Decembris 2015

1.novembrī, pavisam mazu brītiņu pirms savas četrdesmit piektās dzimšanas dienas, Sarmīte Inberga Rūjienas Izstāžu zālē vēra savu pirmo personālizstādi “Tie mūžīgie mirkļi”. Zinot, ka Latvijā viņa ir vienīgā, kas specializējusies zivju, rāpuļu un abinieku taksidermijā (amatniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku, galvenokārt zīdītāju un putnu, izbāžņu izgatavošanu), domāju, ka izstāde aptvers šo sfēru, bet alojos. Izrādās, Sarmītes radošās šķautnes ir ļoti daudzveidīgas – izstādē viņa eksponējusi ne tikai taksidermijas darbus, bet arī fotogrāfijas, gleznas, trīsdimensiālus gaismas ķermeņus. Un vēl Sarmīte raksta dzeju. Grūti saprast, kā vienā cilvēkā var satilpt tik daudz talantu.

Svētku nedēļas nogalē nenotika Latvijas florbola virslīgas spēles, toties cīņas turpinājās zemākajās līgās. Trijās spēlēs pirmās līgas turnīrā Pierīgas florbola klubi piedzīvoja trīs neveiksmes, bet otrajā līgā uzvarēja visos trijos mačos.

Carnikavā 22.novembrī plkst.18 Sociālā dienesta telpās Garā ielā 20 notiks diskusija par Ādažu novada ainavu vērtībām un to nākotni, liecina informācija pašvaldības mājaslapā.

Lielākā daļa jeb 93% Latvijas iedzīvotāju, kas izmanto vilcienu satiksmi, ir apmierināti ar vilcienu kustības precizitāti, informēja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji, atsaucoties uz pētījumu kompānijas "Kantar" veikto aptauju.

Katlakalna luterāņu baznīcai ir neparasta forma – tā ir apaļa –, un šī dievnama autors ir Rīgas būvmeistars Kristofs Hāberlands. Katlakalna baznīca ir pēdējā lielākā viņa celtā ēka. Starp citām luterāņu baznīcām Latvijā un pat Eiropā šī ēka izceļas ar neierastu formu, kas atgādina panteonu, bet Hāberlands to projektējis, izmantojot zelta griezumu jeb šķēlumu. To mēdz dēvēt arī par dievišķo proporciju, kas šajā gadījumā iederas ārkārtīgi precīzi. Zelta griezums ir forma un proporcijas, kas cilvēkam šķiet visharmoniskākās un raisa patīkamas emocijas. Par Katlakalna baznīcu teikts, ka tā pēc formas ir daudz tīkamāka par Romas panteonu.

Ķekavas futbola klubs “Auda” izcīnījis otru lielāko panākumu vēsturē, pēdējā kārtā ar uzvaru nodrošinot Latvijas virslīgas čempionāta bronzas medaļas. Kā zināms, iepriekšējā gadā “Auda” izcīnīja Latvijas kausu.

Salaspils Sociālās palīdzības namā uzstādīs elektrisko pacēlāju, savā mājaslapā informē Salaspils novada pašvaldība.

Siguldas Jaunās pils tumšie mūri Lāčplēša dienas vakarā atdzīvojās sajūtu rakstu šautrās un cilvēku aizdegtajās virtuālajās svecēs, simboliski piepildot ar gaismu Latvijas kontūru. Kā brīvības liecība pils torņa smailē plīvoja Latvijas karogs, kuru ieskāva tumšās novembra debesis šķeļoši gaismas vāli. Kā mūsu senču drosmes atgādinājums pils dārzā uzplaiksnīja sarkanbaltsarkanu gaismu spēle un karavīru dziesmu spēks, bet dzīvā uguns simbolizēja mūžīgu cieņu Latvijas varoņiem.

Ceturto zaudējumu pēc kārtas Latvijas dāmu volejbola čempionāta spēlēs piedzīvojusi Mārupes sporta centra komanda, kas svētdien Tīraines sporta kompleksā piekāpās līderēm Rīgas Volejbola skolas/Latvijas Universitātes volejbolistēm.

Īrēt vai pirkt? Šis jautājums aktualitāti nezaudē, tomēr šķiet, ka pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku visā pasaulē, it īpaši jaunieši, nosliecas par labu izvēlei, kas dod lielāku brīvību, – mājokļa īrei. Kādas tendences šobrīd strāvo īres tirgū?

Oktobrī samazinājās sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī un Kauguros, Jūrmalā, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Vai kavēta telekomunikāciju pakalpojumu (tālruņa) vai komunālo maksājumu rēķina dēļ banka nepiešķirs hipotekāro kredītu? Vai kavēti maksājumi kredītam, kam esmu galvotājs, var ietekmēt manu iespēju saņemt aizdevumu? Vai vairāki patēriņa kredīti mani padara par riskantu klientu bankām? Lai pārliecinātos par savu riska pakāpi, ikviens var pārbaudīt savu kredītvēsturi.

VARAM sagatavotais noteikumu projekts, lai bērna prombūtni veselības stāvokļa dēļ privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs varētu apliecināt ar vecāku zīmi, esošajā redakcijā varētu rezultēties ar birokrātiskā sloga pieaugumu un lielāku neizpratni vecāku vidū par to, kādos gadījumos jaunie noteikumi būs vai nebūs spēkā. Atļauto prombūtnes dienu skaits bērniem līdz piecu gadu vecumam un bērniem pēc piecu gadu vecuma būs atšķirīgs, taču normatīvajos aktos nav noteikts, vai atšķirības stāsies spēkā ar brīdi, kad bērnam paliks pieci gadi, vai tā paša kalendārā gada 1. septembrī?

Ilgstoši ir diskutēts, kā Latvijā noturēt jauniešus, manuprāt, atbilde uz šo ir sarežģīta un vienkārša ­vienlaikus – proti, cilvēkam ir jājūtas drošam vai vismaz cerīgam par savu nākotni, spēju īstenot sevi kā personībai un pelnīt ar savu darbu Latvijā. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums piesaistīt augstākas izglītības iestāžu finansējumu to rezultātiem – absolventu skaitam un viņu nodarbinātības līmenim – ir signāls ne tikai augstskolām vētīt un uzlabot savas programmas, bet arī sabiedrībai ­– valstij rūp cilvēku un tautsaimniecības nākotne.