Menu
 

"Jūras zeme" bagātina piekrastniekus no Kalngales līdz Zvejniekciemam Apriņķis.lv

  • Autors:  Gints Šīmanis
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Latvijā darbojas 35 vietējās rīcības grupas, kuras īsteno sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas. No tām sešas aktīvi darbojas piekrastē un īsteno savas teritorijas attīstības stratēģiju ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem.

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļi ir pieejami šādiem pasākumiem: pievienotās vērtības veidošana un inovācijas veicināšana visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes posmos; ekonomiskās izaugsmes veicināšana, darbavietu radīšana, darbību dažādošana zivsaimniecības un citās ar jūras ekonomiku saistītās nozarēs; vides resursu veidošana, vairošana un izmantošana, kā arī klimata pārmaiņu mazināšana; zvejas vai jūras kultūras mantojuma izmantošanas veicināšana.

Carnikavas un Saulkrastu novadā vietējās rīcības grupa ir biedrība “Jūras zeme”, kuras aktivitātēs ielūkosimies plašāk un detalizētāk, jo tās ietver Pierīgai tik būtisko Vidzemes jūrmalas krastu no Rīgas robežas līdz pat Limbažu novadam aiz Zvejniekciema.

Piekrastes attīstība jāvirza profesionāļiem

2019.gada 29. augustā publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Sernikon” biedru sapulcē nolēma mainīt nosaukumu un kļūt par biedrību “Jūras zeme”, par darbības mērķiem atstājot jau iepriekš postulētos uzdevumus. Viens no tiem ir profesionālu un kvalitatīvu piekrastes attīstības plānošanas dokumentu izstrāde.

Kā zināms, Baltijas jūras piekraste visā tās garumā Latvijā ir turpat 496 kilometri, kas ir unikāla visa mūsu reģiona vērtība. “Piekraste ar savu vienoto dabas un kultūras mantojumu, trim lielajām un septiņām mazajām ostām un Baltijas jūras reģionā garākajām smilšu pludmalēm ir būtiska valsts tēla komponente un nozīmīgs attīstības resurss, kas daudzu gadsimtu garumā ir veicinājis Latvijas attīstību un starptautisko atpazīstamību,” teikts biedrības “Jūras zeme” pieteikumā iniciatīvai darboties piekrastes attīstības plānošanas dokumentu izstrādē.

Piekrastes attīstību ietekmē vairāki faktori, no kuriem būtiskākie ir sociālie un ekonomiskie, cilvēka darbības ietekmes uz vidi, pārvaldības un piekrastes dabas un kultūras mantojuma faktori.

Carnikavas novadā kā ievērojams dabas resurss minama 19 kilometrus garā piekraste no Kalngales līdz Lilastei. Tā ir arī dabas parka “Piejūra” teritorija, kas iekļauta Eiropas Savienības izveidotajā īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”.

Carnikavas novada attīstības programmā 2015.–2021. gadam par īpaši atbalstāmām darbībām definēta zivsaimniecība, rekreācijas un veselības tūrisma pakalpojumi, kā arī inovatīva un zināšanām ietilpīga ražošana.

Lai zvejnieks nebūtu krasta “pēdējais mohikānis”

Carnikavas novadā piekrastes vēsturisko mantojumu popularizē un glabā Carnikavas Novadpētniecības centrs, kas ļauj apmeklētājiem uzzināt par šejienes ļaužu zvejas tradīcijām. Te ir gan īpašas tematiskas programmas skolēniem, kurās iespējams dzirdēt zvejnieku stāstus, izmēģināt roku tīklu lāpīšanā, jūrnieku mezglu siešanā, kā arī klausīties tāljūru kapteiņu aicinājumos izvēlēties jūrniecības arodus – tātad saistīt savu dzīvi ar jūru.

Īpaši aizraujoša ir “nēģu stunda”, kas stāsta par Carnikavas simbolu – iecienītajiem Gaujas nēģiem – tuvu un tālu pasaulē. Zīmols “Carnikavas nēģi” ir iekļauts Eiropas Savienības aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

Muzejpedagoģiskās programmas “Ciemos pie Carnikavas zvejnieka” ietvaros tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar nēģu zveju, vērot to cepšanu un kārtošanu kubuliņos, būt klāt aizrautīgā nēģu degustēšanā. Muzejā iespējams uzmeistarot auduma nēģi un kā suvenīru no Carnikavas iegūt piemiņai. Savukārt Zigrīdas un Edvarda Skavenecu (SIA “Krupis”) sētā ikvienu interesentu sagaida plaša nēģu iepazīšanas programma – no tikko ķertiem līdz jau degustēšanai gataviem nēģiem. To demonstrē paši saimnieki un viņu jaunā paaudze – Evita un Ainārs Daudziešani, kuri lieliski pierāda senā carnikaviešu aroda veiksmīgu pārmantojamību. Turpat arī stāsts par krupjiem, kuri ir uzņēmuma simbols.

Novadpētniecības centra ēka pārsteidz ar savu stāstu. Izrādās, tā veidota kā netālu no Gaujas grīvas 1851. gadā būvētās zvejnieka un pārcēlāja mājas “Cēlāji” kopija. Kā liecina vēstures avoti, gar jūras līča Vidzemes piekrasti senāk gājis zemes ceļš no Rīgas uz Pērnavu, dēvēts arī par pasta ceļu no Prūsijas uz Rēveli (Tallinu). Tieši pie “Cēlājiem” bijusi viena no trim nozīmīgākajām Gaujas lejteces pārceltuvēm. Šīs mājas iemītnieki pasažierus un kravas pāri atvariem bagātajai upei cēluši līdz pat 19. gadsimta beigām. Ēkas oriģināls ticis novērtēts kā izcils tā laika Vidzemes zvejnieku dzīvojamās mājas paraugs, un 1966. gadā to pārveda uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.

Carnikavas Novadpētniecības centra vadītāja Olga Rinkus iesaistījusies projektā, kura ietvaros oktobra nogalē tautas namā “Ozolaine” norisinājās diskusija “Piekrastes skolas – piekrastes zvejniekiem”. Tās pieteikumā teikts: “20. gadsimta sākumā Latvijā kā profesionāli zvejnieki strādāja 10 000–12 000 cilvēku. 21. gadsimta trešajai desmitgadei sākoties, Latvijā reģistrēti aptuveni 100 piekrastes zvejnieku. Vai un kā varam mainīt šo nepatīkamo tendenci? Ko šai lietā var darīt piekrastes skolas? Meklēsim risinājumus, ieklausīsimies viens otrā, fiksēsim domas un iesim tālāk.” Uz diskusiju tika aicināti Izglītības un zinātnes, kā arī Zemkopības ministrijas vadošie speciālisti, Vidzemes piekrastes skolu pārstāvji un zvejnieki, piekrastnieku aroda vēstures pētnieki, tālo jūru braucēji un Latvijas Jūras akadēmijas mācībspēki. Šī aktivitāte tika realizēta projekta “Vidzemes piekrastes zvejas tradīciju un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana” ietvaros (vadošais partneris – salacgrīviešu biedrība “Jūrkante”).

“Jūras zeme” kopā ar “Jūrkanti” šogad realizēja aizraujošu projektu, izveidojot mājaslapu vidzemeszvejnieki.lv. Tās pieteikumā idejas īstenotājs kuivižnieks Dzintris Kolāts raksta: “Šis ir stāsts par Vidzemes zvejniekiem, viņu dzīvesveidu un atstāto mantojumu Vidzemes piekrastē. Zvejai kā vienai no tautas tradicionālās saimnieciskās darbības nozarēm Latvijā ir senas un dziļas vēsturiskas saknes. Ticam, ka arī šis stāsts būs mazs ķieģelītis senā Vidzemes piekrastes aroda saglabāšanā un turpināšanā. Par spīti dažādiem vējiem un ar mūsu zvejniekiem raksturīgu ironisku smaidu…”

Šajā mācību gadā notikušas jau trīs zvejnieku un jūrnieku tikšanās Vidzemes piekrastes skolās – Salacgrīvā, Saulkrastos un Zvejniekciemā. Martas Staņas projektētajā Zvejniekciema vidusskolā piekrastniekus pārstāvēja “Saulkrastu zvejnieku apmetnes” dižvīrs Edgars Zviedris, tālo jūru vagotājus – tālbraucējs kapteinis Arnolds Ekmanis.    

Nemainīgs akcents – kultūrspēks jūrai

Saskaņā ar biedrības “Jūras zeme” izstrādāto sabiedrības virzīto vietējās attīstības stratēģiju 2014.–2020. gadam Eiropas Savienības Jūrlietu un zivsaimniecības fonds līdzfinansējis daudzus un dažādus projektus Carnikavas un Saulkrastus novadā.

Daudzi projekti palīdz dažādot uzņēmējdarbības formas piekrastes teritorijās, kur zivju ieguve šodien sniedz visai limitētas iespējas gūt nepieciešamos ieņēmumus līdzsvarotas attīstības nodrošināšanai. Fonds nāk talkā, arī lai uzlabotu novadu sociālo un kultūras vidi, kā arī ierobežotu cilvēku un uzņēmēju aizplūšanu no piekrastes teritorijām. Piemēram, SIA “Sunny Coast Joiners”, izmantojot fonda līdzekļus, uzlaboja uzņēmējdarbību – iegādājās tehniku, ar ko veikt kvalitatīvākus un efektīvākus kokapstrādes darbus, ļaujot strādniekiem ar jaunām un mūsdienīgām tehnoloģijām darboties namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanas nozarē. Savukārt SIA “Wrappin Soul” paaugstinājis konkurētspēju, ieviešot uzņēmumā modernus un ātrus konstruēšanas, prototipēšanas un ražošanas procesus. Projekta ietvaros iegādāta plakanšuves mašīna un dators. Uzņēmums izcēlies ar radošu pieeju visuniversālākajam dāmu apģērbam – kardiganam. Noderīgs jebkurā dzīves situācijā un no teicamas cilpiņu trikotāžas tas solās kalpot ilgi. Sākotnēji kardigans bija silta jaka, kas adīta no rupjas vilnas dzijas. Tāds apģērba gabals brīnišķīgi sildīja kareivjus aukstajā laikā. Pateicībā zaldāti šo apģērbu nosauca sava komandiera grāfa Kardigana vārdā. Viņš šādas jakas ļoti mīlējis nēsāt un vienmēr izskatījies lieliski, arī viņa kareivji uzskatīti par viselegantākajiem.

Carnikavas makšķernieku skola projekta laikā iegādājusies inventāru, kas atbilst ciemu un apkaimju vajadzībām, piedāvājot pilnvērtīgas makšķerēšanas iespējas gan brīvā laika pavadīšanai, gan profesionālai darbībai. Projekta ietvaros tika veiktas jauktu grupu apmācības un, pateicoties iegādātajam inventāram, notika vairāki Latvijas mēroga makšķerēšanas čempionāta posmi, kas ir jaunums Carnikavas novadā.

“Ģimenes uguns” – biedrība, kas atbalsta Saulkrastu māmiņu, ģimeņu un bērnu intereses, – saņēmusi finansējumu projektā “Šūšanas aprīkojuma pieejas nodrošināšana Saulkrastu novada iedzīvotājiem”. Te daudz ticis domāts par atjaunoto resursu izmantošanu: šūšanas materiāli, piegrieztņu papīrs, vairākkārt lietojamās piegrieztnes, pārstrādāto audumu tekstilizstrādājumi, mērlentes un lokāli no pārstrādātajiem materiāliem, ko biedrība popularizējusi savā darbības laikā.

Medicīnas centrā “Liepa”, kas priecē acis visiem, kuri ierodas Carnikavā no “Via Baltica” puses, jau vairākus mēnešus darbojas jaunais zobārstniecības kabinets. Par fonda līdzekļiem iegādātā iekārta ir aprīkota ar skārienjutīgu LCD vadības paneli, kas uzlabo protezēšanas, implantoloģijas un zobu ķirurģijas pakalpojumu sniegšanu.

Iebraucot Saulkrastos no Rīgas puses, pilsētas iedzīvotājus un viesus šovasar priecēja jauna tipa ēdināšanas un pasākumu vieta – kafejnīca “Baltā kāpa”. Te satiekas aktuālās tendences dizainā, interjerā un ēdienā, par paraugu ņemot Kuldīgas restorāna “Bangert’s” un Tallinas restorāna “Noa” pieredzi. “Baltā kāpa” būšot atvērta visu gadu, piedāvājot arī izklaides pasākumus dažādām vecuma un sociālajām grupām.

Biedrība “Kalngalieši”, īstenojot projektu, uzbūvējusi estrādi Putnu parkā Kalngalē.

Viedo ciemu projekts, kurā iesaistījušies arī “Jūras zemes” partneri no Somijas, Grieķijas un Skotijas, kā arī biedrības “Pierīgas partnerība” un “Zied zeme”, ir stāsts par vietējiem ciemiem lauku reģionos. Tās ir kopienas, kur, balstoties uz savām stiprākajām īpašībām, vērtībām un iespējām, tiek risinātas problēmas, jo viedais ciems nav rezultāts, bet metode un process, kā gudri, pārdomāti un ilgtspējīgi attīstīt vietējo ekonomiku, kopienas un dzīves vidi. Nav šaubu, ka “Jūras zemei” tas izdosies.

Papildus Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda sniegtajām iespējām biedrība “Jūras zeme” vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai ir radusi iespēju projektu īstenošanā piesaistīt arī citu pieejamo Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Šāda savstarpēji papildinoša pieeja sniedz vēl lielākas iespējas novadu teritoriju izaugsmei.

Tā, pandēmijas laikā sākās projekta – Saulkrastu novada virtuālā muzeja izveides – īstenošana, kam līdzekļi tika piešķirti no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Pēc darba pabeigšanas muzeju būs iespējams apmeklēt jebkurā viedierīcē un internetā. Savukārt kultūras namā “Zvejniekciems” tiks izvietots lielizmēra skārienjutīgs ekrāns, kas ļaus virtuāli iepazīties ar Saulkrastu vēsturi, aplūkot vizuālos un videomateriālus, noklausīties arī audioierakstus. Muzeja veidošanas laikā izdevās ieraudzīt arī krīzes gaišo pusi – kad daudzi projekti tiek atlikti uz vēlāku laiku, publiski tiešsaistē bez maksas kļūst pieejami arhīvu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumi, kas ir nozīmīgs avots katra pētījuma veikšanā.

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu Saulkrastu estrādes parkā tiks atjaunoti celiņi, uzstādīti soliņi, ierīkots energoefektīvs apgaismojums, kas ļaus jau nākamsezon rīkot kultūras pasākumus. Tiks atjaunotas telpas estrādes viesmāksliniekiem un servisa mezgls.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds lielas lietas kultūrtelpā palīdzēs veikt arī Carnikavā, kur pabeigti 2019. gadā aizsāktie darbi Novadpētniecības centra paplašināšanā – uzbūvēta saimniecības ēka un nojume eksponātu izvietošanai, labiekārtota teritorija un noasfaltēta automašīnu stāvvieta, nograntēti celiņi un izveidots slips laivu ielaišanai un izcelšanai no Gaujas. Apkārt jaunajai ēkai un nojumei uzstādīts zedeņu žogs. Zem nojumes ierādīta vieta 2013. gadā Carnikavas pludmalē izskalotā kuģa vrakam. Māksliniecisko koncepciju izstrādājis Ģirts Baranovskis, kuru pazīstam kā Jūrkalnes “Vētru muzeja” mākslinieku.

Tā, ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu īstenotos projektus papildinot ar dažādu citu fondu īstenotiem projektiem (protams, nodrošinot finansējuma nepārklāšanos), biedrības “Jūras zeme” aptvertā jūras piekrastes teritorija kļūst arvien draudzīgāka zvejniekiem, citiem uzņēmējiem, novadu iedzīvotājiem un daudzajiem viesiem.

Popularizēs piekrastes ciemus nesezonā

Nupat izsludināta atklātā konkursa projektu iesniegšanas kārta lauku attīstības programmas pasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītās vietējās attīstības stratēģijas” pasākumā “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana”, kam pieteikums jāiesniedz līdz 24. novembrim. Pieejamais finansējums ir 51 272,01 eiro, kas tiks novirzīts ciemu un apkaimju publiskās infrastruktūras attīstībai, pilsoniskās sabiedrības veidošanai ar iedzīvotāju apvienību dalību un mikro, mazo un vidējo uzņēmumu izveides veicināšanai, it sevišķi tūrisma nozarē. Par to 8. oktobrī lēma biedrības “Jūras zeme” biedri Saulkrastos, vienojoties par sabiedrības virzītās vietējās attīstības stratēģijas grozījumiem Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda investīcijās infrastruktūrā un uzņēmējdarbības veicināšanā.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Āris Adlers telefoniski apstiprināja, ka pagaidām nav ziņu par konkrētu atbalstu vietējām iniciatīvas grupām no tās sauktās Covid-19 naudas. Skaidrs gan ir kas cits – tuvākajā nākotnē tiks attīstīti sadarbības projekti nesezonas tūrisma veicināšanai (ne masveidīgai atpūtai!) un piekrastes ciemu izzināšanai, apzināšanai un popularizēšanai. Tas, ka pandēmija ļoti smagi skārusi tūrisma nozari lielpilsētās, dzirdams vai ik uz soļa, tādēļ lauku tūrisms, piekrastes dzīve un zvejniecība kā etnogrāfiskais mantojums tieši pašlaik nonākusi sabiedrības uzmanības centrā. Ir laiks to apzināties un likt lietā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.