Ar trīsdurvju skapi līdz kasei. Lasītāja dalās ar pieredzi ^{Apriņķis.lv}

“Rīgas Apriņķa Avīzes” lasītāja Ilona no Saulkrastiem dalās ar savu pieredzi. Publicējam kolorītās vēstules pilnu tekstu.

“Labdien, mīļā “Rīgas Apriņķa Avīze”!

Atļaujos Jūs tā uzrunāt, jo jau ilgus gadus “Rīgas Apriņķa Avīzi” abonēju un ar prieku lasu. Redzu, ka pēdējā laikā palīdzat lasītājiem risināt kādu viņiem sasāpējušu vai aktuālu jautājumu. Tā nu arī es vēršos pie jums cerībā, ka varēsit ja ne palīdzēt, tad vismaz izskaidrot dīvaino situāciju.

Pirms vasaras sezonas nolēmām mazliet uzfrišināt dārza mājas interjeru, tādēļ, saprotams, pirmais veikals, kurp ar vīru devāmies, bija jaunais mājlietu veikals “IKEA”. Izstaigājuši krustu šķērsu un nosprieduši, ka cenas nemaz nav tik mazas, jau ejot ārā ieraudzījām atsevišķu telpu, kur izvietotas nocenotās preces, un – tavu brīnumu! – tur stāvēja tieši tāds skapis, kādu bijām nolūkojuši tirdzniecības zālē, bet uz pusi lētāks, jo, kā rakstīts cenu zīmē, virsmas defekts. Švīka skapja apakšpusē, gluži nemanāmā vietā? Mūsu dārza mājiņai labu labais! Tā kā skapis bija jau salikts, sākām interesēties, kā to var izjaukt un aizgādāt līdz kasei. Un te nu sākās zili zaļi brīnumi. Kad vīrs vaicāja nodaļas strādniekam, vai varētu dabūt skrūvgriezi, ar ko skapi izjaukt un aizvest līdz kasei, puisis laipni paskaidroja, ka skrūvgriežu viņam nav un vispār mēbeļu izjaukšanai esot paredzēta speciāla telpa... aiz kasēm. Lai liekam skapi uz kravas ratiņiem un stumjam uz kasi. Trīsdurvju skapi?! Uz ratiņiem?! Ja šeit varētu ievietot foto ar mūsu sejām brīdī, kad klusējot apsvērām, kā tas varētu izskatīties, tas droši vien būtu visuzskatāmākais vizuālais materiāls jautājumam [angl.]: “WTF???”

No šī mēģinājuma atteicāmies, jo bija bail, ka līdz kasei varēsim aizvest tikai sabrukušu nederīgu dēļu kaudzi, kas būs izmaksājusi tikai uz pusi lētāk nekā jau kastē sapakotas jauna skapja daļas, un nevar vēl zināt, vai šo lielgabarīta mēbeli neiegāzīsim kādā trauku plauktā vai, nedod dievs, uz kāda pircēja bērna galvas...

Bet cilvēks jau reti kad mācās no pirmās neveiksmīgās reizes, vai ne? Tā arī mēs. Nu takš aizbraucām uz to “IKEA” pēc mēneša vēlreiz! Un tur nu tas bija – visideālākais dīvāns vasaras mājai: pelēks, stūra, izlaižams un pārveidojams par gultu. Sapnis, ne dīvāns! Un nocenots par trešdaļu lētāk. Bet atkal problēma – kā, sasodīts, to dabūt līdz kasei? Jo šoreiz tas nav skapis, lai arī trīsdurvju, bet dīvāns! Stūra dīvāns. Cerot, ka “IKEA” darbinieks izpratīs situācijas nopietnību, vīrs vērsās pie puiša ar lūgumu pēc skrūvgrieža, bet atkal saņēma laipnu atbildi, ka dīvāns jāliek uz kravas ratiņiem, nē, diviem (puisis laikam galvā piemeta dīvāna izmērus), un jāstumj uz kasi. Viņš palīdzēšot. Nē, nu labi – tā kā dīvānu mums vajadzēja vairāk nekā skapi, piekritām šai ambrāžai. Vīrs kopā ar “IKEA” darbinieku uzkrāva uz diviem ratiņiem mūsu nākamo dīvānu un stūma uz kasēm. Aizstūma – līdz malējai kasei, kur eja ir platāka. Bet atkal aizķeršanās – šajā kasē nebija kasieres. Ko nu?

Vīrs vaicāja attālākas kases darbiniecei, vai viņa varētu atnākt un izsist čeku mūsu daiļajam dīvānam. Nē, nevarot, lai stumjot pie viņas. Vīrs norādīja, ka dīvānu nevarēs dabūt cauri ejai pie viņas kases. Nu, tad viņa nezinot, ko darīt, un raustīja plecus. Beigu beigās vīrs atrada cenu zīmi uz dīvāna, noņēma to un aizgāja pie jaukās kasieres. Sanāca gandrīz kā tai teicienā – ja kalns (šai gadījumā dīvāns) nenāk pie Muhameda, tad Muhameds iet pie kalna… “Gandrīz” tāpēc, ka Muhameds nedrīkstēja atstāt savu kasi. Tiktāl nu tā kā bijām tikuši – dīvāns veiksmīgi tika nogādāts telpā, kur, pēc “IKEA” domām, jānotiek nocenoto preču nodaļā iegādāto mēbeļu izjaukšanai, proti, zālē, kur cilvēki gaida savus pasūtījumus, veic preču maiņu un tā. Izplājies pa visu zāli, savu kārtas numuru gaidošo klientu ielenkumā kā cirka arēnas vidū, vīrs sāka atskrūvēt pa sastāvdaļām dīvānu. Ko es? Es stāvēju un turpināju konvulsīvi smieties, tik absurda man šķita visa šī padarīšana!

Un tagad jautājums: vai tiešām šāda prakse pastāv arī citu valstu “IKEA”? Kādēļ pircējs nedrīkst jau salikto mēbeli izjaukt vietā, kur tā stāv, un tad civilizēti aizstumt savu pirkumu, lai arī nocenotu, līdz kasei? Vīrs izteica domu, ka Latvijā droši vien baidās, ka tādā veidā pie izjauktajām mēbeles daļām kāds negodprātīgs pircējs var piesviest klāt kādu lieku plauktu, dēli vai durvis... Hmm! Vai tiešām tā ir?

P.S. Atvainojos, ka tik gari, bet vēlējos, lai gara acīm iztēlojaties to skatu, kā pa veikala tirdzniecības zāli tiek aizstumts trīsdurvju skapis, trīsvietīgs stūra dīvāns vai vēl kas tikpat milzīgs.”

Prece pirms izjaukšanas ir jāiegādājas

“IKEA” savu atbildes vēstuli, kuru sagatavojuši SIA “Paul Mason Properties” pārstāvji, sāk ar teikumu par to, ka “IKEA” cenšas nodrošināt klientiem vislabāko iepirkšanās pieredzi, tādēļ katru aizrādījumu uztver ļoti nopietni. Tomēr lasītājas aprakstīto praksi “IKEA” pārstāvji atzīst par spēkā esošu: “Atbildot uz jautājumu, varam apstiprināt, ka prakse ar nocenotajām precēm ir līdzīga Lietuvā un arī cituviet. Šīs ir preces, kuras tur nonākušas lielākoties no ekspozīciju zāles, un tās ir jau saliktā veidā.

Primāri, protams, prece ir jāiegādājas, pirms to kāds izjauc līdzi ņemšanai. Vēl viens iemesls, kādēļ preci neizjauc tieši tur, kur tā ir atrodama iegādei, ir tāds, ka telpa nav liela, tajā uzturas citi pircēji un tas neapšaubāmi traucēs citiem pārvietoties, kā arī aplūkot tur izliktās preces. Skapja izjaukšanai tur nav pietiekami daudz vietas un pastāv arī risks sabojāt blakus stāvošu preci.

Ierasti mūsu darbinieki ir atsaucīgi un palīdz preces novietot uz tam speciāli paredzētiem mēbeļu ratiem, kā arī, lai mēbeli nenoskrāpētu, piedāvā  un paliek apakšā kartona loksni.”

“IKEA” pārstāvji arī uzsver, ka veikalā ir pieejami bezmaksas lietošanai dažādu veidu instrumenti mēbeļu izjaukšanai, vienmēr – preču izsniegšanas vietā, un šī vieta esot gana plaša, lai atrastu ērtu vietu mēbeles izjaukšanai.

Atbildot uz jautājumu par nestrādājošu kasi, “IKEA” pārstāvji atzīst: “Ikdienā mums nedarbojas visas veikalā esošās kases, tāpat katrai kasei, kura tiek ieslēgta apkalpošanai ar skaidru naudu, ir jābūt dienas naudai, lai būtu iespēja izdot atlikumu.”

Laipnā tonī, bet atteikt

Protams, Zviedrijas veikalu milža atbildi nevar salīdzināt ar padomijas gados pieredzēto, piemēram, gaļas pārdevēju uzbrēcienu veikalā vai nicinājumu, ar kādu apmeklētājos noskatījās populāras Rīgas kafejnīcas iekšālaidējs, tomēr pēc būtības nekas neatšķiras. “Jums ir problēma? Risiniet to paši!” – apmēram tā varētu skaidrot “IKEA” pārstāvju atbildi mūsu lasītājai Ilonai (un ne jau viņa vienīgā ir saskārusies ar šādu situāciju). Un milzis droši var neuztraukties, ka “nieku” dēļ Latvijas pircēji mazāk tukšos maciņus viņa veikalā.

Jāpiebilst, ka, apvaicājoties redakcijā, vai kolēģi arī ir izbaudījuši nocenoto preču iepirkšanās “priekšrocības” šajā veikalā, saņēmu skaidrojumu, ka Skandināvijas valstīs, piemēram, pašā Zviedrijā, šādas prakses neesot un arī nocenotās preces varot iegādāties bez liekām problēmām. Tikmēr Lietuvā un Latvijā laipni tiek pateikts, ka veikalu tīklu īpašniekiem pircējs ir ļoti svarīgs, tomēr ne tik, lai tērētu naudu kaut vai viena mobila bezvadu svītru koda nolasītāja iegādei pircēju ērtībām. Bet mēs, letiņi, varam! Arī ar trīsdurvju skapi līdz nestrādājošai kasei!