Pianistu Vestardu Šimku darbam iedvesmo atgriešanās konkrētos dabas nostūros netālu no mājām Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto – Jānis Porietis
No 2.līdz 18.jūnijam “Latvijas Koncerti” aicina izbaudīt plašo Rīgas Festivāla programmu, kuras centrālais notikums būs izcilā latviešu diriģenta un pedagoga Jāņa Erenštreita 80 gadu jubilejas koncerts 4.jūnijā Melngalvju namā. Uz to pulcēti Latvijā pazīstami mūziķi, kas saistīti ar Jāņa Erenštreita radošo mūžu: grupa “Instrumenti”, vokālās grupas “Framest” un “Latvian Voices”, Maestro Raimonds Pauls, Rīgas Doma kora skolas zēnu koris.
Arī virtuozais pianists Vestards Šimkus, kurš pēc ilga pārtraukuma atkal atgriezīsies uz skatuves. Koncertā tiks atskaņota franču klaviermūzikas programma – Kloda Debisī 24 prelūdijas klavierēm. Pianists ir vairāku starptautisku koncertu laureāts, divas reizes saņēmis Latvijas Lielo Mūzikas balvu, ieskaņojis astoņus soloalbumus, piedalījies kamermūzikas atskaņojumos Eiropā, ASV, Vidējos Austrumos, Ķīnā un Japānā.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
Neskaitāmas reizes esmu devies uz skatuves, lai apžilbinošu prožektoru gaismā ar desmit pirkstu palīdzību pēc iespējas precīzāk darbinātu astoņdesmit astoņus klavieru taustiņus publikas priekšā. Nevaru iedomāties neko ekstrēmāku.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Man palaimējās būt klāt brīdī, kad mans tobrīd dažus mēnešus vecais dēliņš Bernards, gulēdams ratiņos ārā, pamodās, atvēra acis un pirmo reizi pavisam skaidri ieraudzīja debesis un apkārt esošo koku zarus. Viņa skatienu es neprotu aprakstīt vārdos, bet tajā mirklī man bija pilnīgi skaidrs, ka ļaunums nebūtu iespējams, ja cilvēki nekad nezaudētu spēju uz pasauli skatīties tā.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Nemitīga atgriešanās konkrētos dabas nostūros netālu no mājām, lai noteiktos gadalaikos un diennakts stundās skatītu vienu un to pašu ainavu un gaismu, kāda to tobrīd apspīd. Vairums no visa, ko es mūzikā daru, man parasti ienāk prātā tieši tad.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Katru dienu skrienu pa mežu un peldos ezerā (ja vien tas nav aizsalis) neatkarīgi no gadalaika vai laikapstākļiem. Pārtikas izvēlē cenšos dot priekšroku tam, kas ir spēcinošs un veselīgs. Neēdu saldumus, nelietoju alkoholu, nekad neesmu nedz smēķējis, nedz dzēris kafiju. Priecājos, ka varu pavadīt daudz laika arī dažādās aktivitātēs kopā ar saviem bērniem, un šad tad mēģinu skrieties ar šobrīd četrgadīgo dēliņu. Viņu noskriet man gan ne vienmēr izdodas.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Kad runāju, man ir ieradums pārāk reti lietot tādus vārdus kā “manuprāt”, “dažkārt” un “iespējams”. Tas ir ieradums, kas kaitē mierīgai dzīvei. Dažkārt.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvis?
Man vajadzētu darīt visu iespējamo, lai aizvien vērtīgākas atziņas manā dzīvē allaž būtu vēl tikai priekšā. Es vismaz ceru, ka tā būs.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem.
Klaiva Steiplsa Lūisa sarakstītā grāmata “Cilvēka atcelšana” (The Abolition of Man; 1943.gads); režisora Andreja Tarkovska filma “Solāris” (1972.gads).
Kādu mūziku klausāties?
Pārsvarā tādu, kādu es pats spēlēju.
Iecienīta vieta, kur pusdieno?
Mājās. Ģimenes lokā.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Es daudz klausos mūzikas ierakstus, kas tapuši 20.gadsimta pirmajā pusē, un jūsmoju par tā laika filmām. Brīžiem rodas sajūta, ka es kā pianists nu jau nepārtraukti dzīvoju tā laikmeta estētikā. Man, protams, nav ilūziju par tiem laikiem, kuros gan individuālais, gan kolektīvais cilvēku ļaunums noteikti nebija mazāks kā šobrīd vai jebkurā citā laikmetā. Taču mūzikā un tās atskaņotājmākslā pēdējo simts gadu laikā notikušais mākslinieciskais un profesionālais regress man šķiet skaudrs. Tomēr dzīvot gribu tieši šeit un tagad. Ierobežotais dzīves laiks, kuru Dievs mums katram ir devis, ir mūsu iespēja šo laikmetu padarīt labāku. Nepalaidīsim garām šādu iespēju!