CSP: Šāgada pirmajā ceturksnī sarucis vidējās darba samaksas pieauguma temps
- Autors: Apriņķis.lv
Mēneša vidējā darba samaksa Latvijas reģionos. Grafika – CSP
2022.gada 1.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1297 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 84 eiro jeb 6,9 %, tādējādi tuvinoties pirmspandēmijas gada pieauguma tempam (2019. gadā – 7,2 %). Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 8,72 eiro jeb par 9,6 %.
Šāgada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa samazinājās par 2,9 %, bet stundas samaksa – par 1,7 %.
2022.gadā valstī noteiktā minimālā alga palika iepriekšējā gada līmenī – 500 eiro par pilnas slodzes darbu, bet no 2022. gada 1. janvāra palielinājās maksimālais neapliekamais minimums un mainījās ienākumu sliekšņi, kuriem piemēro dažādas ienākuma nodokļa likmes, kas ietekmēja vidējo atalgojumu pēc nodokļu nomaksas (neto).
Vidējā neto darba samaksa bija 951 eiro jeb 73,3 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga nedaudz lēnāk nekā samaksa pirms nodokļu nomaksas – par 6,2 %. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 2,7 %, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas krišanos.
CSP dati liecina, ka bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2022.gada 1.ceturksnī bija 1000 eiro. Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, tā pieauga par 53 eiro jeb 5,6 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 1. ceturksnī bija 743 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,1 %.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu, atgādina CSP.
2022.gada 1.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1306 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā sabiedriskajā – par 7,2 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1285 eiro, un tās gada pieauguma temps bija 6,1 %. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1246 eiro jeb par 5,6 %.
Salīdzinot ar 2021. gada 4. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 7,2 %, no tā vispārējās valdības sektorā par 8,7 %. Privātajā sektorā samazinājums bija ievērojami zemāks – 0,9 %.
Šāgada 1. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2574 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2206 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1693 eiro), enerģētikas (1612 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 569 eiro), valsts pārvaldes (1433 eiro), kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1322 eiro). Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (811 eiro) un izglītībā (988 eiro).
2022.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Rīgā (7,5 %) un Pierīgā (7,0 %), tādējādi visvairāk ietekmējot arī vidējā rādītāja pārmaiņas valstī. Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 467 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (882 eiro), kas ir par 40 % mazāk nekā galvaspilsētā. CSP atzīmē, ka vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā pieauga.
Baltijas valstīs 2022.gada 1.ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā (1730 eiro par pilnas slodzes darbu; Igaunijā – 1593 eiro, Latvijā– 1297 eiro). Salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni vidējās darba samaksas gada pieauguma temps Latvijā bija viszemākais (6,9 %, Igaunijā – 8,1 %, Lietuvā – 14,0 %).
