Cenas decembrī pret iepriekšējo mēnesi ir samazinājušās pirmo reizi kopš 2020.gada novembra. Par mēneša deflāciju varam pateikties transporta izmaksām – tās noplaka par 11,4%, samazinot kopējo cenu līmeni par 0,77%. Pārējām precēm un pakalpojumiem cenas kopumā tātad auga.
Pēdējos mēnešos inflācija Latvijā ir stabilizējusies un straujais cenu kāpums, ko redzējām pērnā gada pusē pēc Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir beidzies. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī patēriņa cenas Latvijā bija par 20,8 % augstākas nekā 2021. gada nogalē, taču decembra laikā patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,5 % un tas pirmais patēriņa cenu samazinājums Latvijā viena mēneša laikā kopš 2020. gada novembra.
Iedzīvotājiem Ogrē jautājām, vai būtu lietderīgi atjaunot bezbērnu nodokli?
Situācija viesmīlības nozarē ir dramatiska - tās starppatēriņa īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā samazinājies no 2,9% 2019.gadā līdz 1,2% 2021.gadā. Cieš gan ēdināšanas uzņēmumi, gan valsts ekonomika - kopējie nozares administrēto maksājumu parādi sasnieguši 50% attiecību pret nodokļu ieņēmumiem un kopš 2019.gada ir palielinājušies par 183%! Tāpēc ēdināšanas nozare atkārtoti aicina Latviju sekot citu Eiropas valstu piemēram un samazināt ēdināšanas nozares PVN likmi uz 12% vai 5%.
Darba tirgus atrodas lūzuma punktā. Mainās ierastās attiecības starp darba devējiem un ņēmējiem. Talantu piesaiste un noturēšana kļūst par vienu no galvenajiem izaicinājumiem uzņēmējdarbībā, ko papildina Z paaudzes ietekme. Lai izprastu viņu vēlmes un vajadzības, “Evolution Latvia” Baltijas un Rumānijas personāla pārvaldes vadītāja Sanita Kļaviņa atklāj piecus secinājumus, kas palīdzēs veidot konkurētspējīgu darba vidi 2023.gadā.
Aktuāls temats uzjundīja senas jaunības atmiņas. Starp ļaudīm, kuri mūsu ciema pusaudžu acīm šķita interesanti, bija arī kāds pakluss vīrs, sauksim viņu par Haraldu. Šamais bieži mēģināja iesaistīties sarunās pie kolhoza kantora, ostmalā vai alus pudeļu tukšošanā priedēs aiz ciema veikala, taču nejuta iekļaujošu attieksmi. Kā Haralds parādījās, tā pārējiem bija kārtojamas neatliekamas darīšanas, un – šeku, reku – šamais atkal palika, vientuļi stāvot un ierasto papirosu sūcot.
Šosezon turpina strauji izplatīties dažādi augšējo elpceļu vīrusi – gan tie, ko saucam par parastu saaukstēšanos, gan tie, kas pievērš vairāk uzmanības un rada nopietnākas problēmas, piemēram, gripa vai mazuļiem bīstamais respiratori sincitiālais vīruss. Kā, sajūtot pirmos simptomus, zināt, vai ir vērts satraukties, un kādai slimības gaitai gatavoties?
Doma par tūrisma nodevas ieviešanu radās jau vairākus gadus atpakaļ, ņemot piemēru no prakses visā pasaule, uzsverot to, ka sākotnēji citās valstīs, kurās ir tūristu pārplūdums, tas bija domāts kā regulēšanas un kontroles mehānisms, tomēr laika gaitā izpratne par tūrisma nodevas būtību un iegūto līdzekļu izlietojumu ir mainījusies.
Jauns laika posms nāk ar jaunu valdību un jauniem ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Veselības nozare gadiem ilgi cietusi no katastrofāla naudas līdzekļu trūkuma, kas radījis virkni citu izaicinājumu – medicīnas personāla nepietiekamību, nerimstošu cīņu par pienācīgu atalgojumu, pacientu iespējām laicīgi iegūt kvalitatīvu veselības aprūpi.
Pilnvērtīgs miegs ir labas veselības priekšnoteikums – tas ļauj ķermenim atjaunoties, nodrošina mūs ar enerģiju un dzīvesprieku, turklāt no miega daudzuma un kvalitātes atkarīga virkne organisma funkciju, tai skaitā imunitāte un smadzeņu darbība. Lai gan miega kvalitāti ietekmē vairāki ikdienišķi faktori, viens no būtiskākajiem ir miega hormona melatonīna līmenis organismā – ja tas ir pazemināts, attīstās miega traucējumi, kas ilgtermiņā var radīt nopietnas sekas veselībai.
Finanšu tirgus bez plusiem un mīnusiem nav iedomājams. Tas nozīmē, ka bez ievērojamiem kritumiem nebūtu ievērojamu kāpumu. Ļoti labi šo “viļņošanos” varam novērot pēdējos piecos gados, kad labam gadam seko sliktāks gads un otrādi. 2018. un 2020. gads neiepriecināja, savukārt 2019. un 2021. bija visai pozitīvi. Ja pieņemam, ka šāda pozitīvo un negatīvo gadu ķēde turpināsies, tad pēc neveiksmīgā 2022. gada, nākamajam vajadzētu būt pozitīvam. Labā ziņa – neskatoties uz šīm svārstībām, kopumā Latvijas pensiju 2. līmeņa plānu ilgtermiņa rezultāti ir pozitīvi gan 10, gan 15 gados.
