Nespēju sadzīvot ar faktu – ar 2022. gada 24. februāri –, kas mūs un visu Eiropu satrieca baisi, turpina iznīcināt Ukrainu. Čērčils teicis: “Es neticu, ka Krievija grib karu. Tā tikai vēlas kara laupījumu.” Pat šie pravietiskie vārdi nobāl baisās īstenības priekšā. Bet mēs?
Maijs ir mēnesis, kad, jūtot skolēnu brīvlaika un atvaļinājumu perioda tuvošanos, rodas vēlme atgūt enerģiju pēc spraigas darba sezonas un izbaudīt atpūtu, dodoties tuvākā vai tālākā ceļojumā. Pēdējo gadu laikā ir mainījušies ceļotāju paradumi – ceļojumu iespējas arvien vairāk tiek meklētas internetā un pakalpojumi iegādāti digitālajā vidē. Pieaudzis arī PTAC saņemtās informācijas skaits par nelicencētiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas liecina par tūrisma nozarē esošo problemātiku saistībā ar nelicencētu pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem.
Saules paneļi, atrodoties zem klajas debess, neizbēgami ir pakļauti dažādu dabas stihiju ietekmei - vēja, krusas, zibens un citu dabas spēku untumiem. Apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” atlīdzību dati liecina, ka saules paneļus visbiežāk apdraud vēja postījumi. Viena no lielākajām atlīdzībām 25 000 eiro apmērā pieteikta Lietuvā, kur kādā komercīpašumā vētra norāva paneļus, kas bija nekvalitatīvi piestiprināti uz plakana jumta. Kas jāņem vērā, lai saules paneļus pasargātu no dabas stihijām un vai tas vispār iespējams?
Daļa sabiedrības, izdzirdot vārdus “kristīgās vērtības”, tūlīt reaģē negatīvi: “Latvija ir sekulāra valsts… Valsts un baznīca ir šķirtas…” vai kaut kā tamlīdzīgi. Un tomēr – kristīgās vērtības ir mūsu valsts pamatdokumentā, Satversmē, ierakstīta vārdkopa. Kristīgās vērtības ir viena no Satversmes preambulā ierakstītām Latvijas identitāti veidojošām sastāvdaļām. Tāpēc, ja kāds vēršas pret kristīgām vērtībām, ir vietā jautājums par šī cilvēka attieksmi pret visu mūsu likumu ietvaru. Piekritīšu – jautājums ir nedaudz provokatīvs, un tomēr tajā ir vairāk patiesības nekā uzspēlējuma.
Salīdzinot ar bērniem, kuri auga pirms vairākiem gadu desmitiem, bērni mūsdienās aug, mācās un attīstītās tehnoloģiju vidē. Tas nozīmē, ka viņi ne tikai ir pieraduši pie digitālo rīku izmantošanas, bet arī pielāgojušies digitālajai pasaulei jau no agras bērnības. Viņu prasmes un zināšanas ne tikai atspoguļo viņu ikdienu, bet arī sniedz iespēju uzņemties lomu kā digitālās paaudzes līderiem. Palīdzot bērniem saprast, kā tehnoloģijas izmantot jēgpilni un droši, varam palīdzēt viņiem attīstīt digitālās kompetences un kļūt konkurētspējīgiem.
Miega traucējumi ir izplatīta un bieža, taču plašākā sabiedrībā mazzināma problēma. Nesen veikta aptauja Latvijā liecina, ka mēneša laikā ar miega traucēumiem ir saskārušies aptuveni 75% cilvēku, piemēram, grūtībām iemigt, neizgulēšanās sajūtu, biežu pamošanos. Pirms diviem gadiem tika veikta tāda pati aptauja, kurā miega traucējumus atzina 70% respondentu. Aptuveni trešdaļa respondentu atzīst, ka ar miega traucējumiem saskaras vairākas reizes nedēļā. Diemžēl visbiežāk cilvēki izvēlas miega traucējumus ignorēt, riskējot gan ar savu veselību, gan apkārtējo cilvēku drošību.
Lai gan lielākā daļa iedzīvotāju šobrīd dzīvo sev piederošā mājoklī, aptuveni puse vēlētos esošo dzīvesvietu mainīt. Meklējot jauno mājokli, gandrīz trešdaļa izvēlētos gatavu vai pašu būvētu privātmāju. Otrā populārākā izvēle – dzīvoklis projektā, kas uzbūvēts pēdējos gados, secināts “SEB bankas” veiktajā aptaujā.
Pirmo reizi daudzu gadu laikā darba meklētāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Visās Baltijas valstīs bezdarbs ir gada laikā pieaudzis. Šī gada sākumā darba meklētāju īpatsvars Latvijā bija 7,2%, Lietuvā 7,8%, bet Igaunijā 8,2%.
Lai arī bezdarbs Latvijā joprojām ir zems, pēdējā gada laikā darba tirgū ir jūtama lēnākas ekonomikas izaugsmes, migrācijas pieauguma un augstās inflācijas ietekme. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā palielinājās ceturto ceturksni pēc kārtas un sasniedza 7,2 %, pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas beigām pārsniedzot 7 %.
Lai pievērstu uzmanību apputeksnētāju nozīmei mūsu dzīvē, 20. maijā tiek svinēta Pasaules Bišu diena. Pateicoties bitēm un citiem apputeksnētājiem, pastāv 75% pārtikā izmantojamo augu. Kopumā ir aptuveni 20 tūkstoši bišu sugu, un pašlaik pasaulē esot vismaz divi triljoni bišu. Aplēses liecina, ka visā pasaulē ir 81 miljons medus bišu saimju.
2024.gada sākumā Latvijas darba tirgū bija vērojams atslābums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bezdarba līmenis 2024. gada 1. ceturksnī palielinājies – līdz 7,2 %, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā ceturksni iepriekš. Lai arī kāpums pastāv, šoreiz tas ir saistīts ar sezonāliem faktoriem un negatīvajiem makroekonomiskās vides efektiem 2023. gadā.
