Menu
 

Ministru kabineta apbalvojumus saņems izcilas kultūras jomas personības, tostarp Turaidas muzejrezervāta direktore

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto: Valsts kanceleja Foto: Valsts kanceleja

3. novembrī valdība atbalstīja Ministru kabineta balvas piešķiršanu māksliniekam un dizaineram Valdim Celmam. Ministru kabineta balva ir Latvijas valdības augstākais apbalvojums – nākamais augstākais aiz Triju Zvaigžņu ordeņa. Ministru kabineta Atzinības raksti tiks pasniegti septiņām izcilām personībām par nozīmīgiem veikumiem Latvijas kultūras nozarēs.

Ministru kabineta balvu māksliniekam un dizaineram Valdim Celmam Kultūras ministrija ierosināja piešķirt par ieguldījumu Latvijas mākslas un dizaina attīstībā, informē Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale. V.Celms dzimis 1943.gadā, dizaina un mākslas jomā aktīvi darbojas no 20.gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.

V.Celms aktīvi piedalījies un rīkojis kinētiskās mākslas izstādes. Bijis Latvijas Kara muzeja galvenais mākslinieks. Sākot ar 20.gadsimta 70.gadu vidu, V.Celms kļuvis par vienu no vadošajiem latviešu dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķiem un praktiķiem. Mākslinieks aktīvi darbojies pilsētvides un interjera projektu izstrādāšanā un īstenošanā. Kopā ar domubiedru grupu V.Celms bijis viens no pirmajiem, kurš iesaistījies jautājumu par mākslas un vides attiecībām, mākslas lomu vides saglabāšanā izpētē un risinājumu meklēšanā. Nozīmīgu mākslinieka daiļrades daļu veido daudzfunkcionāli kinētiski objekti, ko raksturo mākslas sintēzes meklējumi un izteikti abstrakti vizuālie risinājumi, stāsta L.Kokale.

Kā nozīmīgākie mākslinieka darbi minami 20.gadsimta 60.gadu beigās radītā fotokolāža "Prāga (1967/68), kinētiskie objekti "Rotējošie cilindri" (1972), "Daugava" (1974), "Pozitrons" (1976), kinētiskā skulptūra "Bāka" (1978). Būtiska mākslinieka V.Celma radošās darbības izpausme pilsētvides dizaina jomā ir robežzīmes "Rīga" idejas izveide.

Līdztekus aktīvai radošajai darbībai dizaina un kinētiskās mākslas un dizaina jomā V.Celms darbojies latviskās dzīvesziņas, simbolu un zīmju pētniecības laukā, pētījis baltu rakstus un ir grāmatu "Latvju raksts un zīmes" un "Baltu dievestības pamati" autors. Radījis folkloras festivāla "Baltica" Latvijas karogu un simboliku. Darbojies kā rakstu un zīmju simbolikas konsultants un līdzautors Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku deju lieluzvedumu radošajās grupās 2003., 2008., 2013. gadā, vēsta L.Kokale.

Valdība 3.oktobrī lēma piešķirt Ministru kabineta Atzinības rakstus arī septiņām izcilām kultūras nozaru personībām/darba kolektīviem:
• īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta – direktorei Annai Jurkānei par ieguldījumu Turaidas muzejrezervāta attīstībā;
• folkloristei, sabiedriskajai darbiniecei un lībiešu kultūras pārstāvei Helmī Staltei par ieguldījumu latviešu un lībiešu kultūras saglabāšanā un attīstībā Latvijā un atmodas procesu stiprināšanā;
• dzejniecei un tulkotājai Veltai Sniķerei par ieguldījumu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā un iedzīvināšanā latviešu trimdas sabiedrībā un izcilu sniegumu Latvijas literatūrā;
• žurnāla "Latvijas Architektūra" redakcijai par ieguldījumu Latvijas laikmetīgās arhitektūras un dizaina, arhitektūras mantojuma vērtību apzināšanā, popularizēšanā, kā arī arhitektūras procesu atspoguļošanā un analīzē;
• dzejniecei, dramaturģei un publicistei Annai Rancānei par ieguldījumu Latgales kultūras un latgaliešu valodas attīstībā;
• vijoļspēles pedagogam Romanam Šnē par ieguldījumu Latvijas talantu profesionālās izaugsmes veicināšanā;
• mākslas zinātņu doktorei, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ārlietu darba prorektorei, emeritētai profesorei Maijai Sīpolai par nopelniem Latvijas mūzikas izglītības starptautiskās atpazīstamības veicināšanā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.