Kāpu iekšā mašīnā pie vecās pasta ēkas Saulkrastos un pamanīju pie kantora slēgtajām durvīm vecenīti nervozi raustām durvis. Tādu ar kruķi, vecās bumbuļainās treniņbiksēs. Raibā vējjakā. Melnas brilles uz acīm. Nu tā uz gadiem 80+.

Runājot par pirmsskolas izglītību un bērnu attīstību, bieži tiek dzirdēts jēdziens – holistiska pieeja. Fokusējoties tikai uz akadēmiskajām prasmēm un zināšanām, pastāv risks piemirst svarīgus aspektus, kas ir nepieciešami, lai bērni attīstītos par vispusīgām personībām. Holistiskā pieeja nozīmē plašāku skatījumu uz bērnu attīstību, iekļaujot arī emocionālo, sociālo, fizisko un radošo pusi. Tas nav tikai izglītības veids – tas ir ceļš, kā veidot ciešas saites ar bērniem un palīdzēt viņiem kļūt par pašapzinīgiem, radošiem un empātiskiem cilvēkiem. Holistiskās pieejas nodrošināšanai ir svarīga arī droša vide, kurā veidot pamatus personības attīstībai.

Saeimas sēdē 5.oktobrī, debatējot par pazeminātas PVN likmes dārzeņiem tālāko likteni, “zaļzemnieku” pārstāvis Harijs Rokpelnis emocionāli raksturoja situāciju – acīmredzot budžetā –, ar kādu jaunā koalīcija saskaroties: “Ja notiek nelaime, ja cilvēks nokļūst nelaimes gadījumā, kas ir jādara? Ir jāaptur asiņošana, pēc tam varam ārstēt un rehabilitēt. Tas ir tas, kas šobrīd tiek darīts, – tiek novērsta asiņošana.”