Menu
 

Gerhards: Pārtikas pieprasījums vietējā un ārvalstu tirgos ir samazinājies Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola
Publicitātes foto Publicitātes foto

Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos normatīvus, kas paredz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" sniegt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti ārkārtas atbalsta pasākumi lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi. Daudzas valstis, kurās ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi Covid-19 vīrusa izplatības dēļ, ir tirdzniecības partneri Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksportā. Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozare ir neto eksportētāja, tādēļ eksporta tirgus pieejamība nozarei ir ļoti būtiska, un to zaudējums var dot smagu triecienu lauksaimniecības un pārtikas nozarei visos tās posmos – sākot no gatavā produkta realizācijas un beidzot ar primārajiem ražotājiem.

– Kā jūs raksturotu, kāda šobrīd ir Covid-19 krīzes ietekme uz lauksaimniecības nozari?

– Ārkārtējās situācijas ietekme ir jūtama teju visās nozarēs un sabiedrībā kopumā. Tas ir ne vien jautājums par darbavietām un uzņēmumu, kā arī saimniecību dzīvotspēju, bet to nākotni kopumā. Krīzes ietekme uzskatāmi atspoguļojas jau šobrīd dažādu nozaru ekonomiskajos rādītājos. Piemēram, svaigu olu eksports krities par 30%, vārītu olu eksports – par 20%, savukārt svaiga piena iepirkuma cena samazinājusies par 15%, pietuvojoties vai pat atsevišķos gadījumos jau sasniedzot pašizmaksu. Līdz ar to varu teikt, ka negatīvā ietekme ir, tādēļ svarīgi rīkoties savlaicīgi, nodrošinot atbalstu no valsts puses.

– Vai valstij šajā situācijā būtu jānāk palīgā zemniekiem, pārtikas ražotājiem, un kā valsts var palīdzēt lauksaimniekiem saglabāt nozari un ražošanas apjomus?

– Zemkopības ministrijā jau savlaicīgi ar manu rīkojumu tika izveidota krīzes vadības grupa. Tā ietver ne tikai ministrijas atbildīgos speciālistus, bet arī lauksaimniecības nozares pārstāvjus no "Zemnieku saeimas", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas. Krīzes vadības grupa nepārtraukti attālināti komunicē savstarpēji, identificējot problēmjautājumus nozarē un iespējami operatīvi rodot risinājumus. Ņemot vērā faktisko situāciju un riskus, kas var apdraudēt Latvijas lauksaimniekus un pārtikas ražotājus gan šobrīd, gan arī nākotnē, tika īstenots darbs pie vairāku valsts līmeņa atbalsta mehānismu izstrādes, kas būtu attiecināmi uz piena, gaļas, olu un citām pārtikas nozarēm.

– Uz kādu atbalstu lauksaimnieki var cerēt?

– Valdība ir atbalstījusi Zemkopības ministrijas izstrādātos normatīvus lauksaimnieku un pārtikas ražotāju atbalstam, piešķirot 45,5 miljonus eiro. Tas ir atbalsts, kas paredzēts kā drošības spilvens tiem lauksaimniekiem un ražotājiem, kuru darbību negatīvi ietekmēs vai pat apdraudēs krīzes situācija. Loģiski, ka neviens no lauksaimniekiem nevēlas nonākt tik sliktā ekonomiskajā situācijā, lai šis atbalsts būtu nepieciešams, taču ir svarīgi gatavoties arī sliktākajam scenārijam, tādēļ arī šādu atbalsta iespēju jeb drošības spilvenu esam izveidojuši.

– Kā jūs skaidrotu, kādēļ būtu jāsniedz atbalsts lauksaimniekiem, ja pārtiku cilvēki turpina pirkt tikpat un pat vēl vairāk?

– Svarīgi ņemt vērā, ka liela daļa lauksaimnieku un pārtikas ražotāju strādā ne vien vietējam tirgum, bet arī ražo produkciju eksportam. Latvijā lauksaimniecības nozare spēj saražot divreiz vairāk pārtikas, nekā valsts iedzīvotāji spēj patērēt! Tie ir ļoti labi rādītāji, jo liela daļa Latvijas produktu tiek eksportēti uz ārvalstīm, sasniedzot jau vairāk nekā 20% no kopējā valsts eksporta. Taču Covid-19 izraisītās krīzes situācijā, kad vairākums eksporta ceļu un iespēju nav pieejami, ārējo tirgu pieprasījums ir ievērojami, pat dramatiski, sarucis. Arī sabiedriskie ēdinātāji – skolas, bērnudārzi, kafejnīcas utt. – ārkārtējās situācijas laikā ievērojami samazinājuši vai pat pārtraukuši pārtikas iepirkumus. Līdz ar to kopējais pārtikas pieprasījums vietējā un ārvalstu tirgos ir samazinājies, taču ir nozares, piemēram, piena nozare, kur dīkstāve nav iespējama, jo govis ir jābaro, jāslauc, jākopj. Tādēļ ir īpaši svarīgi nodrošināt lauksaimniekiem atbalsta mehānismu, kas nepieciešamības gadījumā palīdzētu iespējami veiksmīgi pārdzīvot krīzes laiku. Turklāt jāsaka, ka arī sabiedrības atbalsts šajā laikā ir svarīgs – ikviens Latvijas iedzīvotājs var sniegt būtisku atbalstu vietējiem lauksaimniekiem, izvēloties vietējos produktus savam ģimenes galdam, nevis iegādājoties importa produktus. Katra izvēle, kas tiek izdarīta par labu Latvijas pašmāju produktiem, veido būtisku atbalsta kopumu vietējiem lauksaimniekiem.

– Nav noslēpums, ka reģionos lauksaimniecības nozarē ir daudz strādājošo. Vai darba iespējas līdz ar krīzi netiks apdraudētas?

– Lauksaimniecības nozarē darbinieki tiek meklēti vienmēr – gan pirms krīzes, gan arī šobrīd. Pārtika ir tā prece, bez kuras cilvēks nevar izdzīvot, tai pieprasījums vienmēr būs. Tādēļ jābūt arī piedāvājumam. Taču darbarokas vēl arvien ir aktuāls jautājums. Lauksaimnieki un nevalstiskās organizācijas aktīvi informē un aicina cilvēkus izvērtēt iespējas strādāt lauksaimniecības nozarē. Turklāt darba iespējas ir ļoti plašas visdažādākajās nozarēs un amatos. Aicinu ikvienu, kurš ir darba meklējumos, izsvērt iespēju izmēģināt savus spēkus un zināšanas kādā no lauksaimniecības nozarēm!

1 komentārs

  • Nezinītis
    Nezinītis Otrdiena, 21 Aprīlis 2020 23:21 Komentāra saite

    Tā īsti nevar saprast to Gerhardu, viņš stāsta, ka nevar eksportēt olas, bet vakar pa TV viens ar putām uz lūpām centās iegalvot, ka Latvija importē milzu daudz olu. Kurmais te karina makaronus un vispār kāpēc subsidētajām nozarēm kaut kas jāeksportē.
    Pie kam darbinieku viņiem nav, jo viņi neko nemaksā cilvēkiem. tad ko lauksaimnieki neko nemaksā par darbu, gaida subsīdijas, lai uz tautas nabadzības rēķina edzīvotos eksportējot? .

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.