Nesen augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju nodarbinātības līmenis Latvijā tuvojas pirmspandēmijas līmenim
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
2022.gadā Latvijā turpināja pieaugt nesen augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju nodarbinātības līmenis, tuvojoties pirmspandēmijas līmenim, liecina informācija Eiropas Komisijas (EK) "Izglītības un mācību pārskatā 2023".
Pēc strauja krituma 2019.- 2020.gadā nesen absolvējušo vecumā no 20 līdz 34 gadiem nodarbinātības līmenis pastāvīgi pieaudzis, 2022.gadā sasniedzot 94,9%, kas ir par gandrīz pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2021.gadā.
Lai gan joprojām nav sasniegts pirmspandēmijas līmenis, šis rādītājs ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES) un joprojām ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju - 86,7%.
Turpretim profesionālās izglītības un apmācību absolventu nodarbinātības līmenis 2022.gadā bija 75,2%. Tas krietni atpaliek no ES vidējā rādītāja 79,7% un ir par gandrīz 20 procentpunktiem zemāks nekā augstākās izglītības absolventu vidū tajā pašā vecuma grupā.
2022.gadā augstāko izglītību bija ieguvuši 45,9% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Šis rādītājs apsteidz gan ES vidējo rādītāju 42%, gan ES līmenī izvirzīto mērķrādītāju 45%, kas jāsasniedz līdz 2030.gadam.
Lai gan sievietes augstāko izglītību iegūst biežāk nekā vīrieši, tās krietni retāk izvēlas iegūt grādu STEM jomā. Kopumā no visiem 2021.gada absolventiem kvalifikāciju STEM jomā ieguva 19,4%, kas ir nedaudz mazāk nekā 2016.gadā (20,5%) un krietni zem Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja (25,4%). Lai arī gandrīz 65% no visiem 2021.gada absolventiem bija sievietes, taču STEM jomā to īpatsvars bija tikai 31,8%.
2021.gadā absolventi biežāk ieguvuši kvalifikāciju uzņēmējdarbības vai tiesību jomā (27,4%), veselības vai sociālās aprūpes mācību programmās (18,5%) vai sociālajās zinātnēs (9,2%). Pozitīvi vērtējams tas, ka turpina pieaugt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju absolventi, krietni apsteidzot ES vidējo rādītāju - 5% salīdzinājumā ar 4,2%.
Ņemot vērā, ka valstī ir mazs STEM absolventu īpatsvars un akadēmiskā karjera netiek uzskatīta par pievilcīgu, Latvijā trūkst augsti kvalificēta darbaspēka, uzsvērts pārskatā. Kā viens no galvenajiem šķēršļiem Latvijas pētniecības un inovācijas sistēmas stiprināšanai minēts pētnieku un doktorantūras absolventu trūkums.