Māksliniece Baiba Ābelīte: Pozitīva domāšana man ir kā spēks Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto – Gundars Kaminskis
Līdz 6. februārim izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” apskatāma Baibas Ābelītes un viņas tēva Visvalža Asara kopizstāde “Savienojumi”. Izstādē eksponēts divu dažādu mākslinieku – mūsdienu urbānās ainavas gleznotājas Baibas Ābelītes un dizainera, grafiķa Visvalža Asara – veikums glezniecībā. Lai arī abu mākslinieku rokraksts un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi krasi atšķiras, viņus abus vieno gleznu ciklos risinātā tēma – zeme.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Visekstrēmākais manā dzīvē ir saistīts ar lietām, ko es ikdienā uzņemos, nezinot, kā tas viss tiks realizēts. Arī saistībā ar mākslu es izvēlos piedalīties dažādos projektu konkursos, kas, manuprāt, ir ļoti ekstrēmi, jo nekad nevar zināt, kurš vinnēs.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Man šķiet, ka tad, kad es kļuvu par mammu. Tas brīdis bija tik neaprakstāmi skaists! Man tas bija ļoti spēcīgs emocionāls dzīves moments. Kļūt par mammu – tas ir kā dzinējs, kas pēc tam dod spēku darīt lielākas lietas un ļauj sasniegt rezultātus.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Es iedvesmojos no apkārtējās vides. Tā ir arī informācijas telpa, mana ģimene, draugi. Arī atpūta. Enerģiju es iegūstu, pastaigājoties pa mežu, aizbraucot līdz jūrai. Tas man dod spēku darīt vairāk.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Pozitīva domāšana. Kad cilvēks domā pozitīvi, viņš visās, arī ne tik smukās, lietās saskata savu skaistumu. Un tas, manuprāt, dod tādu veselīgu stāvokli un skatījumu. Tas ir ieradums, kura citiem varbūt pietrūkst, bet man tas ir kā spēks.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Iekšējā spītība un neatlaidība, kas reizēm mani noved pat līdz saslimšanai. Es ieeju tik lielā azartā, darot kādu darbu, ka beigās tas rada man tādu iekšēju kaitējumu. Reizēm es uzņemos to, ko varbūt nemaz nevajadzēja uzņemties, vienkārši palaist un tajā neiedziļināties.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi?
“Kad viss sabrūk, laiks ieskatīties sevī.” Šajā pārmaiņu laikā ir nepieciešams tas pozitīvais skatījums, lai varētu piecelties, iet un darīt.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Luka Besona filma “Lūsija” (“Lucy”).
Kādu mūziku klausāties?
Pēdējos divus gadus man ļoti patīk grupa “Cigarettes After Sex”.
Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Man nav tāds viens mīļākais restorāns. Man patīk “Bibliotēka”, “36 līnija”, bet foršākās emocijas un prieks man rodas tēva dārzā, jo viņš ir ne tikai kolosāls cilvēks un mākslinieks, bet arī fantastiski prot gatavot. Mēs dažreiz jokojam, ka vajadzētu atvērt ģimenes restorānu, jo tā, kā viņš gatavo, daudziem nesanāk. Man arī pašai patīk gatavot, tāpēc esmu nedaudz izlaista. Tētis makšķerē, iet medībās un mēdz gatavot arī medījumu. Es vairāk esmu svaiga ēdiena piekritēja.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Esmu piedzimusi pareizā laikā. Katrā laikā ir savas iespējas, kustība un pārmaiņas. Šobrīd tās ir straujākas un neprognozējamas, bet pie jebkurām pārmaiņām rodas kaut kas jauns. Arī mākslā. Šobrīd var just to pāreju, kad mūsdienu mākslas telpa saslēdzas ar digitālo. Tā ir super iespēja, un man liekas, ka mūsdienu digitālās tendences vēl attīstīsies.