Pāvils Brūvers: Cerības un vilšanās Ukrainā
- Publicēts Viedokļi
- Autors: Pāvils Brūvers
- Komentāri
Sena gudrība saka, ka vislielākās briesmas ir pierast pie briesmām. Šķiet, šāda pierašana šobrīd notiek Ukrainā.
Sena gudrība saka, ka vislielākās briesmas ir pierast pie briesmām. Šķiet, šāda pierašana šobrīd notiek Ukrainā.
Nevēlēšanās iet uz skolu var būt saistīta ar dažādiem faktoriem, piemēram, nogurumu vai piederības trūkumu klasei. Taču to var izraisīt arī grūtības konkrētā mācību priekšmetā, nereti – matemātikā.
Mūziķis un pasākumu producents Arnis Miltiņš mūzikas pasaulē ienāca kā viens no “Austras bērniem” jeb Austras Pumpures loka dziedošajiem jauniešiem. Apmeklēja Rīgas 1. mūzikas skolu, kur apguva akordeona spēli, bet vēlāk, vidusskolas laikā, iemācījās spēlēt arī ģitāru.
Ja lauksaimnieki neatbalstīs Riska fonda izveidi, valsts turpmāk neizmaksās kompensācijas no valsts budžeta par dabas stihiju radītajiem postījumiem, atzinis zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). Ja lauksaimnieki vēlas, lai valsts iesaistās risku novēršanā, tad viņiem pašiem arī ir jāiesaistās. Ja lauksaimnieki paši neiesaistīsies Riska fonda izveidē, risku novēršanai paliks tikai iespēja apdrošināties, uzsvēris ministrs.
Divas trešdaļas (67%) darbinieku Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar kādu emocionālu vai psiholoģisku problēmu, tostarp gandrīz piektdaļa (18%) darbinieku tās ir pieredzējuši bieži, bet puse (49%) – dažreiz, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” veiktā aptauja, sekojot līdzi darbinieku apmierinātības, labbūtības un noskaņojuma tendencēm.
Latvijā 15. oktobris bija Valsts valodas diena. Domāju, nekļūdīšos, sakot, ka liela daļa mūsu cilvēku par šādu dienu nezina. Tāpat, cik pamanīju, tās atspoguļojums informatīvajā telpā bija, kā saka, ķeksīša dēļ. Man šķiet, labi nojaušams ir arī iemesls šādai situācijai – mēs parasti par latviešu valodu runājam, uzsverot apdraudējumus tai un žēlojoties par valodas piesārņošanu.
Dina Florena ir ģimenes ārste ar piecu gadu darba pieredzi. Kopā ar vīru viņa audzina trīs bērnus – piecpadsmit gadus vecus dvīņu puikas un septiņpadsmit gadus vecu meitu –, bet viens viņu bērniņš ir debesīs. Dina gan kā profesionāle, gan kā jauniešu mamma interesējas par jauno seksuālās izglītības programmu*, ko plānots ieviest skolās, un kā ārste viņa ir pārliecināta, ka svarīgākā pieeja izglītošanā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem būtu sniegt bērniem daudzpusīgas zināšanas par cilvēka ķermeni, fizioloģiju, par visām norisēm cilvēka organismā. Tāpat, viņasprāt, ir ļoti svarīgi jauniešus izglītot par veselīgu dzīvesveidu, kā arī stāstīt par dažādiem riskiem un savas rīcības sekām.
Rīgas dome pagājušajā nedēļā pēc asām diskusijām atbalstīja Esplanādes parkā esošā pieminekļa Krievijas karavadonim Mihaelam Andreasam Barklajam de Tolli demontēšanu un pārvietošanu. Tāpat nolemts demontēt pieminekļus rakstniekiem Andrejam Upītim un Sudrabu Edžum.
Grābu lapas pie mājas, līdz izdzirdu otrpus žogam esošajās tirgus nojumēs skaļas balsis. Nobrīnījos, ko tik vēlu babuļi tur dara. Sen taču bija jāsēž pie televizora. Pēkšņi ar lielu būkšķi uz ielas braucamās daļas izlidoja prāvs ķirbis.
Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Skaidrs, ka mākslīgais intelekts, tāpat kā savulaik internets, būtiski mainīs lielu daļu no tā, ko šobrīd ikdienā darām. Vadoties pēc LMT pieredzes un citu ekspertu komentāriem, varu ieteikt piecas lietas, kas palīdzēs nepalaist garām šīs jaunās tehnoloģiju iespējas.