No redakcijas arhīva: "Darba Balss" un "Rīgas Apriņķa Avīze" februārī ^{Apriņķis.lv}

Josifs Visarionovičs Staļins – padomju tautas pirmais deputata kandidats PSRS Augstākajai Padomei

“Mūsu lielo Dzimteni zibeņātrumā aplidoja vēsts, ka biedrs J. V. Staļins un VK(b)P CK locekļi piekrituši balotēties attiecīgos apgabalos par deputatiem PSRS Augstākajai Padomei. Maskavā un citās pilsētās notika plaši darbaļaužu mītiņi un sapulces, kas, izvērzdamās grandiozā demonstrācijā, apliecināja visas tautas mīlestību lielajam tautu vadonim, pirmajam visas tautas deputata kandidatam PSRS Augstākajai padomei – biedram J. V. Staļinam.

Dziļu prieku jūt darbaļaudis galvaspilsētas Staļina un Baumaņa rajonos, kas ietilpst Staļina vēlēšanu apgabalā. Rūpnīcās un fabrikās, skolās un iestādēs notika plaši mītiņi un sapulces. 18. februārī pēc dienas maiņas apgabala vēlētāji kolonās plūda uz Semjonovskas laukumu, lai piedalītos apgabala mītiņā sakarā ar biedra J. V. Staļina piekrišanu balotēties par PSRS Augstākās Padomes deputātu Staļina vēlēšanu apgabalā.

Ļaudis nāca ar mūziku un dziesmām, nesot augstu pāri galvām kā uzvaras un laimes simbolu neskaitāmus dārgā un mīļotā biedra Staļina portretus. Mītiņu, kurā piedalījās 150 000 cilvēku, atklāja VK(b)P Staļina rajona komitejas sekretārs b. A. Ņikiforovs. Pēc tam Transformatoru rūpnīcas frēzētājs V. Izosimovs dedzīgi stāstīja par rūpnīcas kolektiva lielajiem sasniegumiem un pateicās partijai, valdībai un biedram Staļinam par to, ka viņi diendienā rūpējas par padomju valsts varenības stiprināšanu un darbaļaužu materiālā un kultūras stāvokļa uzlabošanu.”

“Darba balss”, 1950. gada 23. februāris

Grib apsildīt pasaules telpu [publikācija rubrikā “Pie Lielā zvana”]

“Tautas kontroles komitejā noklausījās sovhoza “Ulbroka” un kolhoza “Garkalne” pārstāvju ziņojumus par to, kā šis saimniecības nodrošina agro dārzeņu pārdošanu valstij. Pārbaude parādīja, ka abas saimniecības nav pietiekami nopietni gatavojušās dārzeņu audzēšanai. Kolhoza “Garkalne” būvbrigāde plēvju siltumnīcai rudenī nav sagatavojusi nepieciešamos materiālus, nav skaidrības, kādu un kad to cels.. Siltumnīcām nav nodrošināti apkures katli un izdarīti visi vajadzīgie aprēķini, lai dārzeņaudzēšana vismaz šogad būtu rentabla.

Līdzīga neizdarība ir arī kolhozā “Pionieris”. Siltumnīcu tehniskais stāvoklis rada bažas un nenodrošina dārzeņu ražošanas palielināšanu. Bet tāda šogad jāpanāk itin visās rajona saimniecībās! Pārbaudes aktā ierakstīts, ka divās apsildāmās siltumnīcās caurules nav ierīkotas visā siltumnīcu garumā. Nieka lieta! Un tomēr dēstus nevar izstādīt paliekamā vietā. Tiem salst. Ārā taču ziema. Dārznieki, būvbrigādes ļaudis, valdes locekļi bijuši nežēlīgi un nav parūpējušies par siltumnīcas sakārtošanu jau rudenī. Caurumi stiklos, savienojumu vietās, citas paviršības tagad neļauj augiem nodrošināt vajadzīgo temperatūru. Siltums aiziet gaisā.”

“Darba balss”, 1970. gada 14. februāris

Pasaule... Par rubli

““Mums ir radusies iespēja salīdzināt, mēs gūstam jaunu, līdz šim nebijušu informāciju,” – tā tagad saka daudzi Ķekavas ciema iedzīvotāji. Pateicoties pašu uzņēmībai, cieminieki, apmēram 1000 cilvēku, kopš gada nogales savos dzīvokļos līdzās Latvijā līdz šim raidītajām TV programmām var skatīties arī satelīttelevīziju, 11 no pavadoņa “Astra” uztveramajām 16 programmām. Protams, laikā, kad arī izplatījumā drīz vien nāksies uzstādīt kosmoplānu kustību regulējošas ierīces, tas nav nekāds pārsteigums, bet, atceroties vēl nesen stingri bloķētās iespējas saziņai ar ārpasauli un daudzu acu un ieroču vērīgi uzmanītās Latvijas jūras un sauszemes robežas, fakts tomēr liek padomāt.

Kā pastāstīja inženieris J. Firsts, ieceri tik ātri izdevies realizēt arī tādēļ, ka pirms diviem gadiem ar putnu fabrikas administrācijas atbalstu “Elektrona” meistari izveidojuši jaunu kabeļu tīklu. Satelītantenu uzstādījuši un pārējos darbus veikuši kooperatīva speciālisti. Lai gan Latvija atrodas ārpus satelīta “Astra” darbības zonas, raidījumu kvalitāte ir teicama. Pagaidām šis “prieks” katram dzīvoklim izmaksājis 60 rubļus. Tie, kuru aparātos nav PAL bloka, pašlaik redz melnbalto variantu. Bet arī šis jautājums drīzumā tiks nokārots. Iedzīvotāji lēš, ka turpmāk abonementa maksa mēnesī nepārsniegšot rubli…”

“Darba balss”, 1990. gada 22. februāris

Garkalnes opozīcijas deputāti: “Mūs nomelno un izmet no amatiem”

““Atbildi varētu sniegt tikai viņi paši,” – tā par opozīcijas deputātu iespējām teikts “Garkalnes Novada Vēstu” vienā no rakstiem, kas opozīcijas pārstāvjus apsūdz mantas izšķērdēšanā, attīstības kavēšanā un citās neizdarībās. Garkalnes novada domes opozīcijas deputāti gan norāda, ka viņu iespējas izteikties “Garkalnes Novada Vēstīs” ir minimālas, arī domes sēdēs viņus neuzklausot. Tā noticis arī ar pašu P. Salenieku, kurš ilgu laiku bijis Berģu pamatskolas direktors.

Pēteris Salenieks pauž uzskatu, ka Garkalnes novada domē notiekošais ir tikai politiskas ambīcijas un mēģinājumi izrēķināties ar opozīcijas deputātiem. Arī lēmums par Berģu pamatskolas likvidēšanu pieņemts tāpēc, lai tiktu galā ar viņu, jo skolas likvidēšanai nav bijis nekādu nopietnu argumentu. “Opozīcijas deputāti domes izdotajā avīzē tiek nomelnoti un nolikti pie vietas. Amati, kurus ieņem opozīcijas deputāti, tiek vienkārši likvidēti,” norāda P. Salenieks.

Tomēr, par spīti līdzekļu trūkumam, kas it kā vainojams skolu reorganizācijā, pašvaldībā ar naudu notiekot interesantas lietas. Kā izsakās P. Salenieks, ja ir liels budžeta deficīts un jāekonomē nauda, tad kāpēc novada domē izveidots otrs vietnieka amats? Iepriekš domē bijis priekšsēdētājs un divi vietnieki, kas strādājuši uz pusslodzi jeb vienu pilnu likmi. Taču tagad ir izveidoti divi pilnas slodzes priekšsēdētāja vietnieka amati un katrs no vietniekiem algā saņem aptuveni 1700 latu.

Garkalnes novada domes sabiedrisko attiecību speciālists un domes izdevuma “Garkalnes Novada Vēstis” redaktors Raimonds Skrābāns RAA skaidroja, ka burtu salikums “GNV” nozīmē Garkalnes novada domes deputātu vairākuma viedokli. Arī raksts par aizdomām par Pētera Salenieka veikto mantas izšķērdēšanu parakstīts ar iniciāļiem “GNV”, tātad tas ir domes vairākuma viedoklis. Izdevuma redaktors arī apliecināja, ka visiem novada domes deputātiem laikrakstā ir vienādas tiesības izteikties, taču opozīcijas pārstāvji to vienkārši neizmantojot.

“Rīgas Apriņķa Avīze”, 2010. gada 1. februāris