13.oktobrī pasaulē atzīmē Starptautisko vienkāršās valodas dienu, veicinot skaidras un saprotamas informācijas izmantošanu valsts iestāžu un citu organizāciju saziņā. Par vienkāršo valodu dēvē skaidru izteiksmi, kas vairās no liekvārdības, pārprotamības, sarežģītām teikuma konstrukcijām un pārlieku bieža svešvārdu lietojuma. Vienkāršā valoda nav vienkāršruna, bērnu valoda vai vieglā valoda. Vieglā un vienkāršā valoda nepārklājas bet papildina viena otru.

Pirms pāris nedēļām bija divas epizodes, kas saviļņoja manu konservatīvi domājošo paziņu loku sociālajos tīklos. Pirmā bija par Valsts izglītības satura centra plānotajiem mācību materiāliem veselības mācībā, par kuriem vispirms izlasīju “Facebook”, bet, tā kā tobrīd nebija laika tajā visā iedziļināties, kamēr sāku pētīt ziņas, par ko vispār ir runa, izglītības ministre jau bija centra vadītāju atstādinājusi no amata. Otro rakstu par atvērtās laulības konceptu¹ gan biju paguvusi izlasīt, tāpēc vismaz zināju tā saturu, taču tik un tā mani pārņēma ļoti savādas sajūtas, kad lasīju, ko par to raksta konservatīvi noskaņoti cilvēki.