Darbs skaistumkopšanas nozarē gandrīz apstājies (2.daļa) ^{Apriņķis.lv}

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Salonu darbinieki – pārsvarā pašnodarbinātie

Skaistumkopšanas nozarē strādājošie speciālisti, piemēram, frizieri, manikīri, kosmetologi, masieri, pārsvarā ir pašnodarbinātas personas, kas īrē telpas skaistumkopšanas salonos vai individuāli. Ārkārtējā situācija valstī skar gan salonu vadītājus, gan meistarus, bet katrs pats ir atbildīgs par sevi.

Pieredzē dalās salona “Ēra” vadītāja Sandra Rozentāle: “Salons šobrīd vēl nav slēgts, bet darbs ir tikpat kā apstājies. Meistares pārsvarā uzturas mājās, uz salonu nāk reti, apkalpo tikai savus pastāvīgos klientus, ja tādi piesakās, par kuriem ir pārliecība, ka nav riska grupā. Diemžēl visi cilvēki, kas atbraukuši no ārzemēm, nesēž mājās. Ir tādi, kuri pierakstās uz skaistumkopšanas procedūrām. Tā kā meistari pazīst savus klientus, tad, protams, šādiem cilvēkiem atsaka pakalpojumu. Bet šobrīd klientu skaits ir samazinājies dramatiski, es teiktu, par kādiem 95 procentiem, un ar katru dienu turpina samazināties.

Situācija ir līdzīga kā ēdināšanas uzņēmumos un viesnīcās – tikpat traki, ja ne trakāk. Visas meistares ir pašnodarbinātas personas, kas no salona nomā salona infrastruktūru. Daļa meistaru izsaka vēlmi pārtraukt saimniecisko darbību, jo nav līdzekļu izdevumu segšanai. Mums, uzņēmējiem, nevienas izmaksas nav samazinājušās, un, ja vien ir vēlme arī pēc šīs krīzes darboties, ir jāmeklē finanses šo izmaksu segšanai. Situācija ir ļoti smaga, un nevar zināt, cik ilgi turpināsies šī krīze.

Mums lielais jautājums ir, vai vērts meklēt finanses, lai visu glābtu, vai, ja krīze turpināsies vairākus mēnešus, varbūt salons jau tagad ir jāslēdz. Valsts piedāvātais atbalsts šobrīd mums jūtamu ietekmi nesniedz. Mūsu gadījumā būtu ietekme, ja valsts atbalstītu pašnodarbinātos skaistumkopšanas speciālistus, kuri, pildot valsts prasības, nevar strādāt attālināti no mājām vai arī ievērot divu metru distanci no klienta.

Svarīgi ir arī šo situāciju uztvert kā pārejošu. Un uzdot jautājumu pašiem sev, ko mēs vēlēsimies darīt pēc šīs krīzes – turpināt iesākto vai meklēt jaunus izaicinājumus. No tā arī daļēji ir atkarīgi veicamie soļi – ko glābt, ar ko paciesties, no kā uz laiku atteikties, ar ko riskēt. Valsts atbalsts šajā situācijā ir ļoti svarīgs. Atšķirībā no standarta situācijām šobrīd ir grūti pieņemt kādu lēmumu, jo nav zināms, cik ilgi būs šī krīze un vai ieguldītās finanses biznesa glābšanai pēc tam atmaksāsies.”

Arī salonā “Elfrisa” vērojama klientu plūsmas samazināšanās: “Strādājam stingri pēc pieraksta, apkalpojam tikai pazīstamus klientus. Klientu plūsma ir ļoti samazinājusies. Daudzi meistari nestrādā, kosmetologs nestrādā, daudzi manikīri nestrādā. Sigulda ir maza pilsēta, mēs esam savstarpēji pazīstami un ceram, ka cilvēki godprātīgi ievēros noteiktos ierobežojumus. Mums nav ilūziju, ka 14. aprīlī ārkārtas stāvoklis beigsies.”

Friziere no salona “Saulespuķe” situāciju vērtē šādi: “Iepriekšējā nedēļa bija ļoti klusa. Tā kā meistari salonā individuāli īrē telpas, katrs var izvēlēties, strādāt vai palikt mājās. Šo situāciju katrs uztver atšķirīgi un attiecīgi rīkojas. Katrs pats izvēlas – strādāt vai nestrādāt. Šāda situācija visiem ir pirmo reizi, daudziem ir bērni mājās. Manuprāt, mums visiem vajadzēja apstāties savā lielajā skrējienā, padomāt par būtisko. Mēs visi skrienam, skrienam, kaut ko grābjam, nav laika padomāt par ģimeni, bērniem.

Domāju, ka mums Latvijā nebūs tik briesmīga situācija kā, piemēram, Itālijā. Viņiem nav tādu sezonālo vīrusu kā pie mums, piemēram, gripas epidēmijas. Ziemā mēs daudzi slimi staigājam apkārt, ejam uz darbu, bērni ar vīrusiem iet uz skolu un dārziņiem. Mums imunitāte ir stipra, bet vajadzētu iemācīties slimiem nestaigāt apkārt. Ne tikai šobrīd, bet jebkad. Mums agrāk ir bijušas situācijas, kad klienti klepodami un ar temperatūru nāk uz salonu pucēties, neuzskatot, ka tas ir nepareizi. Gan jau mēs visi kopā pārdzīvosim šo situāciju, varbūt beigsim strīdēties un vairāk atbalstīsim cits citu.”

Par valsts atbalstu skaidrības nav

Šonedēļ valdošās koalīcijas partneru sadarbības sanāksmē, kas pirmo reizi notika attālinātā režīmā ar videokonferences starpniecību, politiķi solīja meklēt risinājumus, kā šajos krīzes apstākļos atbalstīt pašnodarbinātos, pie kuriem pieskaitāmi arī skaistumkopšanas nozares darbinieki.

“Mēs arī turpināsim darbu, kas attiecas uz atbalsta sniegšanu, piemēram, pašnodarbinātajiem, tiem cilvēkiem, kuri nestrādā klasiskajā uzņēmējdarbības formā. Tāds risinājums vēl nav, bet mēs darbu turpināsim. No Ekonomikas ministrijas mēs uzklausīsim, kā sokas ar dīkstāves programmu, kuras ietvaros jau šonedēļ plānotas pirmās izmaksas. Turpināsies darbs pie kritēriju izstrādes, un, iespējams, jau būs risinājumi, kā paplašināt nozares, uz kurām tie attieksies,” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Attiecībā uz to, kam valsts plāno piešķirt atbalstu un kam ne, Ministru prezidents jau iepriekš skaidrojis: “Kad valdībā diskutējām, ar ko sākt – ar kritērijiem vai nozaru noteikšanu –, nolēmām sākt ar konkrētām nozarēm, kuras tiešā veidā ir skartas sakarā ar valdības lēmumiem. Piemēram, ja slēdzam skolas, skolēnu ēdinātājiem nav vairs darba. Atkarībā no situācijas turpināsim papildināt gan nozaru skaitu, gan arī konkrētus kritērijus.”

Pagaidām skaistumkopšanas sfēra nav iekļauta Finanšu ministrijas izsludinātajā krīzes skarto jomu sarakstā – iespējams, tāpēc, ka individuāls darbs, pusēm ievērojot visus piesardzības pasākumus, ir iespējams. Līdz šim pašvaldība nav saņēmusi informāciju, ka kāds no saloniem būtu uz laiku pārtraucis darbību koronavīrusa dēļ. “Rīgas Apriņķa Avīze” aicina skaistumkopšanas nozares darbiniekus sekot līdzi aktuālajai informācijai.