Jūnijā esam piedzīvojuši vairākas nozīmīgas atceres un svētku dienas – gan priecīgas, gan skumjas. 16. jūnijā samērā nemanāmi pagāja garām Medicīnas darbinieku diena, kas vienā otrā kalendārā pat nav atzīmēta kā svinama diena. Ļoti vēlētos, lai šai dienai tiktu pievērsta lielāka uzmanība vismaz trīs iemeslu dēļ.
Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi, kā tagad.
Līdzīgi kā pastāv dažādi redzējumi un teorētiskās pieejas par valsts un indivīda līdzdalības un atbildības līmeni sabiedrības procesos, tā arī organizāciju līmenī pastāv atšķirīgs skatījums un bieži vien raisās diskusijas par darba devēja un darbinieku atbildības līmeni dažādu ar darba dzīvi saistītu jautājumu kontekstā, stāsta pētījumu kompānijas "Kantar" pārstāvji.
Studiju laiks! Interesants, aizraujošs un mazliet… bažīgs. Ikviens students domā: vai pēc studiju absolvēšanas es maz varēšu atrast darbu? Kā man mainīt savu domāšanu un pieeju, lai viss izdodas?
Staigāt basām kājām ir labi - tā, visticamāk, domā liela daļa vecāku, un ne velti. Tā patiesi ir ieteicama prakse, un ne tikai tāpēc, ka bērniem tā ir efektīva plakanās pēdas profilakse. Pēc iespējas bieži basām kājām būtu jāstaigā gan pašiem mazākajiem, gan pieaugušajiem.
Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast. Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam.
Valsts valodas centra ekspertu komisija, izskatot jautājumu par dzimumneitrālu apzīmējumu nebinārām personām latviešu valodā, cita starpā secināja: tā kā latviešu valodā nav vidējās vai nekatras dzimtes, bet vīriešu un sieviešu dzimtes formu lietojums ir ļoti plašs, nav iespējams radīt īpašu, atšķirīgu nosaukumu nebinārām personām.
Izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, kas stāsies spēkā no 1.jūlija, ievieš jaunu plastmasas iepakojuma nodokļa sistēmu ar mērķi veicināt pārstrādājama iepakojuma izmantošanu ražošanā un tirdzniecībā: par katru pārstrādei derīgu, taču nepārstrādātu plastmasas iepakojuma kilogramu tiks piemērots nodoklis 0,80 eiro apmērā, bet par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt, – 1,25 eiro. Ekonomiskais spiediens, ko radīs jaunais nodoklis, var būt motivējošs faktors ražotājiem un tirgotājiem izvēlēties ilgtspējīgākus iepakojuma risinājumus, cerot, ka plastmasas iepakojuma cenu kāpums mudinās patērētājus izvēlēties videi draudzīgāk iepakotus produktus.
Pretēji dažādiem apgalvojumiem mākslīgais intelekts neaizstās pedagogus, taču, ja skolotāji vēlas atrast kopīgu valodu ar skolēniem un saglabāt autoritāti, nepieciešams apgūt mākslīgā intelekta rīkus un likt tos lietā. Šie rīki var palīdzēt arī taupīt laiku, gatavojoties stundām vai labojot skolēnu darbus. Tāpat nevajadzētu baidīties no plaģiāta riskiem: tādi ir bijuši visos laikos un zinoši skolotāji spēs atpazīt, kuru darbu veidojos skolēns pats, bet kuru – mākslīgais intelekts.
Tiesībsarga aptaujā par mācību sākuma laiku skolās, bērna nokļūšanu līdz skolai un skolēna miega režīmu mācību laikā saņemtas jau teju 2900 atbildes. Ikviens vēl šonedēļ – līdz 30. jūnijam – var pagūt paust savu viedokli un pieredzi, aizpildot ej.uz/agrieriti. Īpaši tiek gaidītas atbildes no vecākiem, kuru atvases mācās novadu skolās, informē Tiesībsarga birojā.
Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē arī darba tirgus transformējas ļoti ātri, tāpēc aizvien vairāk cilvēku nonāk karjeras strupceļā. Tam var būt dažādi iemesli – izdegšana, nepiemērota profesijas vai darba vietas izvēle, tehnoloģiju vai sabiedrības pārmaiņu ietekme uz nozari utt. Aizvien vairāk cilvēku apsver iespēju mainīt karjeru, dodoties pavisam jaunā virzienā, taču rodas jautājums – ar ko sākt? Lai atbildētu uz šo jautājumu, kā arī saprastu, kura nozare ir piemērotākā, nepieciešamas ne vien iespējas apgūt jaunas prasmes un zināšanas, bet arī rīki, kas palīdz dziļāk izprast savu personību, vērtības un profesionālo identitāti.
