Skultes termināļa projektam gaismu tuneļa galā vēl neredz (nobeigums) ^{Apriņķis.lv}

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts ir privāts

“Projekta attīstīšanas temps jau kādu laiku ir samazinājies. Tam ir dažādi iemesli. Būtiski lēmumi, kas būtu paziņojami sabiedrībai, pēdējā laikā nav pieņemti. Projekts nav apturēts, šobrīd gan tas uz priekšu virzās lēnāk, jo ir dažādi sarežģījumi, kas jāpārvar.”

Jautāts, vai projektu ietekmēja tas, ka administratīvi teritoriālās reformas laikā Skultes pagasts tomēr netika pievienots Saulkrastu novadam, kā tas vienubrīd bija plānots, U. Salmiņš atbildēja: “Tas, ka mūsu projektu kaut kā saistīja ar teritoriālo reformu, mums pašiem bija liels pārsteigums. Tas pat radīja izbrīnu, ka bija cilvēki, kas šīs divas lietas kaut kā saistīja kopā. Mūsu projektam ar to patiešām nav nekāda sakara.

Mūsu projekts ir pilnībā privāts, valsts tajā pašreiz nav iesaistīta. Šobrīd vēl neesam saņēmuši visas nepieciešamās atļaujas, bet pats galvenais, kas mums vajadzīgs vispirms, ir ietekmes uz vidi novērtējums. Šī novērtējuma process pašlaik ir iesākts, bet tik ātri tas nenotiek, kā mēs bijām cerējuši iepriekš. Vēl pirms gada mēs bijām optimistiskāki, cerot, ka ietekmes uz vidi novērtējuma process veiksies raitāk. Šis novērtējums ir priekšnoteikums, lai mēs varētu skaņot savu projektu tālāk gan ar pašvaldībām, gan ar valdību. Tam, ka ietekmes uz vidi novērtēšana notiek tik lēni, ir dažādi iemesli, viens no tiem – projekts ir ļoti apjomīgs. Neslēpšu, ka paralēli mēs strādājam ar dažādiem investoriem, kas šajā projektā varētu piedalīties,” – tā Uldis Salmiņš.

Vieta Skultē – ideāli piemērota

Jautāts, kā veicas ar finansējuma piesaistīšanu, “Skulte LNG Terminal” valdes loceklis atklāja: “Mēs esam runājuši ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum”. Šī organizācija ir Latvijas pārstāve tādā projektā kā “Trīs jūru iniciatīva”. Mēs šajā sakarā esam komunicējuši ar “Altum”, jo saredzam, ka šīs programmas ietvaros tas varētu būt viens no eventuāliem finansējuma avotiem, lai attīstītu mūsu projektu. Tas, protams, nebūs vienīgais mūsu finansējums, bet tikai kāda daļa no visa. Lai savu projektu īstenotu, mums ir tāda kā bilde jāliek kopā.”

Vieta Skultē termināļa izbūvei ļoti izdevīga ir tādēļ, ka tā atrodas salīdzinoši tuvu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Fiziski ir iespējams izbūvēt gāzes vadu no Skultes uz Inčukalnu. Uz jautājumu, vai par plānu būvēt tādu gāzes vadu jau informēti tie iedzīvotāji, kuru nekustamos īpašumus tas varētu skart, Uldis Salmiņš atbildēja: “Mēs esam vērtējuši vairākus variantus, pa kurieni varētu tik ierīkots gāzes vads. Ietekmes uz vidi novērtēšanas viens no uzdevumiem ir izvēlēties to trasi, kas būtu optimālākā, ņemot vērā visus apsvērumus, tostarp īpašumtiesību apgrūtinājumus. Visiem zemes īpašniekiem, kurus varētu skart mūsu iecerētais gāzes vads, nosūtīti paziņojumi. Tas bija jādara saskaņā ar likumu, jo citādi nebija iespējams uzsākt ietekmes uz vidi novērtējuma procesu.”

Zemes īpašnieki saņemtu kompensāciju

Kā zināms, daudzi zemes īpašnieki ir neapmierināti ar to, kā viņu īpašumi tika apgrūtināti, realizējot dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projektu, kā arī izbūvējot 330 kW augstsprieguma elektrolīniju no Igaunijas.

Jautāts, vai gāzes vada izbūves projekta realizētājiem nenāksies sastapties ar zemes īpašnieku pretestību, Salmiņš informēja: “Mūsu projekts atšķiras no iepriekš pieminētajiem, jo gāzes vads tomēr tiek ierakts zemē. Protams, tajā vietā tiks ierobežotas apbūves iespējas, bet citādā ziņā tiem īpašumiem pārāk liela apgrūtinājuma nav. Lauksaimniecības zemi var izmantot un apstrādāt. Pārsvarā mūsu gāzes vads tiks izbūvēts tieši tādās vietās, kur atrodas lauksaimniecībā izmantojamā zeme un meži. Protams, mežā būs jāizcērt stiga.

Katram zemes īpašniekam, kura īpašums tiks apgrūtināts, ar likumu paredzēta materiālā kompensācija. Šī kompensācija nav nemaz tik maza. Cik esmu dzirdējis, ir arī tādi zemes īpašnieki, kas būs priecīgi to saņemt. Tiesa, zināms apgrūtinājums būs pats būvniecības process, sevišķi lauksaimniekiem, jo brīdī, kad gāzes vads tiks izbūvēts, tajā vietā nekādus miežus vai burkānus audzēt nevarēs. Zemniekiem būs zaudējumi, bet arī par tiem pienāksies kompensācija.”

Projektu veicinājusi dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā

Uz jautājumu, vai Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektā ir ieinteresēts uzņēmums “Conexus Baltic Grid”, kam pieder Inčukalna pazemes gāzes krātuve, Salmiņš atbildēja: “Tas arī ir viens no jautājumiem, kas mūsu projekta īstenošanas gaitā jārisina. Skaidrs, ka akciju sabiedrībai “Conexus Baltic Grid” būtu jābūt ieinteresētai, lai būtu pēc iespējas vairāk alternatīvu dabasgāzes avotu, kas spētu piepildīt Inčukalna pazemes krātuvi. Tīri no biznesa viedokļa tas būtu šī uzņēmuma interesēs. Arī no tehniskā viedokļa nekādām problēmām nevajadzētu būt.

Jāuzsver, ka “Conexus Baltic Grid” netirgo dabasgāzi, šis uzņēmums tikai uztur infrastruktūru – nodrošina tirgotājiem iespēju piegādāt gāzi tās patērētājiem. Jo vairāk būs tādu interesentu, kas vēlēsies savu dabasgāzi importēt, uzglabāt un piegādāt, jo Inčukalna krātuves īpašniekiem labāk veiksies viņu biznesā.

Vēl pirms kādiem pieciem gadiem, kad Latvijā dabasgāzes tirgus nebija atvērts, Inčukalna pazemes krātuve piederēja tiem pašiem īpašniekiem, kas tirgoja “Gazprom” gāzi. Tad gan mums būtu bijusi problēma ar viņiem vienoties, jo mums nosacīti būtu darīšana ar akciju sabiedrību “Gazprom”. Skaidrs, ka tobrīd Inčukalna pazemes gāzes krātuves īpašnieki nevēlētos, lai būtu alternatīvi gāzes ieguves avoti. Šobrīd situācija ir mainījusies, īpašumtiesības ir nodalītas – pārvades un uzglabāšanas infrastruktūra pieder vienam uzņēmumam, ar sadali nodarbojas otrs uzņēmums, bet ar gāzes tirgošanu jau pavisam cits uzņēmums.”

Virzītāji turpina strādāt

Jautāts, vai, gaidot ietekmes uz vidu novērtējumu, uzņēmums “Skulte LNG Terminal” jau mana gaismu tuneļa galā, valdes loceklis Salmiņš atklāja: “Es tagad negribētu dot konkrētas prognozes, jo ir dažādi faktori un apstākļi, kam jāiestājas un kas jāatrisina, lai mēs varētu turpināt virzīties uz priekšu. Kad mēs šo procedūru sākām, minējām konkrētus termiņus, kuros cerējām pabeigt ietekmes uz vidi novērtējuma procesu. Tie ir pabīdījušies uz priekšu, tāpēc no manas puses būtu nedaudz pārgalvīgi saukt kaut kādus nākamos termiņus. Tas, ko es varu komentēt, ir, ka šis process ir ievilcies un neiet tik raiti, kā sākotnēji bija plānots. Tas ir izrādījies sarežģītāks un dārgāks, kā arī notiek lēnāk, nekā mēs bijām cerējuši. Turklāt nav jau arī simtprocentīgas garantijas, ka šo projektu vispār izdosies realizēt. Tomēr optimismu mēs nezaudējam – turpinām strādāt, lai mums viss izdotos.”