Ilustrāciju izstādē Siguldā atdzīvināti Anetes Meleces grāmatu stāsti

“Vai esi kādreiz gribējis pa nakti palikt veikalā vai kioskā? Paspaidīt pogas kases aparātā, izdzert pāris limonādes, atvērt žurnālu iepakojumus un sajust tikko drukāta žurnāla vilinošo smaržu? Būt tur, kur parasti netiec ielaists? Anetes kiosks ir tieši tāda vieta, bet varbūt ne gluži. Limonādes un konfektes uz kociņa te dzīvo grāmatās – stāstos un ilustrācijās, kuras izdomājusi un uzzīmējusi Anete. Tā nu sanāk, ka, ienākot Anetes kioskā, var ienākt vairākās pasaulēs vienlaikus – var nošļūkt pa Laika bikšu slīdkalniņu, izveidot jaunu zvaigznāju melnajā visumā, salasīt skrienošos zirņa bērnus, noskatīties animācijas filmu, aplūkot zīmējumus pie sienas un spēlēt Miega centrāli pa miedziņa rāciju. Bet varbūt vislabāk gribi vienkārši apsēsties mīkstos spilvenos un izlasīt visas Anetes sarakstītās un ilustrētās grāmatas, jo patiesība ir tāda, ka labi stāsti mēdz būt garšīgāki par konfektīti,” stāsta kultūras centra pārstāvji.

“Bet ko gan darīt izstādē, ja esi liels? Bez vārda runas – visu to pašu, ko dara mazie. Varbūt gribi būt kā Valis, kurš mācās pateikt “Sveiki!”, jo gadās taču arī tev kādreiz sakautrēties. Vai arī tu vari saīgņoties kā Olga par mazajiem konfekšu čiepējiem? Bet varbūt tu… Jā, vislabāk būtu, ja tu paņemtu miega rāciju un pasūtītu septiņpadsmit dažādus miedziņus. Zini, kāpēc? Tāpēc, ka arī tu esi varonis, kas ik dienu saskaras ar neskaitāmiem ceļa pagriezieniem un izvēlēm. Tas esi tu, par kuru savās grāmatās stāsta Anete – klātesošs varonis, kurš dzīves rūgtumu paceļ kā Olga kiosku un grūtumu aizpeldina uz saulainu pludmali. Tētis, kurš lasa jau desmito vakara pasaciņu, mamma, kas nogurusi aizmieg pie datora. Laika biksis, kas, piepūtis vaigus, stiepj savas dzeltenās bikses, lai paspētu visu, kas jāpaspēj. Un visbeidzot – zirnis, kas neielec katlā, bet uzdīgst no jauna,” saka "Siguldas devona" pārstāvji.

Anete Melece dzimusi 1983.gadā Siguldā, augusi Mālpilī. Viņas tētis bija šoferis tālbraucējs, bet mamma bijusi profesionāle daudzās jomās – veikala pārdevēja, dārzniece, bērnu aukle internātskolā un tagad gādīga vecmāmiņa. Anete Melece mācījusies Mālpils vidusskolā, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, un 2003.gadā iestājusies Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Mācoties akadēmijā, viņa iepazinās ar ilustrāciju, animāciju, un viens no viņas svarīgākajiem skolotājiem bija profesors Ojārs Pētersons. Diplomdarbā Anete Melece uztaisīja savu pirmo animācijas filmu “Vilma šodien nestrādā”.

Mākslinieci vienmēr interesējusi ilustrācija, viņas pirmie zīmējumi parādās žurnālā “Kuš!”. Pirmā ilustrētā grāmata “Nepareizas dzīves skola”, ko sarakstījusi Maira Dobele, iznāk 2008.gadā apgādā “Liels un mazs” un gūst panākumus. Pēc studiju beigšanas Anete Melece pārceļas uz Šveici. Tur viņa strādā par grafikas dizaineri, bet 2010.gadā sāk studēt maģistrantūrā Lucernā, informē kultūras centra pārstāvji.

Mākslinieces otrā animācijas filma “Kiosks”, kas uzņemta Šveicē, gūst panākumus dažādos festivālos visā pasaulē un 2014.gadā saņem balvu kā labākā Šveices animācijas filma. Pēc filmas motīviem 2019.gadā iznāk grāmata “Kiosks”, kas tulkota 20 valodās un saņēmusi vairākas balvas, ieskaitot Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu. Stāsts par Kiosku ir iestudēts arī Diseldorfā Vācijā – Deutsche Oper am Rhein, Latvijas Leļļu teātrī, un nu top izrādes arī Šveicē un Čehijā. 2021.gadā Anete Melece saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Izcilības balvu.

Māksliniecei ir divi bērni: Stella un Mariss. Anetes Meleces vīrs Luidži arī ir ilustrators, un viņi viens otram palīdz ar padomiem. Stella, Luidži, un arī Anete Melece pati redzami grāmatā “Pazudušais miedziņš”. Visi kopā viņi dzīvo, strādā un lasa grāmatas Šveicē, bet vasarās ciemojas Mālpilī, stāsta kultūras centra pārstāvji.

Izstādes veidotāji: Anete Melece, Rūta Briede, Līva Ziediņa, Evija Stukle-Zuitiņa, Toms Gustavs Oziliņš, Ilona Valaine-Blekte.