšanā jau labi pazīstams visiem Rīgas starptautiskās lidostas klientiem, – pēc ilgu gadu cīņas Konkurences padome (KP) panākusi, ka tur civilizētas kārtības vietā stājies epohāls bardaks, lai neteiktu – pārdesmit gadu aizmirsts bandītisms.
Sarūsējušu grabažu “brīvā konkurence” taksometru pakalpojumu jomā tik ļoti pazeminājusi cenas, ka nu jau ir iespējams par braucienu līdz centram šķirties no trīsciparu summas. Panākumu spārnota, KP tagad līdzīgu laimi piedāvā visiem rīdziniekiem atkritumu jomā. Raksturīgi, ka Siguldā, kur atkritumu monopols ir iedibināts pat uz 30 gadiem, nekāds pasaules gals nav iestājies atšķirībā no demonopolizētās lidostas taksometru atturīgā šarma.
Par to, ka KP vadītāja Ābramas kundze nesaprot, ka valsts tēla graušanas individuālajā ieskaitē viņa ir valsts pārvaldes čempione ar redzamu atrāvienu, šaubu nav. Un iemesls man šķiet acīmredzams, proti, šāda amata līmenī reti sastopams sadzīvisks stulbums. Bet, kā jau sen zināms, stulbenis ar iniciatīvu ir bīstamāks par pīsadzērušu sābri ar mītu rūkā.
Pagājušās nedēļas “miskastu sāgas” kolorītākais sniegums tomēr nāk no premjera Kariņa un deputāta Pavļuta. Pirmais neviltotā sašutumā burbulēja par “Rīgas domes savārīto putru”. Kā zināms, Rīgas dome jauno dižlīgumu pamato ar jaunajām Eiropas Savienības (ES) prasībām un balstās Latvijas likumos paredzētajā kārtībā.
Jāsecina, ka, Kariņaprāt, tieši Rīgas dome ir piespiedusi Latviju iestāties ES un tad rafinētā kārtā sakārtojusi ES normatīvos papīrus, lai pamatotu milzu investīciju nepieciešamību atkritumu jomā. Tiešām? Par kādiem stulbeņiem gan premjers jūs uzskata, dārgie rīdzinieki?!
Pavļuta kunga sniegums šai sakarā ir vairāku duču tvītu izvirdums, kurš vēl joprojām atrodams tvitera duļķainajos viļņos. Izrādās, ka tieši šis Rīgas domes apkarošanas AttPariskais bruņinieks ir parakstījis likuma labojumus, kuri dod iespēju veidot atkritumu monopolu pašvaldībās. Iesākumā, protams, neko tādu ij zināt nezināja, tad neatcerējās un tad nevarēja atrast, līdz žurnālists Gundars Rēders paša parakstīto papīru iebāza Pavļutam degunā, kā kaktu pietaisījušu kucēnu mēdz iemērkt sastrādātajā peļķē. Un tad no Pavļuta kunga iekšām nāca skaistums (citēju): “Ja ir tā, ka man iedots parakstīt konkrēto likumprojektu, nosūtot to uz Saeimu, tad to vērtēju kā ironisku, bet tomēr vēsturisku nejaušību.”
Parakstīju monopolu atļaujošu likumprojektu, nosūtīju uz Saeimu, bet tā tak ir nejaušība! Ironiska nejaušība, tiešām gan! Nu kurš gan var iedomāties, ka Pavļuta kungs lasa to, ko paraksta, un kāda tam vispār nozīme – viņš ir “labais”, Rīgas dome ir “sliktie”, lai arī tā ievēro likumus, ko “labie” sabalsojuši.
Varat nu šoreiz man noticēt: ja līgums paliks spēkā, maksāsim saskaņā ar to, bet, ja tiks lauzts, arī tad maksāsim smilkstēdami – kā par sazāģēto zviedru kuģi. Šai stāstā “labo onku” nav – ir bizness, kas māk sagatavot dokumentus, un ir stulbeņi un mazatminīgi āksti, kuri no savas kabatas nemaksās.