Rīga un Pierīgas pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā 185,3 miljonu eiro ^{Apriņķis.lv}

Kā informēja "Rīgas metropoles" komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa, Ratnieka ieskatā pašreizējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis kavē Rīgas un Pierīgas attīstību.

"Rīgas metropoles reģions ģenerē divas trešdaļas no valsts iekšzemes kopprodukta, bet tas pēdējos gadus atpaliek starptautiskā mērogā no Tallinas un Viļņas tieši attīstības projektu dēļ. Rīgas un Pierīgas pašvaldības vairs nevar eksperimentēt- nepieciešams valsts mērogā atbrīvot līdzekļus reģionam, lai tas ietu paralēli attīstības tempiem," uzskata Ratnieks.

Rīgas gadījumā esot nepieciešams straujāk attīstīt infrastruktūru, kas esot būtiski visai Latvijai, sabiedriskā transporta sistēmas un ceļu uzturēšanai, darbaspēka pieejamības risināšanai, kā arī uzņēmējdarbības un investīciju veicināšanai.

Savukārt Pierīgā iedzīvotāju skaits tajā palielinoties daudz straujāk, nekā tās pašreizējā infrastruktūra spējot nodrošināt, piemēram, mācību iestādes, piebraucamie ceļi, inženierkomunikācijas.

Ratnieks uzsver, ka valsts līmenī jāmaina esošais modelis, ka no Rīgas metropoles reģiona paņem visu, ko var paņemt, atstājot tam līdzekļus praktiski tikai pamatfunkciju īstenošanai.

Viņa ieskatā šādi ekonomiskajā ziņā zaudētājs esot ne tikai Rīgas metropoles reģions, bet Latvija kopumā, kuras attīstības tempi un starptautiskā konkurētspēja lielā mērā balstās uz šī reģiona attīstību.

Iespējams, viens no risinājumiem esot palielināt valsts iemaksu daļu, nesamazinot dotāciju apjomus pašvaldībām, kas ir saņēmējas. Ratnieks norāda, ka iemaksas fondā veic 10 pašvaldības - visas deviņas Rīgas metropoles pašvaldības un Jūrmala. Pārējās Latvijas pašvaldības ir saņēmējas.

Ratnieks arī atgādina, ka reģions daudzās jomās saskaras arī ar nevienlīdzīgu attieksmi Eiropas Savienības fondu apguvē, piemēram, programmās priekšroka tiek dota reģioniem vai arī noteikta citāda pašu līdzfinansējuma līdzdalība. Ja citas pašvaldības varot saņemt 85% projekta finansējumu, tad Rīgas un Pierīgas pašvaldības - 75%.

Ratnieks arī skaidro, ka esošais finanšu izlīdzināšanas modelis nosakot proporcionāli lielas iemaksas no pašvaldību gada budžetiem. Piemēram, Mārupes, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu iemaksas veido no 13% līdz gandrīz 18% no budžeta ieņēmumiem. Pārējām pašvaldībām iemaksu īpatsvars ir ap 10% no budžeta.

Pieaugot pašvaldību ieņēmumiem no IIN, automātiski pieaugot arī iemaksu apjomi. Līdz ar to veidojas apburtais loks - pašvaldību attīstībai līdzekļu vairāk nekļūst.

No Rīgas metropoles lielākās iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā veic Rīga - 133,3 miljonus eiro. Pērn Rīga maksāja 124,8 miljonus eiro. Mārupes novads iemaksās 16,2 miljonus eiro, kamēr pērn novads maksāja pērn 12,3 miljonus eiro. Ropažu novads iemaksās 9,27 miljonus eiro, bet pērn tas maksāja 7,2 miljonus eiro.

Ādažu novada iemaksas izlīdzināšanas fondā pieaugušas no 4,39 līdz 6,4 miljoniem eiro, Ķekavas novada - no 4,8 līdz 6,2 miljoniem eiro, Saulkrastu novada - no 843 900 eiro līdz 1,3 miljoniem eiro, Olaines novada - no 170 000 eiro līdz 665 500 eiro.

Pirmo gadu izlīdzināšanas fondā iemaksas veiks Salaspils novads - 1,18 miljonus eiro un Siguldas novads - 120 000 eiro.

Kā ziņots, Finanšu ministrijā (FM) kopā turpina strādāt pie jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modeļa izstrādes, lai tas kļūtu ilgtspējīgāks un sabalansētāks pašvaldību finanšu resursu sadalē.

Pagājušajā gadā tika izveidota Konsultatīvā padome, kurā piedalās visu pašvaldību grupu pārstāvji.