Šprotes uzvaras gājiens – no cara galma līdz Eiropas Savienības namdurvīm (nobeigums) ^{Apriņķis.lv}

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Pandēmijas laikā vairāk ēd zivju konservus

“Mēs esam ļoti apmierināti, ka, neraugoties uz dažādām kritiskām situācijām valstī un pasaulē pandēmijas dēļ, 2020. gadā nozares rādītāji bijuši pozitīvi. Nav redzama lejupslīde vai kritiskas situācijas kādā no sektoriem,” vērtē Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Tas vieš pārliecību, ka nozare spēj pielāgoties dažādām kritiskām situācijām un tirgus izmaiņām.

Līdzšinējā laikā nozarē bija pieejami 183,5 miljoni eiro, ko uzņēmēji aktīvi izmantojuši pievienotās vērtības radīšanai. Zvejniecībā ieguldīti 55,9 miljoni eiro, turpretī zivju apstrādē un tirdzniecībā tieši pandēmija sekmēja vajadzību pēc ieguldījumiem – kopumā investēti 50,4 miljoni eiro. 39 projektos veikti ieguldījumi iekārtās, tajā skaitā kūpināšanas krāšņu, pakošanas, šķirošanas un citu līniju iegādei, bet 11 projektos veikta būvniecība.

Spriežot pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gadā kopumā eksportētas, sagatavotas vai konservētas zivis 96,69 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 15 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš, taču vairāk nekā iepriekšējos gados. Pērn lielākās eksporta valstis bija Vācija, kur realizēta produkcija 15,59 miljonu eiro vērtībā, aiz sevis atstājot Ukrainu ar 9,6 miljoniem eiro un Zviedriju ar 9,1 miljonu eiro. Ceturtajā vietā ierindojas Lietuva ar eksporta produkcijas kopvērtību 8,2 miljoni eiro un Dānija ar 6,5 miljoniem eiro.

Eksporta valstu pirmajā desmitniekā nav nedz Krievijas, nedz citu NVS valstu, toties ir ASV ar 5,8 miljoniem eiro. Eksports uz ASV lielāko apjomu sasniedza 2020. gadā, kad tā kopvērtība bija 111,23 miljoni eiro. Interesanti, ka līdz 2015. gadam ar retiem izņēmumiem pirmo vietu nozīmīgāko eksporta partneru ziņā ieņēma Krievija, bet kopš 2016. gada šī valsts nav atrodama pat pirmajā desmitniekā. Tas liecina, ka ražotāji ir atraduši jaunus noieta tirgus, jo darbs riskantajā Krievijas tirgū ne reizi vien sagādājis problēmas.

Liela loma šajās pārmaiņās bija pret Latvijas zivrūpniekiem vērstajām Krievijas sankcijām 2014. gadā. Izpētot eksporta struktūru, redzams, ka pērn lielāko daļu veidoja sagatavotas sardīnes, sardinellas un brētliņas jeb šprotes – tās eksportētas par 42,4 miljoniem eiro, aiz sevis atstājot sagatavotas vai konservētas makreles (21,79 miljoni eiro) un sagatavotas vai konservētas siļķes (8,9 miljoni eiro).

Liels pieprasījums pēc šprotēm

Viens no zivju produkcijas ražotājiem, kuram izdevies veiksmīgi pārorientēties no Krievijas tirgus uz citu valstu tirgiem, ir SIA “Unda” Engurē. Līdz 2014. gadam šī uzņēmuma eksporta struktūrā Krievija aizņēma aptuveni 90 procentus. Kad 2014. gadā sākās karš Ukrainā, tika ieviestas sankcijas un embargo, nācās atlaist darbiniekus, jo vienā brīdī viss Krievijas tirgus tika pazaudēts.

Pagāja vairāki gadi, līdz SIA “Unda” ieguva klientus Polijā un Japānā. 2019. gada augustā pirmo reizi pieprasījums bija lielāks, nekā uzņēmums spēja saražot. Arī tagad lielākie eksporta tirgi ir Vācija un Polija, kas veido aptuveni 60 procentus.

Šobrīd aizvien pieaugošo energoresursu cenu dēļ vairs nav iespējams ilgtermiņā garantēt produkta cenu, jo nevar taču ražot un tirgot zem pašizmaksas. “Unda” jau uzbūvējusi saules paneļu parku, kas ļaus saulainās dienās saražot enerģiju, tādējādi samazinot produkcijas pašizmaksu. SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs ir konkrēts: tā ir atbildība pret senčiem, kas te saimniekojuši kopš 1907. gada. Nule kā aizsūtīta pirmā krava uz Ukrainu, un turpmāk piegādes karā cietušajai valstij notikšot regulāri.

Zivju apstrādes nozares flagmanis un pagājušā gada visjaudīgākais eksportētājs ir SIA “Karavela”, kas savu produkciju eksportē uz 46 valstīm. Šobrīd viņi ir trešie lielākie zivju konservu ražotāji Eiropā. SIA “Karavela” līdzīpašnieks Jānis Endele atklāj, ka pašlaik viens no svarīgākajiem jautājumiem ir resursu cenu kāpums. Viņš stāsta, ka pieprasījuma pieauguma dēļ Ukrainā tagad ražošanas līnijām ir milzīgs slodzes pieaugums un sadarbība ar esošajiem klientiem turpinās.

J.Endele skaidro: “Jau tagad saulespuķu eļļa, ko plaši izmanto zivrūpniecībā, tiek nomainīta pret olīveļļu, sojas eļļu un citām. Saulespuķu eļļas cena pieaugusi divas reizes. Tagad Ukraina šo eļļu neizlaiž ārā no valsts, bet Krievijas preci mēs neizmantosim. Jau pagājušajā nedēļā Francija zivju produkcijā atļāva nomainīt saulespuķu eļļu pret citām eļļām.”

Saeimas deputāts un zivrūpniecības eksperts Didzis Šmits secina: “Nozare šajā laikā spējusi sagrupēties, sapurināties, iegūt jaunus tirgus, un šodien nozares apgrozījums jau ir lielāks nekā pirms Krievijas tirgus aizvēršanas. Ja paskatāmies uz klasisko šproti, šis produkts atradis tirgus, par kuriem iepriekš nemaz nebijām iedomājušies. Sākumā tā šķita utopija, bet šobrīd viens no lielākajiem un strauji augošajiem tirgiem ir Japāna, kas ir ļoti stabils tirgus un potenciālo pircēju ziņā tikpat liels cik Krievija. Turklāt saistībā ar Japānas tirgu nebūs nekāda veida politisku vai tamlīdzīgu risku atšķirībā no Krievijas.”