2021.gada novembrī Pasaules Veselības organizācija (PVO) pirmo reizi identificēja Covid-19 vīrusa Omicron mutāciju. Tas ātri vien kļuva par dominējošo celmu pasaulē, radot mums nepatikšanas, kas turpinās joprojām.
Gandrīz ikvienam no mums zināms mūžsenais teiciens – ar mani nekas nenotiks. Tādēļ pat neaizdomājamies par sevis savlaicīgu pasargāšanu no potenciālām riska situācijām. Mājoklis ir mūsu drošais patvērums. Diemžēl statistika liecina, ka arī tajos bieži notiek nelaimes gadījumi.
Lai pievērstu uzmanību liekā svara un aptaukošanās saistībai ar izplatītākajiem sirds un asinsvadu slimību, diabēta un citu slimību riskiem, izglītotu sabiedrību par dzīvesveida nozīmi liekā svara un aptaukošanās profilaksē, kā arī mudinātu iedzīvotājus savlaicīgi pārbaudīt veselību, pacientu biedrība “ParSirdi.lv” kopā ar speciālistiem uzsāk akciju “Viegli – būt!”.
Atgriežoties vēsākam un drēgnākam laikam, arvien aktuālāks kļūst jautājums par imunitātes stiprināšanu. Jo īpaši tādēļ, ka rudens un ziemas mēneši ir noslogotāks periods gan bērniem, gan pieaugušajiem - vairāk stresa, slodzes darbā un sadzīvē, kā arī biežāka uzturēšanās iekštelpās, kas var vājināt organisma dabiskās aizsargspējas. Arī senioriem šajā laikā jākļūst uzmanīgākiem no iespējamas saaukstēšanās un vīrusiem.
Vājš globālais pieprasījums, inflācija, augstās energoresursu cenas, procentu likmju kāpums, kā arī relatīvi lielais preču krājumu līmenis, kas pasaulē daudzās rūpniecības nozarēs izveidojies kopš pandēmijas beigām, šogad ir negatīvi ietekmējis Latvijas rūpniecību, kur jau vairāk nekā gadu turpinās lejupslīde.
Turpat 46% darba ņēmēju šobrīd strādā ar iegūto izglītību nesaistītā specialitātē, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” veiktajā darba devēju un darba ņēmēju aptaujā.
Apstrādes rūpniecības izlaide turpina pamazām planēt lejup, galveno noieta tirgu ekonomikām turpinot sajust procentu likmju palielināšanas ietekmi. Ražošana septembrī salīdzinājumā ar augustu samazinājās par 0,4%. Kritums gada griezumā (4,6%) bija nedaudz mazāks nekā pirmajos trīs ceturkšņos kopumā (-5,9%), bet tā ir bāzes efekta ietekme – arī pērnā gada izskaņā ražošana jau samazinājās. Tobrīd lielākā rūpe bija ražošanas izmaksas, bet šogad arvien lielākas rūpes sagādā pieprasījuma vājums.
Puse Latvijas jauniešu apgalvo, ka mācības viņiem sagādā stresu, liecina “Samsung” “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā pusaudžu aptauja. Nemiers un uztraukums nelielā apjomā nav kaitīgs – tas palīdz koncentrēties un mobilizēties kādam veicamajam uzdevumam, gūt labākus rezultātus un apgūt prasmi rīkoties saspringtās situācijās. Taču, ja stresa līmenis organismā ir pārāk augsts un ilgstošs, tas var izraisīt dažādas veselības problēmas, piemēram, nespēju koncentrēties, grūtības iegaumēt dažādu informāciju un gūt labas sekmes mācībās.
Šogad, rokoperas “Lāčplēsis” 35. gadskārtu svinot, tās atjaunotā versija uz skatuves tika uzvesta arī Andreja Pumpura dzimtajā Lielvārdē, kur dzimuši leģendārie eposa notikumi. Pirms saviļņojošās izrādes Rīgā komponists Zigmars Liepiņš, kurš nebaidās tiešas un asas valodas, arī šoreiz trāpīgi skarbs: “Mans pienākums ir brīdināt, ka 14. oktobrī “Arēnā Rīga” notiks nelaikmetīgās rokoperas “Lāčplēsis” uzvedums, kas bija, ir un būs ar izteikti nacionālistisku (ne nacistisku!) un patriotisku saturu jau 35 gadus. Prrr… biedriem jāturas drošā distancē, lai saglabātu šķīstību.”
Saeimas vairākums ceturtdien konceptuāli nolēma atbalstīt tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā plānots ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību. Galīgajā lasījumā parlaments par visiem astoņiem likumprojektiem varētu lemt 9.novembrī. Lai gan tiek uzsvērts, ka partnerību varēs reģistrēt divas pilngadīgas personas, tomēr ir skaidrs, ka šis jaunais laulības paveids radīts speciāli homoseksuāliem pāriem.
Grāmatas un mācību materiāli, kuros pieauguši cilvēki maziem bērniem māca par dzimumu kā sociālu konstruktu, pornogrāfijai un pedofilijai pielīdzināmā veidā attēlo dzimumorgānus un ataino bērnus seksualizētās situācijās ar pieaugušiem pretējā dzimuma pārstāvjiem, – tas viss ir izsaucis skarbu to vecāku reakciju, kuri pilnīgi noteikti nevēlas, lai viņu bērniem šāda indes ideoloģija tiktu indoktrinēta. “Kodola” sarunā ar kinorežisori un esejisti Viju Beinerti – par šiem un arī citiem satraucošiem tematiem.
