Menu
 

Personāla atlases uzņēmumi: Ārkārtējais stāvoklis motivējis uzņēmumus ieviest elastīgus risinājumus attālinātai darbinieku pieņemšanai

  • Autors:  LETA
Foto: pixabay.com Foto: pixabay.com

Valsts izsludinātais ārkārtējais stāvoklis ir motivējis uzņēmējus ātrāk ieviest elastīgus risinājumus attālinātai darbinieku pieņemšanai, kā arī vairāk sadarboties ar ārzemju speciālistiem, aģentūru LETA informēja personāla atlases uzņēmumi.

"CV-Online Latvia" Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns norādīja, ka pašreizējā situācija ļoti labi parāda, cik uzņēmumi ir spējīgi būt elastīgi, pieņemt ātrus lēmumus, lai darbs turpinātos. Ja līdz šim daļā kompāniju tika runāts, ka ikdienas darba procesos būtu jāpielieto attālināta darba elementi, komunicējot savā starpā, ar klientiem, sadarbības partneriem, kandidātiem, tad šobrīd var novērot, cik patiesībā uzņēmumi gatavi šādam procesam. 

Viņš atzīmēja, ka pašreizējā situācija tirgū dod ļoti labu grūdienu ātru lēmumu un, galvenais, arī ātras rīcības (pēc šiem lēmumiem) pielietošanā. "Šāda transformācija noteikti būs vērtīga arī pēc šīs krīzes, jo būs iekrāta pieredze, kā strādāt ar potenciālajiem kandidātiem, esošajiem darbiniekiem attālināti. Tas ļaus, piemēram, atlases procesu organizēt kompaktākā laika apjomā, negaidot iespēju pirmo sarunu aizvadīt klātienē," atzīmēja Kotāns. 

Kā norādīja "CV-Online Latvia" Personāla atlases nodaļas vadītājs, "dzīvu" klātienes sarunu patlaban vēl ir grūti aizvietot kaut vai ar tehnoloģiju palīdzību, jo klātienes efekts sniedz gan intervētājam, gan intervējamajam pilnīgāku ainu vienam par otru, vidi, attieksmi. Viņš skaidroja, ka patlaban, ieguvēji ir tie, kas līdz šim ikdienas procesā ir pielietojuši gan tehnoloģijas iespējas un nav nepieciešams sagatavošanās posms. "Tā kā personāla atlase jau labu laiku darba devējiem ir bijusi izaicinājums, tad mūsu tirgum būtu jābūt diezgan sagatavotam dažādu darbinieku piesaistes mehānismu, kanālu izmantošanai," viņš uzsvēra. 

Tāpat Kotāns pauda pārliecību, ka attālinātie risinājumi darba tirgū aktualizējis pieprasījumu pēc konkrētu nozaru darbiniekiem. Viņš norādīja, ka informācijas tehnoloģijas (IT) sektors, e-vide, jaunu cilvēku auditorija, ārštata, ārpakalpojumu sniedzēji un citi, kas ikdienā daudz pielieto tehnoloģijas, ir auditorija, kas raduši darboties attālināti. "Attiecīgi, amati, kuri "derēs" šīm iepriekšminētajām auditorijām, var palielināt interesi no viņu puses. Protams, darba devējiem jāspēj šajā situācijā reaģēt un sakārtot sadarbības modeļus ar šādiem darbiniekiem. Principā, tiem nav jābūt, piemēram, tikai IT, finanšu, mārketinga, atlases, klientu atbalsta, telemārketinga pakalpojumiem. Šī brīža situācija labi apliecina, ka ļoti dažādus darbus var nodrošināt attālināti ar tehnoloģiju un izdomas palīdzību," viņš sacīja.

Jautāts, vai attālinātie risinājumi varētu ātrāk samazināt vakanču skaitu Latvijā un piesaistīt nepieciešamos speciālistus, Kotāns atbildēja apstiprinoši. Viņš sacīja, ka jāņem vērā katras nozares un amata specifika – vai ir nepieciešamās valodu prasmes, kas līdz šim ir bijis viens no "klupšanas akmeņiem", piemēram, ārvalstnieku pieņemšanā darbā. Tāpat arī atalgojuma iespējas, arī atrašanās vieta un noteiktu tehnoloģiju pārzināšana. 

Ņemot vērā reālo situāciju un ekonomistu vērojumus, Kotāns teica, ka varētu prognozēt, ka šogad palielināsies bezdarba rādītāji, līdz ar to darba tirgus papildināsies ar potenciāliem darbiniekiem, kas "spēlēs" par labu darba devējiem, izvēloties sev darbinieku.

Savukārt jautāts, vai šis Covid-19 pandēmijas krīzes laiks liek personāla atlases uzņēmumiem un visiem uzņēmējiem kopumā pārdomāt, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu krīzes laikā un kā viņiem efektīvi palīdzēt atgriezties darba tirgū, Kotāns norādīja, ka šis ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, ja runājam par darba tirgu, kur patlaban ir novērojamas dažādas idejas un iniciatīvas, piemēram, darbinieku "izīrēšana".  

Pēc viņa teiktā, svarīgi sakārtot šo procesu no likumdošanas viedokļa, arī valsts pārvaldei esot elastīgai attiecībā uz darba tirgu. "Personāla atlases uzņēmumi šobrīd strādā pastiprinātā režīmā, lai spētu piedāvāt saviem klientiem elastīgākus, pieejamākus pakalpojumus, ātri reaģējot, meklējot risinājumus. Šajā situācijā sevišķi vērtīgi ir dažādu nozaru ekspertu padomi, attālinātas apmācības, tostarp pārkvalifikācijas iespējas," norādīja uzņēmuma pārstāvis. Viņš piebilda, ka noteikti arī darba devējiem būtu jābūt saprotošākiem, atvērtākiem potenciālajiem darba meklētājiem, jāspēj nodrošināt ar nepieciešamajām apmācībām, nodrošināt ar ekspertu palīdzību.

"Your Move" dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis sacīja: kopumā ir labi, ka darba devēji pierod pie attālinātām intervijām. Tas ir īpaši svarīgi, ja vēlas atvieglot tautiešu atgriešanos Latvijā vai jaunu talantu piesaisti. Vienlaikus Kreilis pauda cerību, ka laikā, kad vīrusa epidēmija būs rimusies, darba devēji būs gatavi iesākt atlases ciklu vēl tad, kad potenciālais darbinieks vēl ir ārzemēs. Viņš atzīmēja, ka potenciālie remigranti to noteikti novērtēs. "Jo prasmīgāk uzņēmums (un arī kandidāts) var sazināties attālināti, jo vairāk abas puses var ietaupīt laiku vismaz sākotnējās darba/personāla meklējumu fāzēs," sacīja Kreilis.

Runājot par darbinieku pieprasījumiem Covid-19 laikā, Kreilis atzīmēja, ka pieprasījuma pieaugumā pirmās nozares ir skaidras – IT joma, kas nodrošina attālināto pakalpojumu infrastruktūru. Ilgtermiņā attālinātais darbs varētu dot papildu stimulu izmantot ārštata darbinieku palīdzību. "Ja varam efektīvi strādāt attālināti, tad ir mazāka nozīme, vai cilvēks atrodas tajā pašā valstī. Grūti gan pagaidām prognozēt, tieši kurās jomās attālinātie risinājumi palielinātu darbavietu skaitu," teica Kreilis.

Tāpat arī par vakanču samazināšanu konkrētās nozarēs viss ir atkarīgs no tā, vai uzņēmēji ir gatavi iet tik tālu, lai piesaistītu attālinātos darbiniekus uz pilnu laiku arī tad, kad vīrusa ietekme būs mazinājusies. "Ļoti iespējams, ka daudzi būs pieraduši strādāt attālināti tiktāl, ka varēs pieņemt darbā cilvēkus, kas fiziski neatrodas Latvijā," viņš piebilda. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tas paver iespējas piesaistīt speciālistus no visas pasaules.

LETA jau vēstīja, ka kopumā Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai valsts līdz šim lēmusi atvēlēt tuvu trim miljardiem eiro.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.