Apgrūtināta braukšana pa reģionālajiem autoceļiem ceturtdienas un piektdienas rītā bija visā Latvijas teritorijā. Uzņēmums “Latvijas valsts ceļi” atgādina, ka snigšanas laikā sniega kārta veidojas visu laiku, tāpēc autovadītājiem ir jāieplāno papildu laiks ceļā.
Šonedēļ Latviešu biedrības namā norisinājās portāla “Telos” un izdevniecības “Kodoka” rīkotās konservatīvās domas konferences “Demos” otrā sesija. Tās tēma šoreiz bija “Kas ir mēs?”. Ar priekšlasījumiem uzstājās vairāki lektori – Dr. philol. Agnese Irbe, Dr. hist. Gints Apals, Dr. phil. Aija Priedīte-Kleinhofa un Dr. theol. Voldemārs Lauciņš, kurš ir arī viens no “Rīgas Apriņķa Avīzes” autoriem.
Papildinātie un precizētie 3. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) dati vēsta, ka ekonomikas pamatskaitļi – IKP, kopējā pievienotā vērtība, kopējais patēriņš – ir ļoti maz mainījušies gan ceturkšņa, gan gada laikā. Šis "miera stāvoklis" nekādi nevar mūs virzīt uz priekšu konverģences ceļā, taču ekonomiskā situācija kļūst tīkamāka sabiedrības vairākumam, kas ir algota darba veicēji – reālo algu kāpums ir atsācies, tiesa gan, līmenis vēl atpaliek no vēsturiski augstākā punkta.
Straujiem soļiem mūsu sadzīvē ienāk mākslīgais intelekts – pirms gada lielākā daļa cilvēku nekad nebija dzirdējuši par Chat GPT vai kādu citu tērzēšanas robotu, piemēram, “Microsoft Copilot” vai “Snapchat My AI” u. c. Īsā laikā pasaule ir strauji mainījusies, un šobrīd mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir viegli pieejamas ikvienā tālrunī vai klēpjdatorā. Tērzēšanas roboti šobrīd spēj ne vien analizēt milzīga apjoma datus ‒ grāmatas, tīmekļa vietnes un citu tiešsaistes saturu, bet arī radīt jaunu informāciju ‒ tekstus, attēlus, līdzīgi, kā to darītu cilvēks.
Vairums jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka atpazītu krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli, tāpēc nekad nekļūtu par krāpnieku upuriem, liecina “SEB bankas” veiktā aptauja. Tomēr 21% aptaujāto atzīst, ka baidās krist krāpnieku nagos, jo nav pārliecināti, ka spētu atpazīt to izliktās lamatas. Visvairāk cilvēkus biedē iespēja uzķerties uz viltus interneta veikalu piedāvājumu – tā norāda 49%.
No 2024. gada 1. janvāra par teju 16% pieaugs Dabas resursu nodokļu (DRN) likme sadzīves atkritumu apglabāšanai – līdzšinējo 95 eiro par tonnu vietā būs jāmaksā 110 eiro – un tas visvairāk ietekmēs tos, kuri atkritumus nešķiro.
Oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,5%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, saruka par 3,6%, autodegvielas tirdzniecība samazinājās par 4,8%.
Lai gan Covid-19 pandēmija jau ir aiz muguras, tās atstātās sekas izjūtam vēl joprojām. Speciālisti un skolotāji norāda, ka skolēnu atkārtota integrācija mācību vidē pēc ilgās izolācijas ir bijis emocionāli grūts process bērniem. Skolēniem arvien ir grūti iejusties atpakaļ mācību procesā, veidot komunikāciju ar saviem vienaudžiem, tādēļ tie jūtas nomāktāki un izjūt papildu spriedzi. Lai gan tuvojamies pirmā mācību semestra izskaņai, skolotājiem un vecākiem nepieciešams jau laikus domāt par skolēnu labsajūtu pirms nākamā mācību posma.
Par 14. Saeimas atlaišanas referenduma ierosināšanu parakstījušies jau vairāk nekā 30 000 cilvēku, liecina portālā "Latvija.lv" publicētā informācija. Pēdējās dienās parakstīšanās temps portālā samazinājies līdz apmēram dažiem simtiem atbalstītāju dienā. Parakstīties par iniciatīvu balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji var arī klātienē dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesās un vietās, kas veic notariālas darbības. Parakstu vākšana sākās 10. novembrī un kopumā varēs ilgt vienu gadu. Lai parakstu vākšanu varētu uzskatīt par sekmīgu un varētu rīkotu tautas nobalsošanu par 14. Saeimas atsaukšanu, par iniciatīvu ir jāparakstās vismaz 154 241 Latvijas pilsonim.
Novembrī kontekstā ar Latvijas valsts izveides posma atceri publiskajā retorikā tradicionāli tiek lietoti apzīmējumi, kas uzsver to, ka neatkarīgu valsti esam izcīnījuši ar tik nelielai nācijai salīdzinoši lieliem upuriem. Negrasos to apstrīdēt. Tikai divas piezīmes.
Pēdējo gadu statistikas dati rāda, ka arvien vairāk cilvēki par savu vērtīgāko īpašumu uzskata savu mājokli. Rūpes par savu mājokli ietver ne tikai telpu iekārtošanu un kārtības uzturēšanu, bet arī sava mājokļa nodrošināšanu pret potenciālām nelaimēm. Lai gan neviens nevar garantēt, ka ārkārtas situācijas nekad nenotiks, mēs noteikti varam tām sagatavoties un darīt visu iespējamo, lai maksimāli samazinātu risku potenciālu. Par postošākajām nelaimēm apdrošinātāji raksturo ugunsgrēkus, tādēļ īpaši gada aukstajos mēnešos, kad mēģinām sasildīties, ugunsdrošībai mājokļos jāpievērš pastiprināta uzmanība.
