Ārvalstu investori uzsver darbaspēka nepieejamības problēmu Latvijā

Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes vicepriekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska norādīja, ka šī nepieejamība var likt investoriem pārtraukt investēt un uzsvēra, ka lielās valstis no pārdomātas migrācijas ir tikai ieguvušas.

Savukārt auditorkompānijas "Ernst & Young" (EY) partneris Baltijas valstīs Andris Lauciņš norādīja, ka tā jau ir šodienas problēma un tai ir nepieciešami tūlītēji risinājumi, jo laba uz nākotni vērsta politika to neatrisinās.

Rīgas ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka informēja, ka 88% ārvalstu investoru uzskata, ka 2018.gadā darbaspēka pieejamība nav uzlabojusies.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) diskusijā norādīja, ka vienīgā izeja no darbaspēka resursu problēmas ir produktivitātes celšana. "Jāsaprot, ko mēs gribam - vai viegli pieejamu lēto darbaspēku, vai tomēr kvalificētus speciālistus. Uzskatu, ka valstij nevajadzētu mainīt migrācijas politiku un vairāk koncentrēties uz saviem neizmantotajiem resursiem, kā arī piesaistīt nepieciešamos speciālistus," sacīja Kučinskis.

Premjers arī norādīja uz to, ka Latvijā darbaspēks ir pieejams tajos reģionos, kuros nav darbavietas, tāpēc būtu jāveicina iekšējā mobilitāte. Tomēr Kučinskis bija noraidošs pret ideju atvērt tirgu lētajam ārvalstu darbaspēkam.

Savukārt jaunveidojamās valdības ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits (KPV LV) norādīja, ka nepieciešama individualizēta pieeja darbaspēka piesaistes jautājumā. "Valstī 90% nodokļu ieņēmumu rada 5000 uzņēmumi un mēs visi šos uzņēmumus zinām. Tāpēc vajag strādāt ar katru no šiem uzņēmumiem un nodrošināt to, kas katram no tiem ir nepieciešams," skaidroja Šmits.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") nepiekrita Šmitam un sacīja, ka ir nepieciešama vienota valsts imigrācijas politika, citādi to veidos uzņēmumi paši, atrodot savus risinājumus. "Darbaspēka imigrācijai nav jābūt uzņēmēju vadītam pasūtījumam. Tam jābūt stratēģiskam procesam. Jāstimulē, lai ar imigrāciju sekmētu tās nozares, kur produktivitāte aug straujāk, jo ir jomas, kur pat ievedot lētu darbaspēku, izaugsme nebūs tik strauja," sacīja Pūce.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka nepiekrīt darba tirgus atvēršanai lētajam darbaspēkam un tuvākajā laikā ir jārisina darba ražīguma celšanas jautājumi. "Daudzos gadījumos var teikt, ka uzņēmums nav produktīvs tikai tāpēc, ka darbaspēks nav efektīvs. Arī uzņēmējiem jādomā par darba organizācijas uzlabošanu un citiem risinājumiem, kas paaugstina ražīgumu. Savukārt iekšējo darbaspēka resursu izmantošanai ir jāveicina mobilitāte, kā arī jāattīsta īres tirgus reģionos," uzsvēra Zīle.

Savukārt Cēsu domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ("Jaunā Vienotība") akcentēja izglītības jautājumu, norādot, ka 9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir ar pamatizglītību un nepabeigtu vidējo izglītību, bet mūžizglītības sistēma valstī ir ļoti vāja un īsti nestrādā. Tāpēc valdībai vairāk ir jādomā par mūžizglītības attīstību.

Deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa") norādīja, ka par darbaspēka problēmām tiekot runāts jau gadiem, bet valdība visu laiku piekopusi "strausa politiku" un nav piedāvāti risinājumi. "Tas ir jautājums par produktivitāti, jo uzņēmēji nespēj samaksāt tik, cik grib saņemt darbaspēks. Tāpēc jāpalīdz ienākt inovācijām, jo inovācijas veicina produktivitātes kāpumu un jāveicina viedā imigrācijas politika," sacīja Zariņš.

Savukārt deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka būtu jāizvērtē Nodarbinātības valsts aģentūras bezdarbnieku apmācības programmas, jo tās patlaban nesniedz gaidīto efektu.

Ārvalstu investoru pārstāvji diskusijā arī norādīja, ka uzņēmējus aizvaino tas, ka valsts uz viņiem skatās kā uz potenciālajiem noziedzniekiem, kas kaut ko mēģinās pārkāpt. Lielākie pārmetumi tika veltīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un pašvaldībām, daļa kritikas tika veltīta arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tiesa, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā situācija VID ir ievērojami uzlabojusies.