Jau šo svētdien, 1.decembrī, atzīmēsim Pirmo adventi, kad mājās ienāks svētku sajūta – koši adventes vainagi, svecīšu liesmiņas un lampiņu virtenes kā iekštelpās, tā mājas ārpusē. Diemžēl Ziemassvētku gaidīšanas laikā ugunsdzēsējiem glābējiem un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem pieaug izsaukumu skaits, kuros jāsteidzas palīgā cilvēkiem, jo notikusi nelaime.
Tumšs, saule starp mākoņiem parādās reti. Ejot uz darbu, ārā vēl ir tumšs, nākot mājās, atkal ir tumsa. Gada tumšais periods ir laiks, kad cilvēki pastiprināti mēdz slīgt depresijā. Citi to sauc par rudens depresiju. Ārsti atzīst, ka nav tādas rudens depresijas, tomēr nenoliedz, ka tumšais laiks pastiprina iespēju tajā ieslīgt depresijā, savukārt siltā un saulainā laikā cilvēki jūtas daudz labāk.
Šķiet, tas bijis visbaisākais, kas par mums izskanējis nule aizvadītajā valsts svētku un par Patriotisma mēnesi dēvētajā novembrī. “Latvija ir iegājusi nāves spirālē!” – tā pēc “Spēlmaņu nakts” ballēšanās otrā rītā izteicies pazīstamais režisors Alvis Hermanis, vēršoties pret politiķiem, kuri valsti vedot uz “kapsētu”. Un vienlaikus tikai viena interneta portāla plašumos nozibējuši 303 ar lielāku vai mazāku skaļumu pasniegti komentāri. Pats saspringu neziņā, ko nu teikt, ko domāt. Par laimi, izpalīdzēja kolēģe Ilona Noriete. Viņas intervija ar kādu jauku kundzīti neviļus deva tādu prettriecienu, ka negantajam režisoram nāktos ja ne gluži saļimt, tad vismaz savaldīties par panikas celšanu sabiedrībā.
Algu pieauguma temps saglabājas straujš, un gads kopumā sola kāpumu ievērojami virs vēsturiski vidējā līmeņa. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gada 3. ceturksnī bruto algu kāpums bijis 9,9% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Šajā aktīvajā iepirkšanās periodā Finanšu nozares asociācija (FNA), reaģējot uz interneta veikala “www.prof.lv” maksātnespējas procesu, vērš iedzīvotāju uzmanību par iespēju saņemt naudas atmaksu gadījumos, ja prece vai pakalpojums iegādāts interneta veikalā ar maksājuma karti, bet tas nav saņemts.
Nav nekā interesantāka un izaicinošāka par cilvēku attiecībām, atzīst Ilze Upīte, pieredzējusi žurnāliste un, kā pati saka, sirdī rakstniece. Profesionālajās gaitās viņai ir bijusi iespēja satikt ļoti daudz kolorītu personību un izzināt pasauli. Bet vienubrīd pienāca laiks īstenot sen loloto sapni par grāmatu – Ilzes manuskripts literārajā konkursā ieguva godalgotu vietu un tika izdots. Nākamgad pie lasītājiem nonāks jau piektā viņas grāmata. Nu maisam gals ir vaļā un nerakstīt vairs nevar, smej Ilze. Par uzdrīkstēšanos, rakstīšanas procesu un to, cik svarīgi ir savējie blakus, – šajā sarunā.
Novembrī, Latvijas mēnesī, atceramies ne vienu vien mūsu tautas un valsts varoni, kuram varam pateikties par mūsu valsti un tautas sasniegumiem. Visbiežāk šie cilvēki ir no vistiešākās Latvijas tapšanas vēstures pirms nu jau vairāk nekā gadsimta – piemēram, Jānis Čakste. Un tas šķiet pašsaprotami. Tomēr ir vērts ieskatīties arī nedaudz senāk, jo vēsturiskie notikumi nekad nerodas ne no kā, bet ir iepriekšējas attīstības ķēdes rezultāts. Tāpēc vēlos pievērsties diviem latvjiem, abiem ar mūsu vēsturei interesantu rozīnīti, – Ernstam Glikam (1654– 1705) un Gothardam Frīdriham Stenderam (1714–1796).
Dzimušo skaits Latvijā sasniedzis vēsturiski zemāko līmeni, un pirmo reizi deviņu mēnešu laikā piedzimuši mazāk nekā 10 tūkstoši bērnu. Šogad reģistrēti tikai 9716 jaundzimušie, kas ir par 12,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.
Nespēja nodrošināt elementāras skolas vajadzības, to vidū mācību līdzekļus – grāmatas, darba burtnīcas u. c. –, ir valsts bezatbildība. Diemžēl problēma ir ilgstoša, un grūti atcerēties laiku, kad būtu bijis citādi. Pedagogi stāv pie kopētāja, lai kopētu grāmatas, vienlaikus pārkāpjot autortiesības, bet līdzekļi tiek ieguldīti skolu ēku renovācijā, un daudzas no šīm skolām vēlāk tiek slēgtas. Nauda iztērēta, skolu ēkas stāv tukšas, bet skolēniem, kuri mācās, trūkst grāmatu.
Pārāk daudz pārpratumu runās, rakstos, darbos rodas no tā, ka nezinām vārda nozīmi, arī jēdziena “jēga” saturu, un ciešam no bezjēdzības. Gan ikdienā, gan svētkos, gan darbos, gan nedarbos. Vārda “jēga” saturs akcentējas uz būtību, nozīmi – cilvēka darbībai. Mēdz sacīt: atņemiet darbam jēgu, un to neviens nedarīs. Kurš kaut ko līdzīgu nav piedzīvojis, smagi strādājot!
Ar katru gadu Melnās piektdienas un Ziemassvētku atlaižu drudzis kļūst intensīvāks, tādēļ svarīgi gan pārdevējiem godīgi norādīt cenas un nemaldināt ar atlaidēm, gan arī patērētājiem būt īpaši piesardzīgiem un uzmanīgi izvēlēties gan preces, gan drošus interneta veikalus.
