Menu
 

VDI vadītājs: Latvijā darba vietā mirušo cilvēku skaits ir divas reizes augstāks nekā vidēji ES

  • Autors:  LETA
Valsts darba inspekcijas rīkotās kampaņas "Esi drošs, ka darbs ir drošs" atklāšanas pasākums Stacijas laukumā. Foto - LETA Valsts darba inspekcijas rīkotās kampaņas "Esi drošs, ka darbs ir drošs" atklāšanas pasākums Stacijas laukumā. Foto - LETA

Latvijā darba vietā bojā gājušo cilvēku skaits ir divas reizes augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), šodien kampaņas "Esi drošs, ka darbs ir drošs" atklāšanā sacīja Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Renārs Lūsis.

Pēc viņa paustā, salīdzinot ar 2017.gadu, pērn letālo gadījumu skaits darba vietās ir pieaudzis kopumā par 20%, un šis esot rādītājs, par kuru Latvijai būtu jāsatraucas.

Lūsis skaidroja, ka, analizējot nelaimes gadījumu cēloņus, izceļamas četras nozares, kurās vidēji notiek 80% letālo un 65% smago nelaimes gadījumu - būvniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības, transporta un uzglabāšanas, kā arī apstrādes rūpniecības nozares. Šajās nozarēs notika 58% jeb 1272 no kopējiem reģistrētajiem nelaimes gadījumiem pērn.

Lūsis šo visu četru nozares pārstāvju uzņēmumus aicina pieteikties atbalstam VDI projektā, lai sakārtotu darba vidi. "Ja uzņēmumi sadzirdēs šo aicinājumu un atsauksies, mēs ļoti ceram, ka pēc kāda laika nelaimes gadījumu skaits šajās četrās nozarēs samazināsies," sacīja VDI vadītājs.

Tikmer Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone vērsa uzmanību, ka dažādu Latvijā veikto pētījumu dati rāda - vairāk nekā piektajai daļai darbinieku Latvijā ir darba vides izraisīti veselības traucējumi.

Mārtiņsone skaidroja, ka ne tikai nelaimes gadījumi, bet arī troksnis, vibrācija, ķīmisko vielu ietekme un citi kaitīgie darba faktori ilgtermiņā var būtiski pasliktināt darbinieku veselību un pat izraisīt invaliditāti. Turklāt, kā sacīja eksperte, prakse apliecina, ka ne visi uzņēmēji zina, ka visus kaitīgos faktorus darba vidē var izmērīt un riskus novērst.

Pēc Mārtiņsones paustā, tradicionāli apzinīgāk darba vides mērījumus veic kokapstrādes, metālapstrādes, lauksaimniecības un tirdzniecības nozares uzņēmumi, bet ļoti reti - būvniecības nozares un autoservisa uzņēmumi.

Tikmēr Latvijas darba devēju konferederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka LDDK nesen veiktā biedru aptauju par obligātās veselības pārbaudes (OVP) nozīmi un efektivitāti apliecina, ka darba devēji saprot OVP nozīmi, taču iebilst pret procesa kvalitāti, proti, formālu procesa veikšanu.

Pēc Meņģelsones teitkā, lai sekmētu izmaiņas OVP veikšanā, LDDK izveidojusi darba grupu ar Latvijas arodslimību un arodārstu biedrības, Veselības inspekcijas, Labklājības ministrijas un LDDK biedru pārstāvjiem ar mērķi izstrādāt priekšlikumus OVP procesa uzlabošana.

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai būtiski, lai darbinieki strādātu drošā vidē. Kampaņas atklāšanā Egils Baldzēns izteica cerību, ka VDI kampaņa būs labs stimuls uzņēmumu vadītājiem kļūt atbildīgākiem darba aizsardzības jomā, bet darbinieki kļūs zinošāki, drosmīgāki un nebaidīsies darba devējam pieprasīt drošu darba vidi.

Baldzēns sacīja, ka darba vietā īpaša uzmanība jāpievērš kolēģiem, kuri neievēro darba aizsardzības normas, ko viņi var nodarīt pāri ne tika sev, bet arī kolēģiem un uzņēmumam kopumā. Visbiežāk, pēc Baldzēna paustā, cieš darbinieki ar darba stāžu līdz trim gadiem, kā arī tie, kuri uzņēmuma strādā ļoti ilgstoši un saskaras ar rutīnu, kā rezultātā domā, ka visu zina un visu prot, paļaujoties uz savu pieredzi, ignorē darba drošības prasības.

Arī būvmateriālu ražotāja "Cemex" personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere sacīja, ka rūpēm par darbinieku drošību un veselību jābūt ikviena atbildīga uzņēmuma galvenajai prioritātei, jo cilvēki ir vislielākā vērtība. "Veseli, apmierināti darbinieki sakārtotā darba vidē ir produktīvāki, lojālāki, kas pozitīvi ietekmē ikviena uzņēmuma darbu," uzsvēra Šedele.

Saskaņā ar VDI datiem, pērn kopumā reģistrēti 2181 nelaimes gadījumi, no kuriem 207 tika gūti smagi veselības traucējumi, bet 25 no gadījumiem bija letāls iznākums. 1949 no visiem nelaimes gadījumiem beidzās ar veselības traucējumiem, kurus nevar uzskatīt par smagiem.

Pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, kopējais reģistrēto nelaimes gadījumu skaits palielinājies par 13,7%, tomēr letālo gadījumu skaits pērn pieaudzis par 19%.

Tāpat VDI dati liecina, ka pērn 65% no visiem reģistrētajiem nelaimes gadījumiem notika ar vīriešiem, kas ir nemainīga tendence jau vairākus gadus. Turklāt vīriešiem notika 78% no smagajiem un 96% no letālajiem nelaimes gadījumiem.

Vienlaikus redzams, ka darba vietā nereti cieš tieši darbinieki ar darba stāžu līdz gadam. VDI dati liecina, ka pērn 35% no visiem reģistrētajiem nelaimes gadījumiem notika ar darbiniekiem, kuru darba stāžs ir līdz gadam. Tāpat ar šiem darbiniekiem notika 33% no smagajiem un 28% no letālajiem nelaimes gadījumiem darba vietā.

Dati liecina, ka 85% no visiem reģistrētajiem nelaimes gadījumiem, 84% no smagajiem un 72% no letālajiem pērn notika nedrošas cilvēka rīcības dēļ, proti, saistībā ar darba aizsardzības prasību vai instrukciju neievērošanu, nepareizas vai nepieļaujamas darba metodes izmantošanu vai arī saistībā ar darbinieku neuzmanību.

Lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu darba vietās un aicinātu mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus aktīvi pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai, VDI sākusi plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu "Esi drošs, ka darbs ir drošs".

VDI īstenotā projekta laikā darbadevējiem tiks piedāvāts arī praktisks atbalsts - ikviens uzņēmums, kurā stādā mazāk par 249 darbiniekiem un kurš darbojas bīstamā nozarēm var pieteikties Eiropas Sociālā fonda (ESF) bezmaksas atbalstam, lai sakārtotu darba vidi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Projektā līdz 2023.gada 31.decembrim atbalstu plānots sniegt 4700 uzņēmumiem. Kopējais ESF projektā pieejamais finansējums ir 12 miljoni eiro.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.