Zivju garša mutē un gudrību pilna galva jeb Jūrmalnieku meistarklases (2.daļa) ^{Apriņķis.lv}

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Meistarklase pie Edija Dobiļa

Vispirms Edijs mūs iepazīstina ar savu saimniecību, kur tiek kūpinātas butes, asari, laši, skumbrijas, vējzivis, jā, arī zuši. Sākam ar zivju tīrīšanu, un šoreiz tiks gatavotas skumbrijas pēc lībiešu metodes. Nomazgājuši balikus, liekam iekšā ķiplokus un beram sāli. Tie, kam netīk krāmēties ar zivīm, tiek sūtīti lasīt priežu čiekurus, jo tos vajag vismaz veselu spaini. Pēc tam zivis tiek liktas kūriņā apžāvēties (kādas 40 minūtes), un tikai tad tās liek kūpināties. Te atkal sava gudrība – tā zivs āda neplaisā un izskatās daudz labāk.

Pēcāk turpat pie kūriņa tiek baudīti Edija uzraudzībā jau pašu kūpinātie gardumi, lielīts saimnieks un apcelti atbraukušie viesi. Tas vien liecina, ka meistarklase aizvadīta godam.

Edijs savu saimniecību Kolkas “Pūpolos” pārņēmis no tēva – lieliska piekrastes zvejnieka. Lai iegūtu izcilu zivju produkcijas izskatu un garšu, viņš kūriņā liek alkšņa malku. Sezonas laikā viss tiek darīts pašu spēkiem, lai gan bieži vien tūristi “Pūpolus” vai gāž apkārt. Ne vienmēr pietiek zivju, jo vasarā, kad ir bula laiks, pieprasījums pārspēj piedāvājumu. Edijs butes kūpināšanai un kaltēšanai lielākoties pērk no līča zvejniekiem un kūpina gan zemē izraktā bedrē, gan dūmu namiņā.

Tūristiem tiek piedāvāta arī atpūtas vieta un laukums sporta spēlēm, jo ne jau visi ir uzreiz gatavi piedalīties zivju kūpināšanā un degustācijā.

Andris Pitragā pepina uz nebēdu

SIA “Pie Andra Pitragā” labi pazīstama ceļojumu biroja “Impro” klientiem, kas tur regulāri iegriežas, apceļojot Kurzemes piekrasti. Tūrisma gids un bāku zinātājs Normunds Smaļinskis atzīst, ka gaismas torņu iepazīšana nav iespējama bez kārtīgas braucēju grupas piesēdes pie Andra Antmaņa “Krogu” mājās, ko ieskauj leģendārs žogs, kas vēsta, kā lībiešu krastā pīti kārkli un liektas meijas, lai savu īpašumu kaut kā iezīmētu apkārtējā skaistumā.

Andris ar zivju kūpināšanu un tūristu cienāšanu nodarbojas jau kuro gadu un pārsvarā pepina lestes. Ik pa reizei galdā tiek celtas arī vējzivis (tās īpaši iegaršojušās brāļiem lietuviešiem), vimbas, brekši, laši, tomēr vasarā – tikai butes. Tās viņš kūpinot jau turpat 30 gadus.

Pārsvarā butes tiek karsti kūpinātas, taču, ja rudenī patrāpās treknas un gana labas, tad arī auksti kūpinātas. Vakarā Andris butes apstrādā, tad sasāla un naktī kūpina; tas ilgstot kādas 10–12 stundas. Aukstā kūpināšana ir krietni ilgāka – līdz pat deviņām diennaktīm. Tieši tādēļ viņa butēm ir neatkārtojama garša, jo citi zivju kūpinātāji visu paveic daudz ātrāk.

Pie Andra top arī kaltētas un vītinātas zivis. Kas tad īsti ir tās slavenās pepinātās lestes? Andris skaidro: “Ja grib pagatavot pepinātas butes, būtiski ir izvēlētie mazas zivis, jo kūpināšana notiek zemē izraktā bedrē lielā karstumā un ātri, bedri pārklājot ar vāku vai slapju maisu. Šādi zivis esot kūpinājuši lībieši.”

Nobeigums sekos.