No 7.decembra līdz 5.janvārim notiks parakstu vākšana par grozījumu Notariāta likumā atcelšanu. Ar šo likumu paredzēts Latvijā ieviest jaunu institūtu – partnerību –, arī starp viendzimuma personām, un noteikt tās regulējumu. Parakstu vākšana notiks klātienē īpašās parakstu vākšanas vietās, kuras noteiks katra pašvaldība.
Vārdam ir spēks. Tas var pacelt, nogremdēt, var ielīksmot, aizvainot, var satriekt uz ilgu laiku. Bet bieži vien neiedomājamies, ka izsētie apgalvojumi, apzīmējumi, epiteti nosēžas, paliek un saviem sējējiem līdzi nelido. Gluži otrādi – tie veic netīkamo apziņas skalošanas darbu. Liek mums justies bez vainas vainīgiem par visādām sadzīviskām drazām un par valsts nesakarīgo politiku.
Latvijas rūpniecība oktobrī panāca pirmo pozitīvo gada pieauguma skaitli kopš 2022.gada jūnija. Tas notika, pateicoties lielam kāpumam enerģētikā. To ietekmē laika apstākļi, arī svārstīgo elektrības un gāzes cenu attiecības. Aiz loga redzamais liecina, ka enerģētikā varētu būt izcili labi skaitļi arī novembrī un decembrī. Līdz ar to rūpniecības kopējie rezultāti 4. ceturksnī būs labāki nekā pirmajos desmit mēnešos kopumā, kad tā gada griezumā saruka par 5,3%.
Lejupslīde Latvijas apstrādes rūpniecībā, kas sākās pēc Covid-19 pandēmijas beigām un Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā, tuvojas beigām, un jau nākamā gada sākumā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā varētu atkal sākt augt.
Lai gan Hārvarda Universitātes pētījumi liecina, ka tieši mācīšanās pieredze agrīnā vecumā bērniem palīdz veidot spēcīgu pamatu panākumiem skolā un studijās, un daudzviet pasaulē aktīvi tiek strādāts, lai nodrošinātu lielākas investīcijas un inovācijas agrīnajā mācību procesā, t.sk. pirmsskolā, Latvijā aizvien plaši izplatīts ir arī mīts par to, ka pirmsskolas nodrošina tikai bērnu pieskatīšanu, nevis pilnvērtīgu izglītošanu. Tas sekmē arī izpratnes trūkumu par pirmsskolas pedagogu lomu izglītības procesā. Jo ilgāk pirmsskolas pedagogi jutīsies nenovērtēti un saskarsies ar atbalsta trūkumu, jo vairāk nozare saskarsies ar pedagogu trūkumu.
Saskaņā ar pērn pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem jākārto latviešu valodas pārbaudes. Tas palielinājis arī to cilvēku loku, kuri nolēmuši apgūt latviešu valodu vai pilnveidot jau esošās zināšanas. Latviešu valodu aktīvi apgūst arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri dzīvo Latvijā.
Saeimas vairākums 9. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no nākamā gada vidus paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt viena dzimuma pāriem. Tomēr īsi pēc tam opozīcijas politiskie spēki paziņoja, ka ir savākuši 34 Saeimas deputātu parakstus, lai mēģinātu panākt referenduma ierosināšanu par minētajā likumu pakotnē esošā likuma “Grozījumi Notariāta likumā” ieviešanu.
No 2024. gada janvāra Latvijas iedzīvotājiem bioloģiskie atkritumi būs jāšķiro atsevišķi no pārējiem atkritumiem. Lai gan vairums no mums jau zina, kā šķirot stiklu, papīru vai plastmasu, tomēr, iespējams, daži var saskarties ar izaicinājumu, kā atrast papildu vietu, lai šķirotu vēl vienu atkritumu veidu.
Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati rāda, ka algu kāpums saglabājās straujš arī trešajā ceturksnī. Vidējā bruto alga valstī sasniedza 1549 eiro, kas ir par 11.8% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt vidējā neto alga jeb alga pēc nodokļu nomaksas palielinājās par 11% līdz 1126 eiro. Tā kā algu pieaugums beidzot apsteidza inflāciju (3.cet. vidēji 5.1%), iedzīvotāju pirktspēja gada laikā uzlabojās par 5.7%.
Jau šo svētdien atzīmēsim pirmo adventi, kad mājas un ēkas rotās adventes vainagi, svecīšu liesmiņas un lampiņu virtenes. Diemžēl Ziemassvētku gaidīšanas laikā ugunsdzēsējiem glābējiem ir daudz izsaukumu, kur jāsteidzas palīgā cilvēkiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka ik gadu šajā laikā bez uzraudzības atstātu iedegtu sveču dēļ izceļas vairāki ugunsgrēki.
Nominālā alga Latvijas darba tirgū turpina strauji pieaugt. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023. gada 3. ceturksnī tās kāpums ir sasniedzis 11,8 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pieaugums ir zemāks nekā 1. pusgadā, taču, ņemot vērā nelielu bezdarba kāpumu šā gada 3. ceturksnī, būtisku inflācijas kritumu un negatīvās iekšzemes kopprodukta pārmaiņas 1.-2. ceturksnī, lēnāks algu kāpums bija sagaidāms.
