Pēteris Strautiņš: Ekonomika strādā darbinieku labā

Kopējais darba samaksas fonds ir audzis par 11,1% jeb par 7,3% reālā izteiksmē. Tas ir izcils rādītājs, te gan jāņem vērā, ka pērn 3. ceturksnī algu fonds auga tikai par 3%. Līdz ar to abu gadu vidējais kopējā atalgojuma kāpums atbilst pieaugumam vienā "normālā" gadā bez lielu ārkārtas notikumu ietekmes. Taču divos gados kopumā notikušais algu kāpums krietni pārsniedz kopējo IKP pieaugumu šajā laikā, kas bija tikai 2,6%.

Visvidējākais darbinieks saņem vairāk par tūkstoti

Vidējā alga, kas ir šodienas ziņas "galvenā nagla", ir augusi par 10,4%, sasniedzot 1280 eiro. Lietuvā algas 3. ceturksnī pieauga par 9,9%. Igaunijā par 7,8%. Pēdējo piecu gadu laikā vidējā alga Latvijā augusi par 49%, bet desmit gados – par 93%.

Pateicoties straujajam vidējās algas kāpumam, strādājošo pirktspējas uzlabošanās 3. ceturksnī bija strauja: +6,3%, tātad pat vairāk nekā vidēji 2016 – 2020.gadā (+5,1%), lai arī 3.ceturksnī jau sāka kāpt inflācija. Gadu mijā reālās algas izmaiņas visdrīzāk būs pozitīvs skaitlis, taču daudz mazāks. Kā vēsta “Eurostat” provizoriskie dati, gada inflācija novembrī sasniegusi 7,4%, bet enerģijas vairumcenu kāpuma ietekme patēriņa cenās turpinās izpausties arī turpmākajos mēnešos.

Vidējās algas izmaiņas parasti ir galvenā ziņa. Taču vidējais darba ņēmējs nesaņem vidējo algu. Ja vien nav pilnīga vienlīdzība, tad vidējā alga ir lielāka par to, ko saņem cilvēki, kas algu spektrā ir tieši vidū. Tas nereti rada sarežģījumus darba devējiem, jo var būt grūti izskaidrot, ka alga zem aritmētiski vidējā vēl nenozīmē, ka cilvēks pieder vājāk atalgoto cilvēku pusei. Tāpēc psiholoģiski svarīga ir ziņa, ka algu mediāna šķērsojusi 1000 eiro slieksni, vēl pirms ceturkšņa tā bija 960, bet pirms gada – 917 eiro. Jāatzīst gan, ka "visvidējākā" darbinieka alga "uz rokas" 3.ceturksnī bija tikai 749 eiro.

Notiek darba laika legalizācija

Samaksa par nostrādāto stundu ir augusi par 4,4%, tikai nedaudz vairāk par inflāciju 3.ceturksnī (3,8%). Varētu bilst, ka cilvēki ir bijuši spiesti strādāt vairāk, lai gūtu jel kādu pirktspējas kāpumu. Taču ir acīmredzami, ka lēnais stundas likmes pieaugums daļēji atspoguļo faktiski nostrādātā darba laika oficiālu atzīšanu. Brīdī, kad ir jāmaksā VSAOI vismaz no minimālās pilnas slodzes algas, mazinās motivācija neuzrādīt visu nostrādāto laiku.

Zīmīgi, ka CSP vēstī par ievērojamu (par 4-5%) stundas likmes samazināšanos vairākās nozarēs, kurā varētu būt augsts ēnu ekonomikas īpatsvars – viesnīcas un restorāni, nozare "citi pakalpojumi" (galvenokārt pakalpojumi, kurus privātpersonām sniedz mazie uzņēmumi), nekustamie īpašumi. Tātad minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas nenoliedzami ir ļoti skarbs politikas instruments ar ievērojamiem trūkumiem, tiešām varētu būt samazinājis ēnu ekonomiku.

Izdevīgi strādāt gudrajos pakalpojumos

Skatoties nozaru dalījumā, turpinās lielisks atalgojuma kāpums medicīnā (26,3%). Iespējams, ka nozarē ienākumi joprojām nav pietiekami lieli, lai darba piedāvājums mūsu valstī būtu konkurētspējīgs ar citu zemju sniegtajām iespējām. Taču nozarē strādājošajiem nebūtu pamata sūdzēties, ka nodokļu maksātāji par viņiem vispār nerūpējas un politiķi nepilda nevienu solījumu – piecu gadu laikā algas medicīnā ir vairāk nekā divkāršojušās.

Ļoti pievilcīgs un arī līdzīgs (attiecīgi 13,7% un 13,9%) ir algu kāpums divās eksporta nozarēs, kuras sekmīgi šķeļ globālo krīžu viļņus un pamazām kļūst par galveno ekonomikas izaugsmes virzītāju – programmēšanā un profesionālajos pakalpojumos. Pēdējos piecos gados atalgojums abās nozarēs audzis apmēram par divām trešdaļām.

Zīmīgi, ka programmētāju atalgojums ir pārsniedzis banku sektora vidējo. Savukārt profesionālo pakalpojumu nozares sektorā, kas visvairāk saistīts ar eksportu (centrālo biroju darbība un konsultācijas), vidējā alga sasniegusi gandrīz 2000 eiro, piecos gados augot par 93%. Skatoties sīkākā nozaru dalījumā, izcils algu kāpums (24,3%) ir bijis arī ūdens transportā, acīmredzot saistībā ar pandēmijas radīto milzu pieprasījumu pēc jūrniekiem.