Menu
 

Kazāks: Galvenie ekonomiskie riski Latvijai saistīti ar Eiropas kopējo atgūšanos no Covid-19 krīzes

  • Autors:  LETA
Foto - Saeimas administrācija Foto - Saeimas administrācija

Galvenie ekonomiskie riski Latvijai saistīti ar Eiropas kopējo atgūšanos no Covid-19 krīzes, uzskata Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Kazāks otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja, ka Covid-19 krīzes dēļ ieviestie ierobežojumi valsts ekonomikai mēnesī izmaksā aptuveni divus trīs procentpunktus no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Tā kā līdz šim esam kā valsts tikuši visai labi galā ar vīrusa ierobežošanu un uzņēmumi var strādāt, galvenie riski nāk no ārpuse - cik ātri Eiropa tiks galā," skaidroja Centrālās bankas vadītājs.

Viņš gan uzsvēra, ka pašlaik ir ļoti grūt prognozēt precīzas IKP izmaiņas, kas radīsies Covid-19 krīzes dēļ, gan pieļaujot, ka gada otrajā pusē ekonomika varētu sākt atgūties, ja vien netiks piedzīvots viļņveidīgs ekonomikas kritums.

Kazāks mudināja nesteigties ar pašreizējo atbalsta mehānismu pārtraukšanu, steidzoties ieviest pēckrīzes atbalsta pasākumus.

"Nevajadzētu pārāk ātri aizskriet uz priekšu. Domāju, ka nudien nav tā, ka, ja atceļas epidemioloģiskie ierobežojumi, tad beidzas krīzes atbalsta mehānismi un paliek tikai pēckrīzes atbalsta mehānismi. Domāju, ka kādu laiku tiem ir jāpārklājas. Eksportētājiem, ja ārzemēs nemazināsies ierobežojumi, atbalsts būs nepieciešams," teica eksperts.

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste skaidroja, ka IKP kritums šī gada otrajā ceturksnī varētu sasniegt 10%, tomēr gada IKP būs atkarīgs no turpmākās situācijas attīstības, kā arī ierobežojumiem kā Latvijā, tā arī ārzemēs, vienlaikus paturot prātā arī vīrusa izplatības otro vilni. Rutkaste norādīja, ka patlaban prognoze tiek saglabāta mīnus 6,5% no IKP, taču tā tiks aktualizēta gada vidū, izvērtējot situācijas attīstību.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.