Menu
 

NA izstrādājusi grozījumus, lai novērstu latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū

  • Autors:  Apriņķis.lv
NA izstrādājusi grozījumus, lai novērstu latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū pixabay.com

Nacionālā apvienība (NA) izstrādājusi grozījumus Darba likumā, lai novērstu darba devēju iespēju pieprasīt svešvalodas prasmi darba ņēmējiem, kuru darba pienākumos svešvalodas prasme nav objektīvi nepieciešama.

"Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējiem bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk – krievu valodas) zināšanas – arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem," informē NA pārstāvis Raivis Zeltīts, atzīmējot, ka "grozījumu pieņemšanas gadījumā samazinātos krieviski nerunājošo darbinieku diskriminācija Latvijas darba tirgū un latviešu emigrācija, lai meklētu darbu Rietumvalstīs. Ilgtermiņā tas pozitīvi iespaidotu arī demogrāfisko situāciju un darbaspēka deficītu Latvijā, kā arī mazinātu Latvijas rusifikācijas tendences."

Atbilstoši statistikas datiem vispārējās izglītības iestādēs ar latviešu mācību valodu 16 gadu laikā tikai aptuveni 35% skolēnu kā svešvalodu ir apguvuši krievu valodu. 2016. gadā krievu valodu (nevis vācu) kā otro apgūstamo svešvalodu izvēlējās tikai 32% skolēnu, skaidro R. Zeltīts.

“Runa ir ne tikai par to, ka mēs pazaudējam Latvijas cilvēkus, pazaudējam jauniešus, bet arī par to, ka tas notiek caur smagu pazemojumu. Ja cilvēku nepieņem darbā tikai par to, ka darba devējs vēlas ar viņu komunicēt krieviski, tas grauj ticību Latvijai kā nacionālai valstij,” norāda NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Jau 2014. gada statistikas dati liecinot, ka latviešu valodu pārzina 94% Latvijas mazākumtautību iedzīvotāji.

Kā vēsta R. Zeltīts, lai pārtrauktu latviešu jauniešu lingvistisko diskrimināciju, likumprojektā noteikts, ka turpmāk, organizējot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt nesamērīgi augstas prasības darba ņēmēju svešvalodu prasmes pārbaudei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tajos gadījumos, ja darba ņēmējs viņam noteiktos pienākumus un uzdevumus bez attiecīgās svešvalodas prasmes nevar paveikt.

Lai paplašinātu latviešu valodas lietošanas telpu, likums tiek papildināts arī ar pantu, kurā noteiktas darbinieka tiesības darba pienākumu veikšanas laikā saziņai ar Latvijas Republikas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai personām, kuras Latvijā ieguvušas uzturēšanās atļaujas, izmatot tikai valsts valodu, informē NA pārstāvis.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.