Zivsaimniecība: kad zinātne satiekas ar biznesu (nobeigums) Apriņķis.lv
- Autors: Arnis Švānfelds
Foto – no projekta arhīva
“Rīgas Apriņķa Avīze” jau rakstījusi, ka zivsaimniecības nozari ietekmē globāli un reģionāli vides un ekonomiskie apstākļi, ar ko ir jārēķinās jau tagad, piemēram, zivju resursu samazināšanās, pieprasījuma pieaugums, konkurences vide un citi. Ir arī kāds cits, “uz iekšu” vērsts virziens, kurš kļūs aizvien būtiskāks ar katru gadu, un tā ir ražošanas optimizācija, un tur savu pienesumu, gan meklējot jaunas biznesa nišas, gan optimizējot darbību, var sniegt zinātne.
Raksta pirmo daļu lasiet šeit.
Risināmā problēma: nevar taupīt, jo trūkst naudas
Dažbrīd izveidojas paradoksāla situācija, kad uzņēmuma īpašnieki vai vadība uzskata, ka nevar sākt taupīt resursus (būtībā, naudu) vai pāriet uz saimniekošanu ar mazāku resursu patēriņu, jo trūkst naudas. Tam ir pamatojums. Skaidrs, ka iepriekšējos gados zivsaimniecības nozarē situācija nav bijusi stabila. Zivju pārstrādātājus skar politiskie un dabas procesi pasaulē un kaimiņvalstīs, piemēram, ierobežojumi un šķēršļi eksportam uz Krieviju, nepieciešamība meklēt jaunus noieta tirgus un citus produkcijas veidus, Covid-19 iespaids, nepieciešamība risināt zivju resursu pieejamības problēmas – atsevišķu sugu izsīkšanu, ķeršanas liegumu un tamlīdzīgi. Tādējādi no īpašnieka viedokļa prioritārie un uzreiz risināmie darbības jautājumi, kur ieguldīt līdzekļus, ir tieši šie, savukārt ražošanas optimizācija – tas “vēlāk”.
Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga uzskata, ka nākotnei jāgatavojas tūlīt. Pašreiz tiešām energoresursu cenas un vides prasības neizdara tādu spiedienu uz uzņēmuma darbību kā pārējie apstākļi, bet situācija mainīsies. Energoresursu, izejvielu cenas un ražošanas izmaksas var kāpt, gan Eiropas, gan Latvijas līmenī ieviešot dažādus nodokļu un citus mehānismus, lai veicinātu bezoglekļa ekonomiku.
Tāpat virziens uz aprites ekonomiku prasīs, lai maksimāli tiktu izmantoti ražošanas atlikumi, turklāt tiem pievienojot pēc iespējas augstāku vērtību. Piemēram, tas nozīmē meklēt atbildi uz jautājumu, vai no atlikumiem ražot zivju miltus vai citus produktus, ņemot vērā to, ka zivju miltu ražotnes Latvijā jau ir. Atlikumi var būt arī izejviela biogāzes, proteīna un citu produktu ražošanai.
Un tomēr, ja ir aktuālās vajadzības un tēriņi, kur rast iespējas ieguldīt ražošanas optimizācijā? Projekta gaitā pat radīts paraugbiznesa plāns optimizācijai, lai pamatotu ieguldījumu lietderību. Pētnieki iesaka aktīvi izmantot arī tādas iespējas kā maksāt un nodot siltumražošanas vai aukstumražošanas funkcijas specializētiem uzņēmumiem, kuriem ir specifiska pieredze un iestrādes tieši šajā jomā.
Tāpat aktuāla ir saules enerģijas izmantošana. Izmaksas ieviešanā var atmaksāties sešu septiņu gadu laikā. Un princips “ne par daudz, ne par maz” – viens no salīdzinoši vienkāršiem ieteikumiem ir izvēlēties atbilstošas jaudas iekārtas. Piemēram, lielāka katlumāja ar jaudīgāku iekārtu būs ne tikai dārgāka, bet arī ekspluatācijā neekonomiska. Izveidojusies mentalitāte uzņēmējiem bieži nosaka nodrošināties ar rezervi. Tomēr ir jāizvērtē biznesa attīstības potenciāls, kas var būt tieši atkarīgs no nākamajos gados pieejamo apstrādājamo zivju daudzuma, un labāk izvēlēties optimālākās un inovatīvākās iekārtas.
Darboties efektīvāk un attīstīties
Projekts piedāvā savu pienesumu gan lielajiem un zināmajiem ražotājiem ar vēsturiskām iestrādēm, gan jaunajiem un vēl topošajiem zivju apstrādātājiem vai tādiem, kas grib dažādot savu darbību, pievienojot zivju apstrādi esošajai darbībai. “Rīgas Apriņķa Avīze” jau ir stāstījusi par uzņēmumu “Blue Circle”, kam ir moderna, pēc somu dizaina nesen būvēta ražotne. Uzņēmums darbojas akvakultūras jomā un slēgtā vidē audzē arktisko paliju (vietējais zīmols “Zivis uz ledus”).
Uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks Lauris Apsis stāsta, ka “Blue Circle” plāno gan attīstīt jaunus darbības virzienus, gan paaugstināt darbības efektivitāti. Uzņēmums pēta iespējas drīz ražot ne tikai ķidātas zivis, bet arī citu zivju produkciju ar pievienoto vērtību. Tad rodas jautājums par zivju apstrādes tehnoloģijām. Tāpat paliju audzēšanā un ražošanā rodas zivju ķidas un ekskrementi, un, lai tie nebūtu atkritumi, ir jāmeklē iespējas tos transformēt citur izmantojamos produktos vai izejvielās, iegūstot pēc iespējas lielāku vērtību. Tāpēc uzņēmumam projekts bijis interesants, un vadība meklēs iespējas ar zinātniekiem šo virzienu attīstībai.
Nākotnei gatavoties tagad
Projekta devums apkopots detalizētā zivju apstrādes efektivitātes ceļvedī. Tajā meklētas atbildes tam, kā ieviest inovācijas, aprakstīti jau realizēti zivju apstrādes tehnoloģisko inovāciju piemēri. Dagnija Blumberga uzsver, ka ar vienu šādu projektu nepietiek, bet tas ir labs sākums. Viņas vērtējumā, projekts un izstrādātais ceļvedis ir aizsteidzies laikam priekšā par vairākiem gadiem.
Pašreiz konkurences, zivsaimniecības atbalsta un normatīvo regulējumu apstākļi vēl tik ļoti nespiež optimizēt ražošanu, bet labāk būt gatavam, nevis pārsteigtam. Tā ir laba ceļamaize tuvākajam laikam, kad ražošanas optimizācija būs nevis laba izvēle, bet kļūs par uzņēmuma attīstības un konkurētspējas vai pat uzņēmuma izdzīvošanas jautājumu.
