Pētījums: Teju puse Latvijas jauniešu apzināti iegādājās viltojumu

Patentu valdē pavēstīja, ka Eiropas Savienībā (ES) caurmērā mazliet vairāk nekā puse jeb 52% jauniešu atklāja, ka pērn tiešsaistē iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Tiesa, salīdzinot ar Latvijas datiem, vidēji ES apzināti viltojumus pirkuši 37% respondentu.

"Lai arī ES dalībvalstu kopējais vidējais rādītājs par apzināto viltojumu iegādi tiešsaistē ir zemāks nekā Latvijā, tomēr dati atklāj, ka kopš 2019.gada tas ir būtiski pieaudzis. Proti, 2019.gadā 14% eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija apzināti pirkuši kādu viltotu preci," pastāstīja Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Jaunieši, kuri iegādājās viltotos produktus, 21% gadījumu pirka viltotu apģērbu un aksesuārus, 14% elektroniskās ierīces, vēl 14% – apavus, savukārt 11% – higiēnas, kosmētikas, ķermeņa kopšanas līdzekļus un smaržas.

2022.gadā kvantitatīvajā analīzē no 7. līdz 28. februārim 27 ES dalībvalstīs tika aptaujāts 22 021 jaunietis vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Šādi dati tiek apkopoti reizi trīs gados, šogad to publiskošana notiek Pasaules pretviltojumu dienā, ko 2022. gadā atzīmē trešdien, 8.jūnijā.

“Viltotu preču iegāde ir vairāk nekā kaitējums tautsaimniecībai. Vispirms tas var būt kaitējums pašam cilvēkam – veselībai un drošībai. Proti, oriģinālo preču ražotājs uzņemas atbildību par sava izstrādājuma kvalitāti un drošumu. Tikmēr, viltota produkta gadījumā šādas atbildības nav. Tas nozīmē, ja sāksies alerģiska reakcija no materiāla, krāsvielas vai satura, vai elektronikas ierīce uzsprāgst nekvalitatīva savienojuma dēļ, tad par sekām būs jāmaksā pašam pircējam,” uzsver Batalauskis.

Batalauskis arī piebilst, ka iegādājoties viltotas preces mēs nodarām pāri ne tikai sev vai ekonomikai, bet uzturam negodprātīgus uzņēmējus, kas neiegulda nedz darbiniekos, nedz vidē, nedz arī ilgtspējā.