Menu
 

Zvērināti notāri: Latvijas iedzīvotāju izpratne par NĪ darījumu procesu ir virspusēja un palielina krāpšanas risku

Foto - publicitātes

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām trūkst izpratnes par svarīgiem soļiem, kas jāīsteno, lai droši, izslēdzot jebkāda veida juridiskos riskus, veiktu darījumus ar nekustamo īpašumu – to pirktu, pārdotu, mantotu, dāvinātu vai sadalītu. Visbiežāk iedzīvotāju zināšanas par sarežģīto darījumu procesu aprobežojas ar darījuma līguma vai cita darījuma apliecinājuma pārlasīšanu, parakstīšanu un īpašuma statusa izmaiņu veikšanu zemesgrāmatā.

Lasīt vairāk...

Vai bērnam jāpiedalās ģimenes budžeta plānošanā?

Foto - publicitātes

Bezrūpība ir normālas bērnības sastāvdaļa – par visām vajadzībām parūpējas pieaugušie. Taču tas nenozīmē, ka bērnam nevajadzētu iesaistīties visai ģimenei svarīgās norisēs, tajā skaitā ģimenes budžeta plānošanā. Jo vairāk ģimenē tiek runāts, kā plānot izdevumus un noteikt prioritātes, jo agrāk bērns iemācās praktiski darboties ar naudu.

Lasīt vairāk...

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji šobrīd īpaši satraukti par komunālo pakalpojumu un pārtikas cenām

Ilustrācija - Agris Liepiņš

Pētījumu un konsultāciju kompānijas “Kantar” Barometra dati rāda, ka dažādi pasaules notikumi un pārvaldes procesi vēl joprojām turpina satraukt iedzīvotājus. Šoruden politisko un ekonomisko lēmumu iespaidā iedzīvotāji izrādīja īpaši lielu uztraukumu par cenu kāpumu komunālajiem pakalpojumiem un pārtikai, kā arī par augošo inflāciju valstī.

Lasīt vairāk...

Mājokļa iegādes galvenais iemesls – nevēlēšanās īrēt vai dzīvot pie vecākiem

Foto - arhīvs

Kā galveno mājokļa iegādes iemeslu Latvijas iedzīvotāji norāda nevēlēšanos dzīvot īrētā mājoklī vai pie vecākiem – šādu atbildi sniedzis katrs piektais aptaujātais, liecina “Luminor” bankas veiktā iedzīvotāju aptauja Baltijā. Lietuvā to norāda katrs ceturtais iedzīvotājs, kamēr Igaunijā mājokļa iegādes pamatiemesls ir pārliecība, ka ilgtermiņā sava mājokļa iegāde ir izdevīgāka nekā īre, tā atbildējuši 18% Igaunijas iedzīvotāju.

Lasīt vairāk...

Farmaceites trīs padomi cīņai pret saaukstēšanos

Foto - arhīvs

Saaukstēšanos izraisa kāds no augšējā elpošanas trakta vīrusiem.  Tās simptomi ir drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra, vieglas galvassāpes, kakla sāpes, klepus, aizlikts vai tekošs deguns, šķaudīšana, slikta pašsajūta,  bet praktiski visos šajos gadījumos, izņemot smagu gripas norisi vai ilgstošus saaukstēšanās simptomus, kas nepāriet 10 dienu laikā, ārstēšana ir ļoti līdzīga.

Lasīt vairāk...

Automātiskās drošības sistēmas vai autovadītājs: kurš atbildīgs par ceļu satiksmes negadījumiem?

Foto - publicitātes

Kuram gan nepatīk, ja daļu atbildības kāds uzņemas viņa vietā? Mūsdienīgu auto īpašnieku dzīvi krietni atvieglo automātiskās drošības sistēmas jeb ADAS (Advanced Driver Assistance Systems) – auto novietošanas, aklo zonu, joslu un riepu gaisa spiediena sensori, atpakaļskata un nakts redzamības kameras, bremžu antibloķēšanas sistēma (ABS), automātiskā bremzēšanas sistēma (Automatic emergency braking (AEB)), elektroniskās stabilitātes sistēma auto stabilizācijai izslīdēšanas gadījumos (ESP), adaptīvā kruīza kontrole, ceļazīmju atpazīšana. ADAS palīdz autovadītājam uz ceļa justies droši un sniedz svarīgu informāciju par notiekošo automašīnas priekšā, aizmugurē un sānos, apkārtējo kustību, potenciālajiem riskiem utt. Tomēr ceļu satiksmes negadījumi turpina notikt. Ko vainot?

Lasīt vairāk...

Video: Ādažu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja par klasvadību

Foto, video - “Mācītspēks”

Lai iepazīstinātu gan ar dažādajiem pedagogiem – skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” dalībniekiem, absolventiem un kuratoriem, viņu mērķiem un motivāciju strādāt skolā –, gan arī dalītos noderīgos padomos pedagoģiskajā darbā, ir uzsākta tiešsaistes sarunu sērija “Skolotāju skola”.

Lasīt vairāk...

Aptauja Ogrē. Vai jums ir gadījies piedzīvot plūdus vai kādu citu dabas stihiju?

Foto - pixabay.com un Ritvars Raits

Valsts kontrole ir veikusi revīziju, lai izvērtētu, kā darbojas 2016. gadā pilnveidotā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma. Revīzijas secinājumi ir negatīvi: civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma un kopumā šajā sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.