Kafijas ceļvedis: populārākie kafijas dzērieni un to raksturi ^{Apriņķis.lv}

Espresso

Šī ir kafijas esence un bāze lielākajai daļai kafijas dzērienu. Labam “Espresso” piemīt tas, ko kafijas profesionāļu aprindās sauc par bo­dy (ķermenis – angļu val.): tas nozīmē, ka dzērienam ir saturs, tas nav šķidrs vai ūdeņains, bet salīdzinoši biezs, to klāj crema jeb plāna kafijas putu kārtiņa. Dzēriena apjoms – apmēram trešdaļa tases.

Lai gan daudzi ir baudījuši labu “Espresso”, vien retais zina, kāpēc to dzer. Cilvēki parasti izvēlas “Espresso” cerībā, ka tas dos milzīgu enerģijas lādiņu. Taču “Espresso”, lai gan garšas ziņā visintensīvākais, satur niecīgu devu kofeīna. Kofeīns izdalās, ūdenim atrodoties kontaktā ar kafijas biezumiem, bet “Espresso” tiek gatavots ļoti strauji, 20–25 sekundēs izdzenot ūdeni cauri pūdera smalkuma biezumiem. Tādējādi dzēriens iegūst izteiksmīgo garšu, bet nepagūst uzkrāt kofeīnu. Dienā var izdzert pat 8 tases “Espresso” un neuzņemt to kofeīna daudzumu, ko iegūstam, aplejot krūzītē savu rīta kafiju un atstājot to ievilkties, kamēr ejam dušā un gatavojam brokastis.

Kāpēc tad jādzer “Espresso”? Kofeīns paātrina vielmaiņu un sekmē uzņemto pārtikas produktu pārstrādi organismā, tāpēc pasaulē pieņemts “Espresso” dzert pēc pusdienām vai citām pamatīgām ēdienreizēm, lai ātrāk atgūtu viegluma sajūtu.

“Espresso” dzeršanas kultūra Latvijā ir bērna autiņos, sevišķi salīdzinot ar tā dzimteni Itāliju, kas izskaidro, kāpēc kafijas dzērienu pasaulē dominē nosaukumi itāļu valodā. Ja latvietis Itālijā pēc maltītes pasūtītu “Cappucino”, viesmīlis, visticamāk, neatnestu neko vai tomēr pasniegtu “Espresso”, jo “Cappucino” pēc pusdienām viņam šķistu neloģiska izvēle. Kafijai ar pienu vispiemērotākā ir dienas pirmā puse līdz plkst. 12–14, jo organismam vajadzīgs laiks, lai pārstrādātu piena produktus. Pēc pusdienām jau vajadzētu pāriet uz “Espresso” vai melnu kafiju.

Savukārt dubultais “Espresso” nav divreiz stiprāks par “Espresso”, un tas arī nav iegūstams uz ūdens tilpuma rēķina. Tas nozīmē divas identiskas “Espresso” devas vienā tasītē, dzērienam apjomā aizņemot 2/3 tases.

Cafe Latte

Itālijā, pasūtot “Cafe Latte”, tā arī jāsaka – ja nevērīgi izmetīsiet “man, lūdzu, latte”, dabūsiet pienu, jo tieši to latte nozīmē itāļu valodā. Šis ir visvieglākais no visiem kafijas dzērieniem ar vispienaināko garšu, kur kafijas un piena attiecība ir 1/7. Dzēriena pamatā ir viena deva “Espresso”.

Mūsu novērojumi liecina, ka “Cafe Latte” biežāk izvēlas meitenes, papildinot dzērienu ar dažādu garšu sīrupiem. “Narvesen”, kur kafiju ik dienu iegādājas katrs devītais pircējs, “Caffe Latte” nemainīgi ir starp TOP3 populārākajām kafijas izvēlēm.

Cappucino

Šajā dzērienā jūtams vislabākais balanss starp pienu un “Espresso”, tāpēc to mēdz dēvēt par “atslēgas” dzērienu, kuru izvēlas pat profesionāļi, lai noteiktu kafijas un piena kvalitāti. “Cappucino” pamatā atkal ir viena “Espresso” deva, taču kafijas un piena proporcija ir 1/5. Tātad gan ar “Cafe Latte”, gan “Cappucino” uzņemam vienādu daudzumu kafijas, mainās tikai garša.

Izvēloties dubulto “Cappucino”, saņemsiet dzērienu, kura pamatā ir dubultais “Espresso”, tātad tas būs intensīvāks, taču saglabās “Cappucino” raksturīgo piena proporciju. Tātad faktiski tas atšķirsies no parasta “Cappucino” ar lielāku tilpumu – vairāk kafijas, vairāk piena.

Flat White

Šī ir jaunzēlandiešu versija par kafiju ar pienu (no šejienes arī nosaukums angļu valodā), kas ir vistuvākā tam, ko Latvijā saprotam ar baltu kafiju. Pasaulē reti kur ēdienkartē redzēsiet tādu uzrakstu kā “kafija ar pienu”. Lielākoties, pasūtot baltu kafiju, saņemsiet “Flat white“.

“Flat white” gatavo no dubultā “Espresso” un tikpat daudz putota piena, tātad kafijas un piena attiecība šajā dzērienā ir 1/1. Tas ir intensīvs dzēriens, kurā dominē kafijas garša, taču gana labi jūtama arī piena klātbūtne.

Mochachino

“Caffe Mocha“,“Mochachino“ vai “Mochaccino“ – zem šiem nosaukumiem pamatā slēpjas viens un tas pats dzēriens. Dzēriena kafijas bāze ir “Espresso” un pēc tilpuma šis dzēriens ir vislīdzīgākais “Cafe Latte”.

Šī dzēriena galvenā atšķirība ir tajā, ka piens tiek sajaukts kopā ar tumšo vai piena šokolādi, vai arī kakao pulveri – panākot kafijas/šokolādes dzēriena garšu, ko Latvijā mēs visbiežāk redzam ar nosaukumu – “Mochachino”. Šim dzērienam visā pasaulē ir ļoti daudz dažādu recepšu, pārsvarā spēlējoties tieši ar dekorēšanu - kakao, putukrējumu, veselām kafijas pupiņām un daudz ko citu. Nosaukums ir atvasināts no pilsētas Mocha, kas bija viens no agrīnās kafijas tirdzniecības centriem.

Americano

“Americano” nosaukums glabā atmiņas par dzēriena rašanos – II Pasaules kara laikā amerikāņu kareivji itāļu kafejnīcās pasūtīja melnu kafiju, bet smējās, kad viņiem atnesa uzpirksteņa lieluma “Espresso”. Itāļi problēmu atrisināja, “pagarinot” “Espresso” ar ūdeni. To tad arī nosaukums nozīmē – kafija amerikāņu gaumē.

Tas ir dzēriens melnas kafijas cienītājiem. 90% pasaules ar “Americano“ saprot to, ko mēs saucam par melnu kafiju, kaut pēc pagatavošanas tehnoloģijas tie ir divi dažādi dzērieni. “Americano“ gatavo uz “Espresso” bāzes, papildinot ar karstu ūdeni.

Kā jau minēju, “Espresso” pagatavošanai vajadzīga kafija, kas samalta smilšu smalkumā, lai īsā laikā izvilktu maksimumu garšas. Melna kafija latviešu izpratnē tiek gatavota no daudz rupjāka maluma kafijas, jo līdzīgā laikā, kā gatavojot “Espresso”, caur kafijas biezumiem tiek iztecināts daudz lielāks ūdens apjoms, tāpēc efekta panākšanai vajag rupjāku malumu. Garšas ziņā šīs kafijas nav nemaz tik atšķirīgas, un nezinātājs, visticamāk, nepateiktu, kura gatavota uz “Espresso” bāzes, kura – latviešu labākajās tradīcijās.

Kafijas dzērieni ar sīrupiem

Sīrupu, putukrējuma un dažādu garšu piedevu mode nāk no ASV, bet nu jau tas kļuvis par standartu visā pasaulē. Kafijas ar dažādu garšu piedevām savulaik radušās nekvalitatīvas kafijas garšas uzlabošanai, jo cukurs un cukura sīrupi ir sliktas kafijas labākie draugi – ja kafija ir ļoti, ļoti rūgta, sīrupi padara to par baudāmu dzērienu.

Taču šobrīd sīrupi stāv blakus arī augstākās kvalitātes kafijai, jo iespēja kafiju pagatavot un ņemt līdzi savā ziņā ikvienam ļauj būt par baristu – cilvēkiem patīk eksperimentēt, un kafijas krūzēs tiek miksēts viss, ko vien fantāzija spēj radīt.

Aukstie kafijas dzērieni

Šī ir salīdzinoši jauna kultūra, kas strauji gūst popularitāti. Klasiskā aukstā “Cafe Latte“,“Cafe Frappe“ ar ledu, “Espresso” ar toniku vai svaigi spiestām sulām – te ir plašs lauks eksperimentiem, un vairums šo dzērienu tīri labi garšo. Aukstās kafijas ir piemērotas vasarai, kad organisms prasa kafiju, bet vienlaikus gribas ko atvēsinošu. Šie dzērieni liecina par katra baristas radošumu, tāpēc esiet gatavi riskēt un dzert stilīgu kafiju!

Ar kafiju ir līdzīgi kā ar vīniem – ir populārie vīni, kas visiem garšo, un tad ir sarežģītie, kas ilgi gaida īsto pircēju, kaut arī gatavoti no unikālām vīnogu šķirnēm, un pat vienas šķirnes vīni dažādos reģionos būs atšķirīgi. Populārākie kafijas dzērieni ir pazīstami un saprotami visā pasaulē, tomēr garšas ievērojami atšķirsies. Pat Baltijas valstu ietvaros mūsu kafijas dzeršanas paradumi ļoti atšķiras. Igauņiem ir tuvāka Skandināvijā populārā filtra kafija ar skābenākiem garšas toņiem; lietuvieši dod priekšroku tumšākam grauzdējumam, attiecīgi rūgtākām notīm. Jo tālāk uz dienvidiem, jo tumšāka grauzdējuma kafija ir cieņā. Mēs esam kaut kur pa vidu.