Menu
 

Dainis Gašpuitis: Atbalsta atcelšana pastiprina inflāciju Apriņķis.lv

  • Autors:  Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists
Foto - seb.lv Foto - seb.lv

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot 16,9%. Nozīmīgāko ietekmi uz inflāciju turpina veidot trīs galvenās grupas – mājoklis, pārtika un transports, kuras veidoja 13.74 procentpunktus no kopējās inflācijas. Grūdienu inflācijai deva valdības atbalsta izbeigšanās, kas aizkavēja straujo kāpumu gada sākumā. Šāds pieaugums mēneša laikā līdz šim nav piedzīvots, savukārt izmaiņas gada laikā atpaliek par 1 procentpunktu no rekorda, kas tika sasniegts 2008.gada maijā.

Ņemot vērā sezonu, atbalsta pasākumu atcelšana situāciju kritisku vēl neveido, bet noteikti norāda uz līdzīgu pasākumu nepieciešamību rudenī, kad enerģijas un pārtikas patēriņš pieaugs. Atbalsts nokoriģēs arī inflācijas gaitu. Ir atsevišķas pozitīvas ziņas, kas signalizē par iespējamu inflācijas kāpuma augstākā punkta sasniegšanu, piemēram, ASV. Pieprasījums izlīdzinās, kas no precēm pārslēdzas uz pakalpojumiem, kas varētu turpināt mazināt cenu spiedienu. Vājas, bet parādās pazīmes par piegādes ķēžu stabilizēšanos.

Tomēr turpmākās tendences trīs galvenajās inflāciju virzošajās grupās Latvijā būtiski iedragās iedzīvotāju pirktspēju. Tuvākajos mēnešos patēriņš būs samērā dzīvīgs. To uzturēs augošie ienākumi, tiks izmantoti arī uzkrājumi un aizņemšanās. Taču aktivitāte uz rudeni bremzēsies.

Pārtikas cenu kāpums turpināsies, ko virzīs enerģijas cenas, gan saspīlētā situācija ar pārtikas izejvielām. Enerģijas cenu kāpuma amplitūda ir neprognozējama. Noteikti, ka var sazīmēt pilnīgi reālistisku scenāriju, kas ļautu izvairīties no enerģijas rēķinu būtiska pieauguma. To noteiks tādi faktori kā laikapstākļi, ģeopolitiskā situācija un ekonomiku, īpaši lielvalstu, veselība. Tomēr uz to paļauties būtu vieglprātīgi.

Cik lielā mērā palīdzēt iedzīvotājiem tikt galā ar straujo cenu pieaugumu, ir politisks jautājums, kas izriet no katras valsts politiskās konjunktūras. Redzams, ka valstis pieiet situācijai pietiekami atšķirīgi. Jāņem vērā, ka valdību spēja ietekmēt globālos procesus ir samērā nelielas un šodienas izmaksas tiek pārliktas uz nākotni. Valdības nespēj apturēt cenu kāpumu, bet var bremzēt kāpumu vai arī veikt vai atcelt pasākumus, kas to veicina.

Galvenais atbalsta uzdevums ir nodrošināt sociālo stabilitāti, kā dēļ atbalsta pasākumi būs jāveic arī Latvijas valdībai. Īpaši īstermiņā, jo cenu šoka kombinācija, kas vērtējama attiecīgi, ir ļoti nepatīkama. Tas dotu lielākas iespējas mājsaimniecībām situāciju pārvarēt un pielāgoties. Jārēķinās, ka Baltijā inflācijas ir starp augstākajām eirozonā.

Latvija nav situācijā, lai atvēzētos uz dāsniem, vispārējiem atbalsta pasākumiem, tādēļ tie rūpīgi jāizvērtē. Jāizvēlas tie, kas sniedz optimālāko atdevi pret izmaksām. Turklāt būtisks aspekts ir iespējas šādus pasākumus īstenot. Šobrīd amatpersonu mantra ir, ka tiks ieviesti mērķēti atbalsta pasākumi, kas šķiet racionāli. Taču līdz rudenim ir jābūt gataviem arī krīzes risinājumiem, ja enerģijas cenas sasniedz jaunus rekordus vai rodas nepieciešamība īstenot enerģijas taupības mehānismus. Jo augstāka inflācija, jo plašākam atbalstāmo lokam vajadzētu būt.

Tas, ka kovidkrīzē tika sniegts atbalsts, deva iespējas ātrāk ekonomikai atjaunoties, taču uzrādīja trūkumus. Būtiskākā atziņa bija tā, ka ir daudzas fundamentālas datu nepilnības, informācijas trūkums un starpinstitucionālās sadarbības grūtības, kā dēļ ir šaubas vai iedomātie mērķētie pasākumi nostrādās kā iecerēts. Bet ir lietas, kas jau ir iekustinātas pareizās virzienā. Visdrīzāk, ka optimālākais atbalsts ir iesāktie pabalstu un pensiju ātrāka indeksācija un siltumenerģijas un elektrības cenu pieauguma daļas kompensēšana iedzīvotājiem.

Patlaban pat varētu atturēties ar visu pasākumu konkretizēšanas, taču noteiktām aprisēm būtu jābūt savlaicīgi zināmām. Tas uzturēs noskaņojumu un attiecīgi arī ekonomisko aktivitāti. Pie visu scenāriju iestrādēm ir jāstrādā šobrīd, jo drīz partijas iestigs priekšvēlēšanu populismā, kā arī ierēdņiem sāksies atvaļinājumi. Īpaši svarīgi ir, lai rudenī pēc iespējas operatīvi tiek izveidota jaunā valdība, kas spētu lietas vadīt. Jo risks ir, ka smagākā situācija attiecībā uz enerģijas un pārtikas cenām veidosies tieši gada beigās, nākamā gada sākumā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.