Menu
 

Uzņēmēju un pašvaldības attiecību uzlabošanai būtiska ir sadarbība, attieksme un ilgtermiņa redzējums

  • Autors:  Elza Kraukle, Biznesa augstskolas “Turība” sabiedrisko attiecību speciāliste
Foto, infografika - "Turība" Foto, infografika - "Turība"

24.martā Biznesa augstskolā “Turība” norisinājās diskusija “Pašvaldības loma uzņēmējdarbības attīstībā”, lai apspriestu jaunāko “Turības” Biznesa indeksa pētījumu, kurā Latvijas uzņēmēji ir novērtējuši pašvaldības ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību tās teritorijā.  Uzņēmēji atzinuši, ka pašvaldības ar savu darbību tomēr vairāk traucējušas uzņēmējdarbības attīstību, nekā to veicinājušas. Pērn šis uzņēmēju vērtējums samazinājies no plus 0,4 līdz mīnus 5,3 punktiem, kas ir viszemākais rādītājs kopš pētījuma veikšanas.

Diskusijā eksperti šo vērtējumu skaidroja ar pandēmijas ietekmi un ar tās izraisīto nestabilitāti, taču vienlaicīgi atzīstot,  ka kopumā Latvijā uzņēmēju un pašvaldību attiecības  ir vērtējamas pozitīvi, un to uzlabošanai ir svarīgi turpināt īstenot šādus pamatprincipus – sadarbība,  attieksme un ilgtermiņa redzējums. 

Analizējot Turības Biznesa indeksa rezultātus par pašvaldību ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību tās teritoriju, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības fakultātes dekāne Zane Driņķe atzīmēja, ka tieši uzņēmēji, kuri koncentrējas Rīgā un ap to, ir visneapmierinātākie sadarbībā ar pašvaldību: “Ir atšķirība starp pārmaiņām un nestabilitāti. Uzņēmumi pastāvīgi iet cauri pārmaiņām, taču pašlaik šo negatīvo noskaņojumu radījusi sajūta, ka nav stabilitātes.” Viņa atzina, ka pašvaldībām ir svarīgi veidot saikni ar darba tirgu un uzņēmējiem, tāpat jābūt savstarpējai uzticībai.

“Kad jautājam uzņēmējiem, kāds darbinieks jāsagatavo augstskolai, visi kā viens atbild, ka vienkārši meklē tādus, kuri prot domāt. Tādi, kuriem ir gan zināšanas, gan spējas un prasmes, kas ietver vēlēšanos sadarboties. Kad pirms desmit gadiem uzrunāju mājražotājus un vēlējos viņus apvienot vienkopus un pozicionēt kā uzņēmējus, lai veidotu eksportu, tas cieta neveiksmi. Nesanāca nevis tāpēc, ka es nebūtu uzņēmīga vai gatava investēt, bet gan tāpēc, ka mājražotāji nevēlējās sadarboties,” ar savu pieredzi dalās Z.Driņķe.

Viņa atzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā šīs pārdošanas, sadarbības un komunikācijas prasmes ir uzlabojušās,  pateicoties arī pašvaldībām un vēlmei veicināt uzņēmējdarbības vidi reģionā. Taču joprojām abām pusēm ir jāmācās tā sauktās “soft skills jeb mīkstās prasmes”, kas ir, piemēram, kritiskā domāšana, komunikācija, līderība, problēmu risināšana un veiksmīgu attiecību veidošana.

SIA “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja padomnieks Andris Vanags, vērtējot pašvaldības un uzņēmēju sadarbību, atzina, ka viņa uzņēmuma pieredze šajā jautājumā ir bijusi pozitīva.  “Atslēgas vārdi ir sadarbība un attieksme. Ir jābūt dialogam un sasvstarpējai sadarbībai. Ja tu esi kā ezis, tad otrs arī pretī saslej adatas. Veiksmīgas pašvaldības prot runāt gan ar iedzīvotājiem, gan ar uzņēmējiem, izskaidrojot, kā pašvaldība var attīstīties ar viņu palīdzību. Visiem ir jābūt vērstiem uz attīstību un jājūtas droši, lai kaut kas sanāktu.”

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības valdes loceklis, Rīgas Metropoles līdzpriekšsēdētājs, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks pauda, ka uzņēmēju sadarbību ar pašvaldībām varētu uzlabot tas, ja Saeimā būtu jāievēlē noteikts skaits cilvēku no pašvaldībām, kuri pierādījuši sevi ar darbiem, nevis skaļiem lozungiem:

“Pašvaldības ienākumi veidojas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tas savukārt veidojas no iedzīvotāju algas, kuru maksā uzņēmumi, pati pašvaldība vai publiskais sektors. Valdības uzdevums ir kā bākai bangojošā jūrā rādīt virzienu. Pašvaldība veido daļu šīs spēles noteikumu, jo viss bizness notiek konkrētā vidē. Ja pašvaldība grib veidot labvēlīgu biznesa vidi, tā projektē un plāno. Tajā pašā laikā katram uzņēmumam ir sava vieta, kas nozīmē, ka, piemēram,  Ādaži neļaus būvēt cūku fermu pie dzīvojamās zonas, bet tā labāk iederētos vietā, kur ir brīva zeme tālāk no iedzīvotāju mājām.”

Katrai pašvaldībai ir savs trumpis – vienam tā ir osta, citam šoseja vai māla izrakteņi, tikai jāprot to izmantot. “Latvijā var atrast vietu jebkam, taču galvenais – lai pašvaldību vadītāji spēlē godīgi. Pašvaldības uzdevums ir veidot labu pārvaldību, kā arī tādus spēles noteikumus, lai visi jūtas droši. Labs mērs ir stabilitātes indikators. Ir jābūt vīzijai, redzējumam, spējai runāt un vienoties,” uzsvēra M. Sprindžuks.  

Savukārt Mārupes uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Silvestrs Savickis norādīja, ka uzņēmēju  nevalstiskajām apvienībām ir svarīgi pārstāvēt nevis viena individuāla uzņēmēja šauras intereses, bet gan vajadzības, kas  palīdz attīstīties visam novadam kopumā un sniegtu vispārēju labumu sabiedrībai.  

“Mums katram patīk lepoties ar vietu, no kurienes nākam. Uzņēmējiem ir resursi, lai ieguldītu šajā vietā pašiem. Mums Mārupē, piemēram, ir izglītības projekts “Skola dodas dzīvē, dzīve ienāk skolā”, kur uzņēmēji māca skolēniem, kā viņu iegūtās zināšanas reāli izpaužas darbā. Mēs radām iedzīvotāju sapratni par to, ko dara uzņēmēji, kā arī savedam uzņēmējus kopā ar iedzīvotājiem. Uzņēmējiem ir jābūt ieinteresētiem sadarboties. Gudrāki cilvēki ir laimīgāki cilvēki.”

Diskusija “Pašvaldības loma uzņēmējdarbības attīstībā” ieraksts ir vērojams Biznesa augstskolas “Turība” “Facebook” lapā.

“Turības” Biznesa indekss ir pētījums, kas atspoguļo dažādu nozaru, lielumu, reģionu, vietējā un ārvalstu kapitāla uzņēmumu vadītāju un uzņēmēju viedokli par uzņēmējdarbības vidi Latvijā un dažādiem to ietekmējošiem faktoriem. Pētījums veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības un veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi par uzņēmējdarbības vidi ietekmējošiem faktoriem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.