Laikam kļūstot siltākam, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju brīvajā laikā izvēlēsies atpūsties pie dažādām atklātām ūdenstilpēm. Tomēr, kā rāda statistika, Latvija ik gadu ierindojas Eiropas valstu līderpozīcijās noslīkušo cilvēku skaita ziņā. Tuvojoties oficiālajai peldsezonai, kas sākās 15. maijā, vērts pārdomāt, cik droši uzvedamies pie un uz ūdens, un rīkoties preventīvi, lai novērstu potenciālos nelaimes gadījumus.
Skaists smaids, stipri zobi un veselas smaganas – mutes dobuma veselība ietekmē ne vien cilvēka ārējo izskatu, bet arī pašvērtējumu, dzīves kvalitāti un organisma veselības stāvokli kopumā. Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem mutes dobuma veselībai ir pareiza un rūpīga higiēna, kā arī regulāras vizītes pie zobārsta un higiēnista. Kā laikus atpazīt mutes dobuma saslimšanas un kas jāņem vērā, rūpējoties par mutes veselību ikdienā?
Pavasaris ir laiks, kad rodas vēlme sakopt māju, dārzu, atbrīvoties no nevajadzīgām lietām un sagaidīt vasaru tīrā mājoklī. Šis ir arī lielisks brīdis savu personīgo finanšu sakārtošanai, kad izvirzīt noteiktus finanšu mērķus un ieviest jaunu kārtību.
Vasaras sezonas sākums ir īstais brīdis, lai pieņemtu lēmumu par saules paneļu uzstādīšanu, jo šajā laikā tie noteikti sniegs vislielāko atdevi. Atjaunojamā elektroenerģija kļūst arvien efektīvāks risinājums, lai mājsaimniecība pati spētu nodrošināt sevi ar nepieciešamo enerģijas apjomu. Bet, pirms pašu paneļu izvēles un montāžas, ir vairāki jautājumi, kas pirms tam jāizsver.
Patiesībā politika ir cēla un atbildīga lieta, ja tā ir valsts vadīšanas māksla, uzsvaru liekot uz mākslu un nepārvēršot to par māku – māku iekārtoties savtīgā labsajūtā.
Aizvadītajā apkures sezonā saņemtie rekordlielie rēķini par apkuri un elektrību pamudinājuši Latvijas iedzīvotājus ļoti nopietni apsvērt radikāļu soļu speršanu izdevumu samazināšanā. Katrs divpadsmitais tirgus izpētes aģentūras “Norstat Latvija” aptaujātais ir apņēmības pilns pārcelties uz jaunāku, energoefektīvāku mājokli, vēsta “Bigbank”.
Pēdējos gados būtiski attīstījies un paplašinājies dažādu kursu, apmācību, profesionālo prasmju pilnveides un interešu izglītības piedāvājums. Apmācības piedāvā gan akreditētas izglītības iestādes, gan cilvēki bez iepriekšējas pieredzes un nepieciešamās kompetences, izmantojot sociālos tīklus un citas platformas. Kā izvēlēties plašajā piedāvājumā un atšķirt profesionālus un licencētus pakalpojumu sniedzējus no kursiem un ekspertiem, kuri pārdod tukšu gaisu?
Horvātijas Republikas Viesmīlības izglītības skolotāju asociācija sadarbībā ar nodibinājumu “Caritas Latvija” pirmo reizi Latvijā rīkoja starptautisko Eiropas Gastronomijas konkursu “Cupid’s Spoon”. Konkurss jau ir norisinājies trīspadsmit Eiropas Savienības valstīs un Ukrainā, un maija sākumā tas notika arī Rīgā, pie ”Caritas Latvija” sociālo pakalpojumu centra “Terēzes māja”. Konkursā piedalījās divdesmit cilvēku no visas Latvijas – invalīdi un jaunieši, kas ir palikuši bez vecāku gādības vai atrodas nelabvēlīgā sociālajā situācijā. Kategorijā “Labākais pavārs” uzvarēja un nākamgad uz pusfinālu Horvātijā dosies Diana Ponaskova, kategorijā “Labākais bārmenis” – Ilmārs Žekaitis.
Šī gada aprīlī apdrošināšanas sabiedrībā “Balta” iesniegtie atlīdzību pieteikumi par ugunsnelaimēs izpostītām dzīvojamām ēkām un dzīvokļiem sasnieguši rekordlielu apjomu – vairāk nekā 550 000 eiro. Tas ir lielākais vienā mēnesī saņemto potenciālo zaudējumu apmērs kopš 2018. gada aprīļa.
Ikdienā no klientiem bieži vien saņemu jautājumu par to, kāds ir taisnīgs atalgojums vienam vai otram amatam. “Figure Baltic Advisory” veidotās aptaujas sniedz ieteikumus atalgojuma sistēmas izveidē. Taču, atklāti sakot – atalgojuma tēma kļūst arvien sarežģītāka. Ar “taisnīgu atalgojumu, kas atbilst tirgus līmenim” vairs nepietiek. Pastāv vairākas nozīmīgas tendences, kas ietekmē darbinieku cerības.
Elektromobiļi, kas kļūst arvien populārāka izvēle tiem Latvijas autovadītājiem, kuri meklē ekonomiskāku un videi draudzīgāku pārvietošanās veidu, ir uzskatāmi par bezemisiju transportlīdzekļu etalonu. Taču joprojām izskan arī pretējs viedoklis, apšaubot elektroauto ražošanas procesa ekoloģiskumu un bateriju utilizācijas sekas. Tāpēc, kaut gan elektroauto pieprasījums strauji aug, skeptiķu viedoklim ir nozīme elektroauto turpmākajā izaugsmē. Vai un kā mēs varam būt pārliecināti, ka elektroauto patiešām ir videi draudzīgi un tādi paliks visu savu dzīves ciklu?
