"Eirobarometrs": Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju sagaida dzīves apstākļu pasliktināšanos nākamgad
Ceturtā daļa jeb 25% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nākamgad viņu dzīves apstākļi pasliktināsies, liecina jaunākais "Eirobarometra" pētījums.
Ceturtā daļa jeb 25% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nākamgad viņu dzīves apstākļi pasliktināsies, liecina jaunākais "Eirobarometra" pētījums.
Emocionālās pazemošanas gadījumi skolēnu vidū gan klātienē, gan digitālajā vidē pieaug, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nesenākie pētījumi. Latvijā 27% skolēnu atzīst, ka arī viņu skolā skolēni izmanto internetu un sociālos tīklus, lai apceltu viens otru, liecina “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā pusaudžu aptauja.
Finanšu krāpnieki ik gadu Latvijas iedzīvotājiem izkrāpj naudu aptuveni 10 miljonu eiro apmērā. Dažādu valsts iestāžu un uzņēmumu vārda izmantošana ir viens no krāpnieku iecienītākajiem darba instrumentiem, jo tas ir veids, kā telefonsarunās, īsziņās vai e-pastā maldinoši radīt sajūtu, ka tas ir svarīgi un neatliekami. Ja zvans vai ziņojums ir saņemts no policijas, bankas, tiesas vai kādas citas nozīmīgas iestādes, upurim šķiet saprotama vajadzība rīkoties uzreiz.
No 7.decembra līdz 5.janvārim notiks parakstu vākšana par grozījumu Notariāta likumā atcelšanu. Ar šo likumu paredzēts Latvijā ieviest jaunu institūtu – partnerību –, arī starp viendzimuma personām, un noteikt tās regulējumu. Parakstu vākšana notiks klātienē īpašās parakstu vākšanas vietās, kuras noteiks katra pašvaldība.
Vārdam ir spēks. Tas var pacelt, nogremdēt, var ielīksmot, aizvainot, var satriekt uz ilgu laiku. Bet bieži vien neiedomājamies, ka izsētie apgalvojumi, apzīmējumi, epiteti nosēžas, paliek un saviem sējējiem līdzi nelido. Gluži otrādi – tie veic netīkamo apziņas skalošanas darbu. Liek mums justies bez vainas vainīgiem par visādām sadzīviskām drazām un par valsts nesakarīgo politiku.
Latvijas rūpniecība oktobrī panāca pirmo pozitīvo gada pieauguma skaitli kopš 2022.gada jūnija. Tas notika, pateicoties lielam kāpumam enerģētikā. To ietekmē laika apstākļi, arī svārstīgo elektrības un gāzes cenu attiecības. Aiz loga redzamais liecina, ka enerģētikā varētu būt izcili labi skaitļi arī novembrī un decembrī. Līdz ar to rūpniecības kopējie rezultāti 4. ceturksnī būs labāki nekā pirmajos desmit mēnešos kopumā, kad tā gada griezumā saruka par 5,3%.
Lejupslīde Latvijas apstrādes rūpniecībā, kas sākās pēc Covid-19 pandēmijas beigām un Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā, tuvojas beigām, un jau nākamā gada sākumā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā varētu atkal sākt augt.
Lai gan Hārvarda Universitātes pētījumi liecina, ka tieši mācīšanās pieredze agrīnā vecumā bērniem palīdz veidot spēcīgu pamatu panākumiem skolā un studijās, un daudzviet pasaulē aktīvi tiek strādāts, lai nodrošinātu lielākas investīcijas un inovācijas agrīnajā mācību procesā, t.sk. pirmsskolā, Latvijā aizvien plaši izplatīts ir arī mīts par to, ka pirmsskolas nodrošina tikai bērnu pieskatīšanu, nevis pilnvērtīgu izglītošanu. Tas sekmē arī izpratnes trūkumu par pirmsskolas pedagogu lomu izglītības procesā. Jo ilgāk pirmsskolas pedagogi jutīsies nenovērtēti un saskarsies ar atbalsta trūkumu, jo vairāk nozare saskarsies ar pedagogu trūkumu.
Saskaņā ar pērn pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem jākārto latviešu valodas pārbaudes. Tas palielinājis arī to cilvēku loku, kuri nolēmuši apgūt latviešu valodu vai pilnveidot jau esošās zināšanas. Latviešu valodu aktīvi apgūst arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri dzīvo Latvijā.
Saeimas vairākums 9. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no nākamā gada vidus paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt viena dzimuma pāriem. Tomēr īsi pēc tam opozīcijas politiskie spēki paziņoja, ka ir savākuši 34 Saeimas deputātu parakstus, lai mēģinātu panākt referenduma ierosināšanu par minētajā likumu pakotnē esošā likuma “Grozījumi Notariāta likumā” ieviešanu.
No 2024. gada janvāra Latvijas iedzīvotājiem bioloģiskie atkritumi būs jāšķiro atsevišķi no pārējiem atkritumiem. Lai gan vairums no mums jau zina, kā šķirot stiklu, papīru vai plastmasu, tomēr, iespējams, daži var saskarties ar izaicinājumu, kā atrast papildu vietu, lai šķirotu vēl vienu atkritumu veidu.