Aprit divi gadi, kopš 2022. gada 24. februārī sākās neizprovocēts plaša mēroga Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Kādi secinājumi par Ukrainā notiekošo šajā laikā ir radušies cilvēkiem Latvijā?
Lai arī uzkrājumu veidošana saistās ar bažīgu atziņu, ka no daudz kā būs jāatsakās un sevi pamatīgi jāiegrožo, tomēr ne vienmēr tas atbilst patiesībai.
13.februārī notikušajā diskusijā “Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte” veselības aprūpes un drošības nozares eksperti secināja, ka diemžēl šobrīd valsts nav sagatavota, lai varētu nodrošināt zāļu pieejamību visiem pacientiem krīzes situācijās.
Februāris, konkrēti 24. datums, – Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākums Ukrainā. Un tā jau divus gadus tur grauj pilsētas un ciemus, nogalina cilvēkus, spīdzina, deportē vienkārši tāpēc, ka viņi vēlas būt brīvi un veidot savu valsti. Šausminoši, kā iebrucēji izrīkojas ar ukraiņu bērniem… Bet šī februāra nule aizvadītās pāris nedēļas vai visai pasaulei likušas saspringt, izdzirdot brēcoši izteiktus vārdus kādā ASV priekšvēlēšanu pasākumā: nē, es jūs neaizstāvēšu, es mudinātu Krieviju darīt, ko, pie velna, tā grib!
Viena no izplatītākajām lietām, ko cilvēki apņemas jauna gada sākumā, ir sākt veidot uzkrājumus. Piemēram, šī gada brīvdienu ceļojumam vai kādam sen lolotajam lielākam pirkumam, bet naudas tam allaž pietrūcis. Kā pareizi jārīkojas, lai visnotaļ pareizā apņemšanās neizzūd jau februāra vidū?
Vārdos nav iespējams bērnam izstāstīt, kas ir mīlestība. To cilvēks mācās caur pieredzi, jo mīlestība patiesi ir darbības vārds. Tātad mīlestība ikdienas dzīvē bērnam – ne vien mazam, bet arī jau pusaudzim – ir jāsajūt.
Nav noslēpums, ka dzīvojamais fonds Latvijā ir būtiski novecojis. Kā liecina statistikas dati, pēdējo 22 gadu laikā Latvijā uzbūvēto mājokļu skaits veido vien 7,6% no kopējā mājokļu skaita. Turklāt jaunu mājokļu būvniecība pārsvarā notiek tikai Rīgā un Pierīgā, būtiski ierobežojot jaunu, energoefektīvu mājokļu pieejamību ārpus Pierīgas robežām. Cik energoefektīva ir vidējā dzīvojamā māja Latvijā un kā izvērtēt mājokļa enerģijas zudumus?
Karavīrs kādā ārvalstu misijā, jūrnieks, kurš ir “iesprūdis” uz kuģa okeānā, laulību piedāvājums pirms tikšanās dzīvē, ārvalstu muitā aizturēti sūtījumi – šie ir tikai pāris tipiskākie stāsti, kas sastopami romantiskajā krāpšanā. Lai arī Latvijā romantisko krāpniecību skaits pērn nav bijis augsts, “Luminor” bankas dati liecina, ka visbiežāk ar to saskaras sievietes vecumā virs 60 gadiem.
Šodien teju katrs zina, kas ir Valentīna diena, un daudzi to svin. Šogad šī diena sakrīt ar vienu no mainīgajām Baznīcas gada svētku dienām – Pelnu dienu. Dažādu mainīgo dēļ (Lieldienu aprēķins, gada garums) šāda sakritība ir notikusi visai reti: pēdējā bija 2018. gadā, bet pirms tam – 1945. un 1934. gadā. Tātad kopumā trīs reizes pagājušajos 100 gados. Valentīna dienā cilvēki svin mīlestību, Pelnu dienā kristieši meklē grēku piedošanu. Šāds salikums liek nedaudz apstāties un padomāt par abiem – mīlestību, grēkiem un to vienlaicīgu svinēšanu vai nesvinēšanu.
Pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā skaidri parādīja, cik ievainojamas ir starptautiskās medikamentu piegādes ķēdes un cik kritiskas sekas tam var būt tādās valstīs kā Latvija, kur izteikti dominē ārvalstu ražotāju zāles. Otrdien, 13.februārī, notikušajā diskusijā "Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte" veselības aprūpes un drošības nozares eksperti secināja, ka diemžēl šobrīd valsts nav sagatavota, lai varētu nodrošināt zāļu pieejamību visiem pacientiem krīzes situācijās. Krīze var būt, piemēram, militāra rakstura, pandēmijas atkārtojums, ārvalstu ražotāju apjomu novirzīšana citur, lielākos vai savos mājas tirgos vai citi iepriekš neparedzami apstākļi. Lai novērstu iespējamas zāļu pieejamības problēmas, Veselības ministrijai sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm un nevalstiskajiem partneriem, nekavējoties būtu jāsāk darbs pie nacionālā medikamentu rezerves fonda izveides.
Šobrīd "Latvijas pasta" iecere slēgt 105 pasta nodaļas ir apturēta, taču tas nebūt nenozīmē, ka process ir izbeigts pavisam. Vienlaikus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare apliecinājusi, ka pasta nodaļu reorganizācijas temps noteikti nebūs tāds, kā sākotnēji bija plānots. Par to, vai tiks saglabātas visas pasta nodaļas, vienošanās vēl gaidāma. Patlaban notiks tālākās rīcības izvērtēšana, kuras laikā "Latvijas pasts" konsultēsies arī ar pašvaldībām.
