Menu
 

Farmaceite iesaka piecus vitamīniem bagātus dārzeņus ar ilgu derīguma termiņu Apriņķis.lv

  • Autors:  Mārīte Šukele, aptieku tīkla "Apotheka" sertificēta farmaceite
Foto: pixabay.com Foto: pixabay.com

Pavasaris organismam vienmēr bijis pārbaudījums – pēc ziemas vitamīnu rezerves ir izsmeltas, tāpēc, lai atgūtos, svarīgi ievērot veselīgas ēšanas pamatprincipus. Šobrīd, atrodoties pašizolācijā, no vienas puses, ir iespēja vairāk kontrolēt uzņemtā ēdiena kvalitāti un taukvielas, jo ēdienreizes tiek gatavotas mājās, no otras puses, iegādājoties produktus ilgākam laikam, var būt izaicinājums atrast tādus, kam ir ilgs uzglabāšanas termiņš, bet tajā pašā laikā produkts ir vitamīniem bagāts un draudzīgs veselībai.

Lai stiprinātu imunitāti un cīnītos ar pavasara vīrusiem, svarīgi uzņemt A, C un D vitamīnu, bet no minerālvielām šobrīd organismam visnepieciešamākās ir cinks, selēns un dzelzs. Lielāko daļu organismam nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu varam uzņemt, pareizi veidojot savu ēdienkarti – iekļaujot tajā pārtikas produktus no visām galvenajām uzturvielu grupām: graudaugus, augļus un dārzeņus, piena produktus, gaļu un zivis. Šobrīd veikalus apmeklējam retāk, taču nebūtu pareizi ēdienkarti balstīt uz konservētu pārtiku, saldētiem pusfabrikātiem vai dažādiem našķiem. Vislabāk izvēlēties vietējos produktus, jo īpaši dārzeņus, tāpat vērts palūkoties arī savos pagrabos un saldētavās, jo vietējie pērnā gada dārzeņi vēl pietiekami labi saglabājuši savu uzturvērtību, lai iekļautu tos ēdienkartē.

Kāposti ir minerālvielu un aminoskābju avots. To sastāvā ir B grupas vitamīni, C vitamīns, PP un K vitamīns, folijskābe, karotīns, biotīns, kalcijs, dzelzs, kālijs un magnijs. Kāposti satur maz kaloriju, un tajos ir daudz šķiedrvielu, kas palīdz uzlabot gremošanas sistēmas darbību. Tāpat kāpostos ir vielas, kas palīdz samazināt sirds slimību risku, palīdz kontrolēt asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs. Kāpostus var ēst svaigā viedā salātos, pievienot zupām un sautējumiem.

Bietes lieliski stiprina organismu, jo satur B grupas, C, P, PP vitamīnu, folijskābi, kāliju, nātriju, kalciju, magniju, fosforu, mangānu, jodu, cinku, dzelzi, šķiedrvielas, pektīnvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas. Bietes, pateicoties to sastāvā esošajai ābolskābei, citronskābei, vīnskābei un pienskābei, labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru. Tāpēc tās ieteicams lietot, lai attīrītu organismu un veicinātu vēdera izeju. Tāpat tās ieteicamas arī dzelzs deficīta gadījumā. Lai saglabātu uzturvielas un bietēm būtu labāka garša, tās pirms vārīšanas nevajag mizot.

Burkāni palīdz cīnīties pret vīrusiem un samazināt ļaundabīgo audzēju risku. To sastāvā ir daudz šķiedrvielu, vitamīni B, C, E, K, beta karotīns un tādas minerālvielas kā kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs, fosfors, jods, folijskābe un citas. Beta karotīns, kas organismā pārvēršas par A vitamīnu, nodrošina labu redzi, veselīgu ādu un gļotādu. Burkāni ir unikāli ar daudzveidīgajām pagatavošanas iespējām – tos var pievienot zupām, cept cepeškrāsnī kopā ar citiem dārzeņiem, sautēt un tvaicēt, gatavot salātus vai pat kūkas. Tāpat burkāni ir lieliska un veselīga uzkoda.

Ķirbji satur 90% ūdens un ļoti maz tauku, tāpēc tos izmanto dažādās diētās. Tāpat ķirbju sastāvā ir varš, dzelzs, magnijs un kālijs, kā arī C, E, PP un B grupas vitamīni, savukārt ķirbja sēklās bagātas ar selēnu. Dzelteno krāsu nosaka karotīni, kas nepieciešami imūnsistēmas stiprināšanai. Tā kā ķirbī ir daudz šķiedrvielu, tas uzlabo arī gremošanu un labi noder arī organisma attīrīšanai. Ieteicams cilvēkiem aterosklerozes un paaugstināta asinsspiediena gadījumā. Ķirbji, tāpat kā burkāni, izmantojami gan sāļos, gan saldos ēdienos.

Kartupeļi bieži tiek izslēgti no ēdienkartes to sastāvā esošās cietes dēļ, kas var būt nelabvēlīga cukura diabēta slimniekiem, tomēr citiem no kartupeļu iekļaušanas ēdienkartē samērīgos daudzumos nevajadzētu izvairīties. Kartupeļi ir labs B6, B3 un C vitamīna, šķiedrvielu, kālija, vara, fosfora un citu minerālvielu avots. Turklāt patiesībā kartupeļos ir mazāk kaloriju nekā makaronos, rīsos vai griķos, tikai svarīgs ir veids, kā tie tiek pagatavoti. Sezonā vislabāk kartupeļus ir tvaicēt ar visu mizu, taču pavasarī tie tomēr pirms pagatavošanas ir jānomizo, jo kartupeļu mizās veidojas solanīns, kas var negatīvi ietekmēt zarnu trakta veselību.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.