Viedokļi saduras gadiem vazātajā pārgudrībā, ko dēvē par izglītības optimizāciju, kurai apakšā tā pati jaunmodīgā “tīkla sakārtošana” ar mazo, “nekvalitatīvo” skolu slēgšanu vien ir. Pirms vēlēšanām visi sola transformēt, investēt, atdzīvināt, piepildīt – arī laukus, pēc tam – ka tik piežmiegt, nožmiegt.
Kaspars Markševics ir gan profesionāls mūziķis un “Radio 2” ētera personība, gan Latvijas Bērnu atbalsta fonda un centra “Augstāk par zemi” vadītājs. Atbalsts bērniem ar uzvedības problēmām un darbs ar ģimenēm ir viņa dzīves aicinājums un darbs, līdz kuram viņu aizveda paša bērnībā piedzīvotais. 26. janvārī, kad sarunājāmies ar Kasparu, Latvijas Bērnu atbalsta fonds svinēja savu trīsdesmito dzimšanas dienu.
Lai gan Latvijas iedzīvotāji norāda, ka visbiežāk saskārušies ar krāpnieciskiem zvaniem vai īsziņām, krāpnieki aktīvi izmanto arī sociālos tīklus, kuros nāk klajā ar arvien jaunām shēmām.
Gadu mija nav mazinājusi pasaules mēroga trakumus – turpinās kari un ne mazums citādu nemieru. Politiķi, diplomāti nav spējuši jel ko mainīt, lai apturētu 21. gadsimta zvērības. Tikmēr mūsu pašu valstī…
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša aicinājusi pašvaldības nekavēties ar lēmumu pieņemšanu par izglītības iestāžu reorganizāciju, savukārt Saeimas opozīcijas deputāti lūdz skaidrot iecerēto skolu tīkla optimizācijas procesu. Vairākos novados iedzīvotāji un pedagogi pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.
Izglītības iestādes izvēle ir izšķiršanās, kuru vairums vecāku uztver ar lielu atbildību. Vai bērnam padotos zināšanu un prasmju apguve starp vienaudžiem lielākā kolektīvā, kur papildus tiktu apgūta arī savstarpējā komunikācija un iemaņas sadarbībai grupā, vai arī viņam piemērotāka būtu individuāla pieeja privātajā mācību iestādē? Cik būtisks, izdarot šo izvēli, ir pašvaldības sniegtais atbalsts un izglītības piedāvājums novadā – par to sarunājamies ar Ķekavas novada iedzīvotāju Agnesi Geduševu, aktīvu biedrības "Vecāku alianse" dalībnieci.
Lai arī teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju tur savus uzkrājumus krājkontā vai krājrīkā, kā arī veic termiņnoguldījumu, liela daļa aptaujāto – 40% – arvien krāj skaidrā naudā, liecina “Luminor” bankas veiktā aptauja*.
Ja tempā veram ciet to, kas nav peļņu nesošs, tad jādomā, ko drīkst un ko nedrīkst ieskaitīt rentabilitātes kategorijās. Citādi varam nonākt līdz veselā saprāta sabrukumam, kas vienā jaukā dienā var nospriest: bērni nav vajadzīgi – sasodīti dārgi izmaksā! Veselais saprāts nedrīkst nojukt līdz tādai plānprātībai, ka ienesīga ir tikai pļaušana, nevis sēšana. Un vēl – par vēlu taupīt, ja būs jau iztērēts viss.
Latvijas rūpniecībai 2023.gads bija ražošanas samazināšanās, taču ne visaptverošas krīzes gads. Kopējā izlaide saruka, ko noteica nelabvēlīgi tirgus apstākļi vairākām nozarēm, jo īpaši ar celtniecības produktiem saistītajām. Aizvadītajā gadā rūpniecības struktūra mainījās par labu apakšnozarēm, kas pieskaitāmas augsto tehnoloģiju saimei. Turklāt 2023.gadā strauji auga ieguldījumi nozarē. Tas apvienojumā ar ārējo tirgu gaidāmo stabilizēšanos šogad un pieaugumu nākamgad ļauj uz rūpniecības nozari raudzīties diezgan optimistiski.
Inflācija, vājš globālais pieprasījums pēc precēm kopš pandēmijas beigām un karš Ukrainā – pēdējie divi gadi Latvijas rūpniecībā ir bijuši ļoti sarežģīti. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, Latvijā 2022. gadā apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi samazinājās par 4,5 %, un kritums rūpniecībā bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijas ekonomikā pērnais gads ir aizvadīts ar nelielu mīnus zīmi.
Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu un pamazām apgūstam tādas tehnoloģijas kā mobilie maksājumi, Latvijas Banka aprēķinājusi iedzīvotāju Digitālās finanšu pratības indeksu. Tā rezultāti neiepriecina un liek jautāt, kādas sekas rada nezināšana un vieglprātība drošības jautājumos. Trauksmes zvanu ik mēnesi zvana krāpšanas apmēri. Pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti 12,7 miljoni eiro.
