Menu
 

Ekonomists: Rūpniecībā šogad gaidāmi lieli izaicinājumi Apriņķis.lv

  • Autors:  Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Latvijas rūpniecībā 2020. gads nebūs viegls, un nozarē gaidāmi lieli izaicinājumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada janvārī Latvijas rūpniecības izlaide ir sarukusi par 4,5% salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri, un tas ir lielākais ražošanas apjomu kritums Latvijas rūpniecībā kopš 2009. gada novembra.

Vājais rūpniecības sniegums janvārī gan bija gaidāms un pamatā atspoguļo iepriekšējā gada faktorus, piemēram, vājo rūpniecības sniegumu eirozonā un koksnes cenu kritumu, kā arī silto ziemu, kas negatīvi ietekmēja enerģētiku. Par salīdzinoši vāju gada sākumu rūpniecībā signalizēja jauno pasūtījumu kritums rūpniecībā visa pērnā gada laikā un tas, kopā ar citiem īstermiņa ekonomikas indikatoriem, liek domāt Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada sākumā pat pirms COVID-19 parādīšanās bija tikai nedaudz virs 1%. Tātad nepatīkamie pārsteigumu ekonomikā šogad nav beigušies.

Vislielākais faktors janvāra neiepriecinošajā rūpniecības sniegumā bija kokapstrāde, kur ražošanas apjomi salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri samazinājās par 10,7%. Tas gan lielā mērā bija gaidāms un atspoguļo pērnā gada koksnes cenu kritumu, kā arī rekordlielo ražošanas apjomu 2019. gada janvārī un tuvākajos mēnešos nozares dinamikai vajadzētu uzlaboties. Papildus tam janvārī par 19,1% saruka dažādu iekārtu ražošana un par 13,1% samazinājās auto detaļu ražošana, kas, visticamāk, atspoguļo Eiropas rūpniecības vājo sniegumu 2019. gadā.

Tāpat janvārī par 24,2% saruka iekārtu remonta un uzstādīšanas nozares izlaide, kas vismaz daļēji ir saistīts ar tranzīta nozares problēmām, jo krītošs kravu apjoms nozīmē arī mazāku dzelzceļa ritošā sastāva apkalpošanu un remontu. Vienlaikus pieaugums janvārī bija vērojams dzērienu, gatavo metālizstrādājumu un datoru, kā arī optisko iekārtu ražošanā. Visās šajās nozarēs izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir augusi par vairāk nekā 10%.

Turpmākajos mēnešos Latvijas rūpniecībā sāksim izjust arī COVID-19 vīrusa negatīvo ietekmi. Latvijas tiešais eksports uz Ķīnu ir salīdzinoši mazs un veido tikai 1,2% no preču eksporta, no kā vairāk kā pusi veido koka produkti. Mūsu kokrūpniekiem šis nav ne tuvu lielākais tirgus un kokapstrādē pasūtījumu dinamika pēdējos mēnešos ir bijusi pozitīva, lai arī Ķīnas lielums ietekmēs visu globālo tirgu, tādēļ zināma negatīva ietekme būs. Taču pārsvarā COVID-19 ietekme uz Latvijas rūpniecību būs netieša, caur mūsu tirdzniecības partneriem Eiropā, lai arī elektronikā mums ir gana liels detaļu importa īpatsvars.

Kā liecina dažādi īstermiņa rādītāji, ekonomiskās aktivitātes kritums Ķīnā februārī ir bijis ļoti liels un arī šobrīd ražošana atjaunojas vien daļēji. Kā ziņo Vācijas mediji, vilcienu satiksme starp Ķīnu un Vāciju ir faktiski apstājusies un tuvākā mēneša laikā Eiropa varētu sākt izjust ražošanas ķēžu pārrāvumus. Tas noteikti ietekmēs arī mūsu uzņēmējus un tādēļ šogad uz pieaugumu rūpniecībā kopumā ir grūti cerēt. Taču vidējā termiņā šis vīruss var likt pārskatīt ražošanas koncentrāciju vienā valstī un tas var būt ieguvums Latvijas ražotājiem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.