Raitis Škutāns: Lai samazinātu noslīkušo bērnu skaitu, jāmaina obligātais saturs sporta stundās

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie dati, Latvijā ik gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki, no kuriem aptuveni katrs devītais ir bērns vai jaunietis vecumā no pieciem līdz 24 gadiem. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegto informāciju, aizvadītajā peldsezonā – no maija līdz septembrim – ugunsdzēsēji glābēji ūdenstilpēs izglābuši 63 cilvēkus, tai skaitā deviņus bērnus, bet traģiski atpūta pie ūdens beigusies 48 cilvēkiem.

Dati liecina, ka visvairāk bērni slīkst atklātās ūdenstilpēs. Kā informē VUGD, Rīgā un Pierīgā visbiežāk nelaimes notiek upēs, kur galvenais apdraudējums ir straumes spēks. Izvērtējot negadījuma apstākļus, secināts, ka nelaimes gadījumi notiek, izmantojot dažādus peldlīdzekļus, tostarp SUP dēļus un laivas, pienācīgi neizvērtējot situāciju un neievērojot nepieciešamās drošības prasības.

Lai arī Latvija ir stabils Eiropas Savienības līderis noslīkušo cilvēku skaita ziņā, peldēšanas apmācību pieejamība pie mums vēljoprojām ir zema, turklāt esošās apmācību programmas nepietiekami izklāsta atklātu ūdenstilpju specifiku un ar to saistītos drošības riskus. Tā kā atklātās ūdenstilpēs cilvēks ir pakļauts dabas spēkam un mainīgiem laikapstākļiem, izšķiroša ir ne tikai peldētprasme, bet arī iemaņas izvērtēt potenciālos riskus un spēja rīkoties nestandarta apstākļos, ko vēlams trenēt jau skolas laikā.

Izglītības un zinātnes ministrija mācību saturā peldētapmācību iekļāvusi kā nepieciešamu dzīves un izdzīvošanas prasmi, tomēr plāna īstenošanu apgrūtina vienotas mācību metodikas trūkums, kas sporta stundu obligātajā saturā iekļauj arī programmu par drošību uz ūdens atklātās ūdenstilpēs. Domājot par savu bērnu veselību un dzīvību, Ķekavas vidusskolas mācībspēki izstrādājuši programmu “Drošība uz ūdens atklātās ūdenstilpēs”, ko peldētapmācības stundu laikā šogad apguvuši jau aptuveni 1000 skolēnu no 40 Ķekavas vidusskolas klasēm.

Programmā apvienotas vairāku Rīgas un Pierīgas izglītības iestāžu pedagogu zināšanas, kā arī praktiskā pieredze vindsērfingā, uzraugot sportistus ūdenī visdažādākajās akvatorijās un laika apstākļos. Starpdisciplinārā pieeja ļāvusi iekļaut mācību saturu par atklātu ūdenstilpju specifiku – krasta līniju, vēju, straumi, laikapstākļu maiņu un citiem būtiskiem apstākļiem. Programmas ietvaros skolēni tiek iepazīstināti ar pamata drošības noteikumiem atklātās ūdenstilpēs, kā arī iespējamiem riskiem un veidiem, kā tos atpazīt un no tiem izvairīties. Savukārt praktiskajās nodarbībās uz ūdens skolēni apgūst drošu rīcību uz SUP dēļa un airu laivas, kontrolētā vidē izspēlējot dažādas realitātei pietuvinātas situācijas, piemēram, rīcību laivas apgāšanās gadījumā.

Mācību programmas apguvē pedagogi praktizē diferencētu pieeju, pielāgojot treniņu programmu atšķirīga vecuma un fiziskās sagatavotības līmeņa grupām. Treniņos netiek vērtēts skolēna sniegums konkrētā nodarbībā, bet gan attīstības dinamika – kāds ir audzēkņa progress no peldētapmācības programmas sākuma septembrī līdz pat maijam, kad tiek apgūta drošība uz ūdens atklātās ūdenstilpēs.

Kamēr programma par drošību atklātos ūdeņos nav noteikta par obligātu saturu sporta stundās, skolēnu zināšanas par specifiskiem drošības pasākumiem vairāk atkarīgas no konkrētās mācību iestādes pedagogu pašiniciatīvas. Ņemot vērā to, cik Latvija ir bagāta ar ūdeņiem, jācer, ka tā var lepoties arī ar pašaizliedzīgiem peldēšanas treneriem.