Menu
 

Pētījums: Jaunie darba apstākļi kopumā ir veicinājuši strādājošo apmierinātību ar darbu

  • Autors:  "Kantar" pārstāvji
Foto: pixabay.com Foto: pixabay.com

Pēdējo divu mēnešu laikā darba tirgus ir piedzīvojis satricinājumu, radot jaunus izaicinājumus arī personālvadības jomai. Apzinoties, ka darbinieki ir vieni no uzņēmuma veiktspējas stūrakmeņiem un ka apmierināts darbinieks ir ne tik vien kā “noturēts darbinieks”, bet arī produktīvāk un kvalitatīvāk veic savus pienākumus, ir lojālāks un ir arī sava uzņēmuma zīmola vēstnesis, īpaša uzmanība šajā globālās nenoteiktības laikā ir jāpievērš darbinieku apmierinātībai un tam, kā viņi jūtas.

Cik apmierināti ar pašreizējo darbu ir strādājošie Latvijā? Vai un kā Covid-19 ārkārtējās situācijas ietekmē ir mainījies strādājošo darba režīms? Vai darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis strādājošo apmierinātību ar darbu kopumā?

"Kantar" šā gada aprīļa beigās veiktais pētījums par dažādiem ar darba vidi saistītiem jautājumiem liecina, ka vairums (76%) darba ņēmēju kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, tostarp piektā daļa (22%) norāda, ka ir ļoti apmierināti. Datu dinamika liecina, ka, lai arī kopējā apmierinātība ar darbu gada laikā nav būtiski mainījusies, nozīmīgi ir pieaudzis “ļoti apmierināto” darbinieku īpatsvars (no 16% uz 22%).

Raugoties uz aktuālā pētījuma rezultātiem, caurmērā apmierinātāki ar savu pašreizējo darbu ir 25–34 gadus veci strādājošie, uzņēmumu vai organizāciju vadītāji un dažādu līmeņu speciālisti, strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 700 eiro mēnesī), kā arī tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu. Savukārt zemāka apmierinātība ar savu darbu ir raksturīga pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, kvalificētiem un nekvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, strādājošajiem ar zemāku izglītības līmeni, zemākiem personīgajiem ienākumiem, kā arī tiem, kuri norāda, ka nav apmierināti ar personīgās un darba dzīves līdzsvaru.

Skaidrs, ka esošā situācija ar virkni dažādiem valsts mērogā noteiktiem ierobežojumiem un tiem sekojošām darba režīma pārmaiņām uzņēmumos ir bijis izaicinājums abām pusēm – gan uzņēmumu vadībai, gan darba ņēmējiem. Par to liecina arī dati – kopumā vairāk nekā piektajai daļai (22%) strādājošo ārkārtējās situācijas periodā ir mainījies veids, kā viņi strādā, pilnībā vai daļēji pārejot uz darbu attālinātā režīmā. Kā šie jaunie darba apstākļi ir ietekmējuši strādājošo apmierinātību?

Pētījums liecina, ka nedaudz mazāk nekā pusei (43%) strādājošo darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis apmierinātību ar darbu, kamēr trešdaļai (35%) tas apmierinātības pieaugumu nav nodrošinājis. Interesanti, to, ka darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis apmierinātību ar darbu, salīdzinoši retāk norāda gados jaunāki strādājošie (vecumā no 18 līdz 24 gadiem), pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, nekvalificēti strādnieki, kā arī tie, kuri uzskata, ka viņiem ir pārāk augsta darba slodze. Iespējams, ka gados jaunākiem strādājošiem darba vietā satiktie kolēģi nodrošināja aktīvākas socializācijas iespējas, kas jaunajos apstākļos nav iespējams, tādējādi neveicinot vai pat pazeminot kopējo apmierinātības līmeni. Savukārt būtiski apmierinātāki ar darbu jaunajos apstākļos ir tie strādājošie, kuri pilnībā vai daļēji ir pārgājuši uz darbu attālinātā režīmā, liekot uzņēmumu vadības komandām aktualizēt jautājumu, vai daļai darbinieku nesaglabāt iespēju strādāt attālināti arī pēc ārkārtējās situācijas ierobežojumu atcelšanas.

Katra uzņēmuma specifika un to darbinieku vajadzības atšķiras, tomēr apmierināts darbinieks ir un paliks uzņēmuma resurss numur viens. Līdz ar to ikvienai uzņēmuma vadības komandai sev ir jāuzdod jautājumi – cik apmierināti šobrīd ir mūsu darbinieki, kas ir būtiskākie apmierinātību ietekmējošie faktori manā uzņēmumā un kā man visefektīvāk rīkoties pašreizējos darba tirgus apstākļos darbinieku piesaistības jomā?

"Kantar" pētījumu veica laika periodā no 2020. gada 21. līdz 24. aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 strādājošos.


atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.