Dzejnieks Jans Ikes: Mana miera osta ir pie grāmatām Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto no privātā arhīva
Jau vairākus gadus Jans Ikes (Jānis Lūciņš) nodarbojas ar savu sirdslietu – dažādu dzīves notikumu ietērpšanu dzejas rindās. Drīz iznāks viņa ceturtā autorgrāmata, šoreiz ar 366 dzejoļiem un 12 grafikas mākslas darbiem – dzimtās pilsētas Kuldīgas skatiem –, kuru autore ir talantīgā lielvārdniece Santagora. "Visu pagājušo gadu cītīgi pārbaudījis pats sevi, beidzot, pēc mēģinājumiem vairāku gadu garumā, esmu ik gada dienai atradis savu noskaņu un notikumus. Jūtu, ka šī grāmata man ir īpaši tuva, tādēļ nosaukums visai personisks – "12"," par savu jauno grāmatu saka dzejnieks.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
Manā bērnībā jau viss šķita atļauts. Kontrole pār bērniem nebija ne tuvu tāda, kā tagad. Šīs grāmatas lapām caurvijas Kuldīgas elpa, un tam ir savi iemesli. Ja runa ir par ekstrēmāko lietu, ko esmu darījis, tad tas, bez šaubām, būtu brauciens pār Kuldīgas tiltu ar riteni astoņu vai deviņu gadu vecumā. Nē, nepārprotiet, nevis vienkārši pār tiltu, bet tieši pa tilta apmali! Skatoties šodien uz šo tiltu, tam būtu grūti noticēt, jo to skārusi restaurācija.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Viennozīmīgi – dzemdības. Esmu bijis klāt visu trīs savu dēlu dzemdībās, un katras bija ar kādu īpašu niansi atšķirīgas. Tā ir neaprakstāmākā pieredze! Tas ir pats neparastākais brīdis, kādu vīrietis dzīvē var piedzīvot. Būt tik tuvu šim sajūtu un emociju viesulim, dzirdēt pirmo sveicienu pasaulē un satvert tās mazās un trauslās rociņas.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Viss. Viss, ko redzu un dzirdu, ik rītu atverot acis. Cilvēki uz ielām, skaļas privātās sarunas tramvajā, bērnu nedarbi, kas pirmajā brīdī šokē. Pat darba kolēģi, kas darba dienas vidū sacer kādu muļķīgu joku.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Atteikšanās no gaļas. Nelietošu vārdu "veģetārisms", jo tas, manuprāt, jau vairāk atzīmē tādu modes lietu. Man šis lēmums nāca, pamatojoties uz iekšējām sajūtām. Tā, vienkārši, vasarā, kad svaigu augļu un dārzeņu netrūkst, kaut kā pieķēru sevi, ka jau veselu nedēļu vakariņās nav bijusi gaļa. Vai tādēļ jūtos kaut kā saguris un izbadējies? Gluži pretēji – jūtos labāk nekā jebkad!
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Naudas šķērdēšana, ja to par tādu var saukt. Bet, ja par klasiskajiem «sliktajiem ieradumiem», tad labs un dārgs craft alus, ieteicams, ja nācis no mūsu pašu Latvijas mazajiem alus brūveriem.
Kultūras baudījums, kas pēdējā laikā atstājis spilgtāko iespaidu?
Noteikti nesen apmeklētais "A-Europa" koncerts. Iespējams, kāds mani tagad nosauks par vecmodīgu, bet man tas uzjundīja mīļas bērnības atmiņas. Stāsts ir par trīspadsmitgadīgu puišeli, kurš pilnīgi nejauši avīzē pamanīja sev svešas grupas koncerta afišu un paziņoja: "Mammu, es gribu šo koncertu apmeklēt!" Ar vienu reizi bija gana, lai no tā brīža garām nepaslīdētu neviens grupas koncerts, vai tas būtu no priekšējām skatītāju rindām vai aizkulisēm. Man joprojām saglabājušies foto no kopīgās tikšanās reizes mierīgā atmosfērā. Tā nu gadi gāja, puišelis izauga, un pienāca 2018. gada oktobris, kad pēc 15 notikumiem piepildītiem gadiem atkal bija iespēja satikt savu bērnības dienu elku.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Es neskrienu pakaļ modei, bet noteikti ieteiktu izlasīt Jāņa Joņeva grāmatu "Jelgava 94" un noskatīties pēc grāmatas motīviem veidoto filmu. Viss ir gaužām vienkārši – šo grāmatu lasot, varu pats sevi tajā iztēloties, jo tieši šādi atceros savus trakulīgos pusaudža gadus.
Kādu mūziku klausāties?
Tādu, kas man pašam patīk un uzrunā. Ja runājam par kādiem konkrētiem vārdiem, tad, kā jau iepriekš minēju, "A-Europa", mana drauga Fēliksa Ķiģeļa dziesmas, protams, Liepājas roks, kas pamudināja mani pašu bērnībā apmeklēt mūzikas skolu un apgūt ģitārspēli. Kā redzat, esmu tendēts uz mūsu pašu, latviešu, veidoto. Bet nedzīvoju jau savā iedomu burbulī, klausos arī cittautu mūziku. Mūs ar sievu abus vieno "The Rasmus" smeldzīgie un dziļie dziesmu vēstījumi.
Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Dzīvojot Rīgā, sievas kundze iepazīstināja ar tādu pirmajā brīdī mazu un necilu ēstuvīti Dreiliņos ceļa malā. Kā jau daudzi zinām, pirmais iespaids mēdz būt kļūdains, un, izrādās, mazā picērija "Jānītis" cep pašas gardākās picas, kādas esmu ēdis. Nu jau pāris gadu dzīvoju Liepājā un mēdzu gardi paēst un atvilkt elpu "Red Sun Buffet" pludmales bārā.
Vieta, ko noteikti iesakāt apmeklēt?
Mana miera osta ir pie grāmatām. Nesteidzīgs bibliotēkas vai grāmatnīcas apmeklējums noteikti var rezultēties ar kādu jaunu pērli, ko izlasīt un noglabāt grāmatplauktā. Tā kā drīzumā iznāks mana jaunākā dzejas grāmata, noteikti varu ieteikt apmeklēt dažādus mājražotāju veikaliņus, kā arī "Jumavas" grāmatnīcas.