Balvu "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu saņems skaņu režisors Kārlis Pinnis un dzejnieks Viks
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - facebook.com/gadabalva
Uz Dailes teātra skatuves 18.februārī svinīgā un emocionālā ceremonijā tiks godināts skaņu režisors Kārlis Pinnis un dzejnieks Viktors Kalniņš jeb Viks, saņemot Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.
Izcilā skaņu režisora Kārļa Piņņa darba mūžs kopš 1973. gada aizritējis skaņu firmas "Melodija" Rīgas skaņu ierakstu studijā un Latvijas radio. Šajos gados ieskaņoti vairāk nekā 100 albumi, to vidū bija populārā un akadēmiskā mūzika, latviešu un ārzemju mūziķu priekšnesumi. Kā nozīmīgāko savā daiļradē skaņu režisors vērtē ilggadējo sadarbību ar komponistu un pianistu Raimondu Paulu un dziedātājas Ineses Galantes debijas albumu "Debut" (1995).
Par pirmo patstāvīgo ierakstu studijā kļuva Raimonda Paula himna "Manai dzimtenei", sekoja citi Maestro skaņdarbu ieskaņojumi – Edgara Liepiņa programma, dziesmas izrādēm "Šerloks Holmss", Imanta Skrastiņa skaņuplate "Sapņu pīpe", "Dālderu" priekšnesums diskomūziklā "Nāc pie puikām". Par virsotnēm sadarbībā ar Raimondu Paulu Pinnis uzskata mūziklu "Māsa Kerija" (1979) un Maestro klavieralbumu "Mans ceļš" (1980). Populārās mūzikas jomā Pinnis strādājis ar grupām "Modo", "Selga", "Credo", "Eolika", Edmunda Goldšteina, Zigmara Liepiņa skaņdarbiem, bērnu vokālo ansambli "Dzeguzīte".
Viņa vadībā tapa Leļļu teātra izrādes "Šveiks" skaņuplates, Margaritas Vilcānes un Mirdzas Zīveres soloalbumu ieraksti, Gunāra Rozenberga leģendārais albums "Laura", Egila Straumes džeza ansambļa ieraksti skaņuplatē "Fiesta". Par vairākiem ierakstiem saņemti Vissavienības firmas "Melodija" labākā skaņu režisora diplomi.
Kārļa Piņņa veikums iemūžināts literāru darbu, folkloras un akadēmiskās mūzikas dažādu žanru (solo un kordziesmas, klavierdarbi, lielas formas vokāli instrumentāli skaņdarbi) ieskaņojumos, viņš strādāja ar sava laika izcilākajiem solistiem, kuru vidū bija Maija Krīgena, Leonarda Daine, Kārlis Zariņš, Jānis Sproģis, kā arī Latvijas radio, Valsts Akadēmiskais koris, Valsts simfoniskais orķestris u.c. kolektīvi.
"Mans amats ir rakstīšana, un man ir jāraksta tā, kā es rakstu," uzsver Viktors Kalniņš jeb Viks, dzejnieks, kuru darbu noskaņa allaž sasaucas ar paša iekšējo būtību. 2019. bija Vika 80. jubilejas gads, atzīmēts ar svinīgiem sarīkojumiem un koncertiem, kuru repertuāra pamats, protams, bija Imanta Kalniņa dziesmas ar vecākā brāļa vārdiem.
Tās ir neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa vairāk nekā 50 gadu garumā. Imanta Kalniņa dziesmas ar Vika vārdiem izpildījušas grupas "Menuets", "Līvi", "Autobuss debesīs", "Turaidas Roze", lieliski dziedātāji un izcili aktieri, jo tās skanēja Liepājas, Nacionālā u.c. teātru izrādēs. Par pirmo kopdarbu kļuva lugai "Mīla, džezs un velns" sacerētā "Betas dziesmiņa" (1967). Brāļu sadarbība nebija plānota, Viks to sauc par veiksmīgu sagadīšanos, un turpmākajos gados sacerētas vairāk nekā 50 kopīgas dziesmas un dziesmu cikli ("Cilvēks, kas smejas", "Vēl viens tu, vēl viens es" u.c.), kā arī rokopera "Ei, jūs, tur".
Viks sacerējis libretu Imanta operai "Ifigēnija Aulidā". Brāļu Kalniņu "Dziesma, ar ko tu sāksies" 1979. gadā "Menueta" priekšnesumā tika atzīta par 2. populārāko "Mikrofona" aptaujā, bet 1989. gadā aptaujā uzvarēja grupas "Pērkons" izpildītā Jura Kulakova dziesma "Mēs pārtiekam viens no otra" ar Vika vārdiem. Viņa dzeju savās kompozīcijās izmantojuši Uldis Stabulnieks, Ēriks Ķiģelis, Zigmars Liepiņš, Aivars Hermanis un citi, kā arī Raimonds Pauls (dziesmas raidlugā "Emīls un Berlīnes zēni", 1986).