Menu
 

Kā krīzi pārdzīvo Latvijas kokapstrādes nozare? Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

“Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar vairākiem Pierīgas kokapstrādes uzņēmumiem, lai uzzinātu, kā tiem klājies Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas trijos mēnešos. Izrādījās, ka situācijas bijušas ļoti atšķirīgas – kāds turpinājis strādāt ierastajā režīmā, cita produkcijai radies tāds pieprasījums, ka nav spējis tik daudz pat saražot, turklāt arī cena šobrīd cēlusies. Tiesa, bijušas arī problēmas, kas galvenokārt saistītas ar eksportu uz Āzijas valstīm, arī uz Eiropu un ASV.

Liels paldies SIA “Latgranula”, SIA “ALA Lignea”, SIA “Master Klass” un SIA “Rīgas meži” pārstāvjiem, kuri savā ikdienas steigā tomēr atrada dažas minūtes laika, lai atbildētu uz žurnālista jautājumiem! Ļoti žēl, ka no sarunas kategoriski atteicās Baldones novadā ražojošā uzņēmuma SIA “Būvelementi” abas vadošās amatpersonas. Gribētos ticēt, ka viņu atteikuma iemesls tiešām bija tikai milzīgā aizņemtība, zāģējot ārkārtīgi pieprasītos apdares dēļus un brusas…

Kokapstrādātājiem krīzē palīdz “savas nišas” un “veiksmes stāsti”

SIA “Latgranula” ir 1998. gadā izveidots uzņēmums, kas darbojas Inčukalnā, ražojot ekoloģiski tīru kurināmo no kokskaidām – briketes un granulas. Uzņēmuma pārdošanas speciāliste Daiga Krūmiņa “Rīgas Apriņķa Avīzei” stāsta: “Jāsaka godīgi, ka aizvadīto triju mēnešu laikā kaut kādu kritumu produkcijas realizācijā mēs neizjutām. Tiesa, eksportēt atsākām tikai pirms mēneša. Pirms tam mums eksporta nebija, bet tas nav saistīts ar vīrusu un tā dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju. Vienkārši tajā brīdī pēc mūsu ražotajām briketēm un granulām nebija pieprasījuma – pieprasījumam pēc kurināmā vienmēr ir sezonāls raksturs, to iepērk pirms apkures sezonas sākuma. Tā arī šoreiz noliktavās vēl bija pietiekami liels granulu un brikešu atlikums no pagājušās sezonas. Runa ir par Itāliju, ar kuru mūsu uzņēmums šobrīd sadarbojas. Attiecīgi eksportēt kurināmo uz šo valsti mēs atsākām tikai pagājušajā mēnesī – maijā. Vietējā tirgū tādu izteiktu pieprasījuma samazinājumu vai kritumu mēs noteikti neizjutām.”

Jautāta, vai šajā laika posmā nav bijušas cenu svārstības, D. Krūmiņa atzina, ka granulu un brikešu cena, ja salīdzina ar pagājušo gadu, ir nedaudz zemāka, bet tas saistīts ar izejmaterālu cenu, kas tieši šogad samazinājusies. Toties izejmateriāli lētāki kļuvuši pateicoties tam, ka šobrīd tirgū palielinājies to piedāvājums. Iepriekš uzņēmums savu produkciju eksportējis uz Dāniju un Zviedriju, bet pēdējos gados sadarbības ar šīm valstīm neesot bijis. Saistībā ar krīzi pārdošanas speciālistei atmiņā palicis aprīlis, kad uzņēmums saņēma neparasti daudz piedāvājumu no pārvadātājiem. Ja parasti mēneša laikā savus pakalpojumus saražotās produkcijas eksportēšanai piedāvā kādi pieci uzņēmumi, tad aprīlī šādu piedāvājumu bijis ievērojami vairāk. Taču SIA “Latgranula” pārvadātāju cerības nemaz nevarēja attaisnot, jo nopirktā kurināmā transportēšanu organizē pasūtītāji.

SIA “ALA Lignea” ir 2005. dadā dibināts uzņēmums, kas savā ražotnē “Lemburgas kokzāģētava” Sidgundā ražo dažādus dēļus, brusas un dārza gulšņus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Elksnis pauž: “Pats galvenais mūsu uzņēmumam ir eksports, lielāko daļu savas produkcijas sūtām uz Lielbritāniju. Kad Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kādu mēnesi pieprasījums pēc mūsu saražotās produkcijas tiešām bija krities, bija tāda kā neziņa, kas tagad notiks. Tomēr jau ļoti drīz viss atgriezās iepriekšējā līmenī, un šobrīd par to esam pat aizmirsuši, jo patiesībā mēs vairs nespējam saražot tik daudz, lai pilnībā apmierinātu pieprasījumu.

Kokapstrādes nozarē ir tā, ka katrs ražotājs specializējas kaut kādā savā jomā. Iespējams, šobrīd ir kāda kokapstrādes produkcija, ar kuras realizēšanu ir zināmas problēmas, bet tajā pašā laikā ir arī tāda, ar kuru var trāpīt desmitniekā un pat nespēt saražot. Nezinu, vai tas ir veiksmes stāsts, bet tieši šobrīd mūsu ražotos dēļus un brusas klienti pērk kā reti kad. Iespējams, tagad, kad cilvēki vairāk uzturas savā dzīvesvietā, viņi nolemj, ka ir īstais laiks, lai, piemēram, atjaunotu žogu un iekārtotu piemājas dārziņu. Viņi tam gatavi arī tērēt naudu, līdz ar to, ņemot vērā lielo pieprasījumu, radās pat iespēja nedaudz paaugstināt produkcijas cenu.”

Latvijas tirgum SIA “ALA Lignea” produkciju sākusi ražot tikai pērn, šogad turpina, bet pagājis vēl pārāk maz laika, lai varētu kaut ko salīdzināt un izdarīt nopietnus secinājumus. Realizācijas apjoms pakāpeniski pieaug, bet pagaidām vēl nevarot pateikt, kāda tendence varētu būt ilgtermiņā. Tajā pašā laikā A. Elksnis atklāj, ka esot dzirdējis – daudziem Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem šis laiks nav bijis tas vieglākais.

SIA “Master Klass” jau vairāk nekā 20 gadus darbojas Garkalnē, ražojot dažādus dēļus; tās produkcijas klāstā ir arī šķelda. Uzņēmuma valdes locekle Natālija Novosada teic: “Šo triju mēnešu laikā pieprasījums pēc mūsu saražotās produkcijas nav mainījies. Mēs ražojam tikai vietējam tirgum, mūsu produkcijas klāstā ir, piemēram, apšuvuma, grīdas un terases dēļi. Var teikt, ka krīze mūsu uzņēmuma darbību neietekmēja, gluži pretēji – daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, tāpēc šo laiku viņi gribēja izmantot lietderīgi, uzlabojot savu mājokli. SIA “Master Klass” ražo arī šķeldu, bet par šīs produkcijas noietu uztraukuma bija vismazāk, jo tā tiek realizēta uzņēmumam, ar kuru mums noslēgts ilgtermiņa līgums.”

Runājot par uzņēmuma ražotās produkcijas cenu, N. Novosada “Rīgas Apriņķa Avīzei” atklāj, ka arī tā šajos pavasara mēnešos nemaz nav mainījusies. Ārkārtējās situācijas laikā uzņēmums turpinājis strādāt ar tādu pašu jaudu.

Apaļkoku un taras materiālu tirgū šis pavasaris bijis smags

Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošais uzņēmums “Rīgas meži” nodarbojas ne tikai ar mežu apsaimniekošanu, bet arī ar kokapstrādi. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Vaikulis stāsta, ka ar kokmateriālu realizēšanu padrūma situācija bijusi jau pagājušajā gadā, bet šis gads sācies ar nelielu cenu augšupeju un diezgan lielu pieprasījumu, parādījušās tirgus stabilizācijas iezīmes, kas liecināja par izaugsmi nozarē tuvākajā nākotnē. Visām cerībām un plāniem treknu krustu pārvilcis fenomens, ko neviens nebija prognozējis, – Covid-19 pandēmija. Aizsācies Ķīnā un uz pāris mēnešiem pilnībā paralizējis Āzijas tirgu, vīruss sāka valdīt pār visas pasaules ekonomikas procesiem – bremzējot vai paralizējot faktiski visas tautsaimniecības nozares, jo būtiski mainījušās cilvēku vajadzības visā pasaulē. Teju visās pasaules valstīs bija noteikti lielāki vai mazāki ierobežojumi, izsludināta ārkārtas situācija, slēgtas robežas un ierobežota kravu kustība.

Atceroties aizvadītos trīs mēnešus, E. Vaikulis stāsta: “Nozarē nodarbināto vidū bija vērojama neziņa un šoks par neprognozējamību ārkārtējās situācijas laikā. Kas vēl būtiskāk – par pašas ārkārtējās situācijas ilgumu. Dažas zāģētavas bija apturējušas darbību uz laiku vai samazinājušas izstrādes jaudas, kas attiecīgi ietekmēja mežizstrādes apjomus. Nozari ietekmēja ne vien pandēmija un ārkārtējā situācija, bet arī specifiskie apstākļi mežā. Pirmais ceturksnis apaļkoku nišā iezīmējās ar ziemai neraksturīgiem laikapstākļiem un slapjā laika dēļ ļoti sarežģīti izstrādājamām cirsmām. Daudziem mežizstrādes uzņēmumiem traktori grima cirsmās, nemaz nerunājot par autotransportu materiāla izvešanai, kuram pārvietošanās pa mežu ceļiem bija ļoti ierobežota. Neskatoties uz to, zāģbaļķu cenas sākotnēji turējās stabilas, stabils bija piedāvājums zemajiem sortimentiem – malkai un papīrmalkai. Ņemot vērā to, ka daudzas krautuves bija nepieejamas, pārprodukcija ostās neradās.”

Vaikulis arī pastāsta, ka sakarā ar silto ziemu un neizbraucamiem ceļiem ļoti liels apjoms apaļkoku bija uzkrājies krautuvēs mežā. Iestājoties siltam un sausam pavasarim, kurš gan atnāca reizē ar Covid-19, pie kokzāģētavām veidojušās un joprojām veidojas garas rindas, jo mežizstrādes uzņēmumi ved materiālu ārā no meža, zāģētavas ir pārpildītas un daudzas no tām fiziski vairs nevar neko paņemt pretī. Paralēli šim faktoram sakarā ar Covid-19 izraisītajām pieprasījuma korekcijām daudzām kokzāģētavām tika atteikti vai iesaldēti pasūtījumi, samazināti līgumu apjomi un cenas, kas liedza pārstrādāt tik daudz apaļkoka, cik bijis ieplānots, kā arī samaksāt par apaļkoku iepriekšējo cenu.

“Tas iezīmē nepārprotamu tendenci uz cenu lejupslīdi pilnīgi visos apaļkoku sortimentos. Vairākas zāģētavas līdz situācijas stabilizēšanai apaļkoku neiepirka vispār, un tas nozīmē, ka visai mežizstrādei bija samazinājies potenciālo pircēju loks. Taras materiāliem cenas stipri samazinājās, jo mazās zāģētavas bija ciet, gribētāju pēc materiāliem nebija, taras dēļu tirgus stagnēja, tādēļ tie nedaudzie, kuri vēl pārstrādāja taru, nemaksāja adekvātu cenu par šo sortimentu,” stāsta “Rīgas mežu” valdes loceklis.

Gada sākumā samazinājās kravu imports no vīrusa izcelsmes valsts Ķīnas, kas nozīmē, ka kuģu līnijām bija mazāk reisu arī pretējā virzienā. Līdz ar to pat tiem Latvijas eksportētājiem, kuriem bija vēl aktīvi līgumi, stipri pieauga loģistikas izmaksas, jo bija grūti tikt ar savu produktu uz kuģiem. Šobrīd atkal parādījusies cerība uz Āzijas tirgu, kas pamazām sāk atgūties no šoka. Tirgus pieprasījums ir aktivizējies, bet nav normalizējusies kuģu kustība, līdz ar to transportēšanas cenas joprojām ir ļoti augstas un eksportēt gribētāju rindas garas. Ja transportēšanas problēma atrisināsies, gulšņu, finiera un zāģbaļķu cenai vajadzētu augt vai vismaz saglabāties pirmā ceturkšņa līmeni.

Vaikulis: Prognozes ir tikai pieņēmumi, jau rīt viss atkal var mainīties

“SIA “Rīgas meži” ražošana šobrīd balstīta uz vietējiem ražotājiem un Āzijas tirgu. 2020. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot to ar pagājušo ceturksni, atsevišķiem zāģmateriālu sortimentiem ir neliels cenas pieaugums. Otrā ceturkšņa sākumā pieprasījums pēc zāģmateriāliem ir pat palielinājies, cena atsevišķās pozīcijās par vienu kubikmetru augusi vidēji par 2–4 eiro. Uz to ražošanu tad arī specializējamies,” par uzņēmuma pašreizējo situāciju stāsta E. Vaikulis.

“Arī mežizstrādē sakarā ar apaļkoku tirgus lejupslīdi esam nolēmuši pievērst lielāku uzmanību nestandarta sortimentu ražošanai, lai pēc iespējas mazinātu vidējo ieņēmumu kritumu. Viens no sortimentiem, kuru iekļaujam ražošanā, ir stabu koksne, jo cenas atšķirība ar zāģbaļķiem sasniegusi pat 20 eiro par kubikmetru. Protams, ieņēmumu pieaugums nav rēķināms lineāri – stabu sortimenta atzīmēšana vienlaikus ir arī laika un cilvēkresursu ietilpīgāka, stabu koksnes izzīmēšanai nepieciešama pieredze un labas zināšanas par specifiskā sortimenta koksnes ražošanas īpatnībām, tādā veidā 7–16 metrus garu stabu pieprasījuma nodrošināšana saistīta ar papildu izmaksām,” teic “Rīgas mežu” valdes loceklis.

Edgars Vaikulis prognozē, ka šobrīd noteicošais faktors, kas iezīmēs katra ražotāja darbību turpmāko mēnešu laikā, būs galaprodukta tirgus. Covid-19 skāris visu pasauli, un katra valsts reaģē līdzīgi, bet ar zināmu laika nobīdi, kas rada haosu un nedrošību ražotājos, jo nav zināms, vai rīt ierastais pircējs paņems pasūtījumu vai aizvērs vārtus uz vairākiem mēnešiem. Šodien nav iespējams sagatavoties uz kādu konkrētu scenāriju un kritiena vietā nolikt spilvenu. Vienīgais, ko var darīt, ir cerēt, ka pēc iespējas ātrāk varēsim atgriezties ierastajā kārtībā, kurā nozari ietekmē nevis force majeure jeb ārkārtēji, nepārvarami apstākļi, bet tirgus faktori (valstu ekonomikas, konkurence, pieprasījums un cena, laikapstākļi), kādus tirgus dalībnieki piedzīvojuši iepriekš, zinot un saprotot, kādas sekas katrs no tiem izraisa, un laicīgi reaģējot uz tiem.

“Pagaidām esam situācijā, kādā vēl nekad neesam bijuši, un tas nozīmē, ka būsim spiesti reaģēt un strādāt tā, kā vēl nekad iepriekš. Ja arī izdosies apturēt Covid-19 izplatību un visas valstis atcels ārkārtējo situāciju, 2020. gads būs ļoti smags visās nozarēs. Cik lielu kritumu nāksies piedzīvot tieši kokrūpniecībā un mežizstrādē, neņemas apgalvot neviens nozares eksperts. Būs tā vai citādāk. Visas prognozes ir tikai pieņēmumi, jo jau rīt viss atkal var mainīties – pat noslēgts līgums var tikt pārtraukts, atsaucoties uz nepārvaramu varu,” sarunas noslēguma secina E. Vaikulis.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.