CSP: Pērn 6,1 % iedzīvotāju bija parādi par komunālajiem maksājumiem; visaugstākie mājokļa uzturēšanas izdevumi – Pierīgā

Kopš 2011. gada, kad naudas trūkuma dēļ kaut reizi parādi par komunālajiem maksājumiem bija 22,6 % mājsaimniecību, šādu parādnieku skaits ir pakāpeniski samazinājies.

Pagājušajā gadā visvairāk parādnieku par komunālajiem maksājumiem bija starp mājsaimniecībām ar bērniem – ar vienu pieaugušo un bērniem (12,9 %), pāriem ar trim un vairāk bērniem (10,6 %), kā arī vienas personas mājsaimniecībām vecumā no 16 līdz 64 gadiem (10,0 %). Savukārt visapzinīgāk komunālo pakalpojumu rēķinus nomaksāja vientuļo senioru mājsaimniecības (vecumā no 65 gadiem) un pāri ar vienu bērnu, starp kurām bija vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem – 3,2 % .

Pēc CSP datiem, 2021.gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 165 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecību, kas ir par deviņiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tā bija vidējā gada laikā maksātā summa, ņemot vērā gan silto sezonu ar zemākām, gan apkures periodu ar augstākām izmaksām. 2021. gadā mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai tērēja 11,6 % no saviem ienākumiem (2020. gadā – 11,8 %).

Visaugstākie mājokļa uzturēšanas izdevumi bija Pierīgā (211 eiro mēnesī) un Rīgā (186 eiro mēnesī). Zemgalē mājsaimniecības par mājokli gada laikā maksāja vidēji 148 eiro mēnesī, Kurzemes mājsaimniecības – 141 eiro mēnesī un Latgales mājsaimniecības – 115 eiro mēnesī.

Pāri ar diviem bērniem mājokļa uzturēšanai tērēja vidēji 281 eiro mēnesī, pāri ar trim un vairāk bērniem – 265 eiro mēnesī, pāri ar vienu bērnu – 217 eiro mēnesī un viens pieaugušais ar bērniem – 198 eiro mēnesī. Vismazāk mājoklim tērēja mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona. Mājsaimniecība, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 16–64 gadu vecumam, mājokļa uzturēšanai tērēja vidēji 139 eiro mēnesī un vientuļo senioru (vecumā no 65 gadiem) mājsaimniecības – 99 eiro mēnesī, liecina CSP dati.

Vidēji viena mājsaimniecība mājokļa uzturēšanai izdod 11,6 % no ienākumiem. Visvairāk mājokļa izmaksas ietekmēja vientuļos seniorus (no 65 gadiem) – viņi par mājokli tērēja 20,8 % no saviem ienākumiem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem mājokļa izdevumi veidoja 18,7 % no ienākumiem, un persona vecumā no 16 līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšanai iztērēja 16,5 % no ienākumiem.

Mājsaimniecībās, kurās dzīvo pāri ar trim un vairāk bērniem, mājokļa izdevumi veidoja 11,6 % no ienākumiem, savukārt pāri ar vienu bērnu mājokļa izmaksām veltīja 9,9 % no saviem ienākumiem un pāri bez bērniem – 10,6 % no saviem ienākumiem.